Arhibīskaps Vanags aicina Latvijā dzīvojošos nokratīt no sevis «Krievu pasaules» līķautu un veidot kopīgu nākotni

Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags svētdien Lieldienu sprediķī aicināja Latvijā dzīvojošos cilvēkus nokratīt no sevis “Krievu pasaules” līķautu un veidot kopīgu identitāti un nākotni.

Arhibīskaps Jānis Vanags. Foto – Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja, arhīvs.

Viņš atgādināja, ka jau ceturtdaļgadsimtu katrā izdevīgā brīdī, runā par izlīgumu starp latviešiem un nelatviešiem. “Esmu aicinājis pārvarēt vecas pārestības un svaigu neuzticēšanos un meklēt kopējo, vienojošo. Svinēt kopīgus svētkus. Uzaicināt krievu draugus un kaimiņus uz krastmalu Lāčplēša dienā. Tēlaini sakot, es aicināju apskaut māti Latviju, kas ir dzimtene lielākajai daļai no mums,” teica arhibīskaps.

Viņš atzīst, ka panākumi viņa pūlēm esot niecīgi. Un viņš to visskaudrāk izjūtot 9.maija pasākumos, kur tūkstoši sapulcējas pie pieminekļa Pārdaugavā, rotājoties ar Georga lentītēm un Krievijas karogiem. Viņa ieskatā šāds 9.maijs esot kā piederības apziņas izvirdums nevis Latvijai bet Krievijas valstij.

Arhibīskaps atzina, ka bija aicinājis raudzīties uz 9.maija atzīmēšanu kā ģimenes sakņu lietu, kad pateikties vectēvam par uzvaru. Taču karš Ukrainā liekot ielūkoties dziļāk un labu tiesu skeptiskāk.

Viņš norāda, ka cilvēki var ieņemt dažādus stāvokļus, dažādi izpausties un darīt ārēji atšķirīgas lietas. Krievijas prezidents, kurš raizējoties, ka Ukrainu vairs nevarēs ierīt atpakaļ impērijā, ja tā iestāsies NATO, bet raķetes uz Maskavu spēs atlidot ātrāk nekā viņš paspēs aizskriet līdz bunkuram. Tādēļ viņš sūta uz mierīgu zemi savus karapūļus.

Tāpat Maskavas patriarhs, kurš neuzdrīkstas nosodīt karu, bet nāves cīņu pret kaimiņu tautu attaisno ar runām par Rietumu nāves civilizāciju. Un sirdī raizējas, ka, ja viņš karu nesvētīs, tad prezidents vairs nesvētīs viņu.

Arhibīskaps pieminēja marodierus, kas armijas transportā gādā uz Krieviju nozagtos televizorus un ledusskapjus, bet kritušos biedrus atstāj zemē, kur tos apēd klīstoši suņi un meža zvēri, kā arī varmākas, kas izvaro un nošauj ukraiņu meitenes un tad braukā viņām pāri ar tanku.

Un tepat Latvijā it kā normāli cilvēki, kas rotājas ar georga lentēm burta Z formā. Vanaga ieskatā, tas ir smalks pavediens. Tie esot tik dažādi ļaudis bet kamoliņš viens.

“Tik dažādi ļaudis, sasieti vienā un tajā impērisma pavedienā, satīti putinisma kamolā un ietīti “Krievu pasaules” līķautā. Katrs, kurš atbalsta šo karu, tas pieņem tā darbus par savējiem un sevi piepulcina kara noziedzniekiem,” uzsver arhibīskaps.

Viņa ieskatā 9.maijs kā uzvaras pār nacismu piemiņa un Krievijas karogi vairs nesader kopā. Mariupoles blokāde atņemot Putina Krievijai morālas tiesības Ļeņingradas blokādes varoņdarbu saukt par savu. 

Noziegumi pret cilvēci Irpeņā, Bučā, Berdjanskā vairs neļaujot Krievijai rādīt uz esesiešu noziegumiem kā uz kaut ko svešu un sev neraksturīgu. Karš Ukrainā esot novilcis robežu aiz kuras ir palikuši Lielā Tēvijas kara varoņdarbi. Vanags norāda, ka pasaule ir mainījusies un ir jāmainās arī mūsu uzvedībai.

Viņaprāt pasaulē esot daudz piemēru, ka dažādu etnosu cilvēki var dzīvot mierā un kopīgi celt sev laimīgu, pārticīgu dzīvi. Taču nevarot būt miera ar putinistiem, jo putinisms esot īstā nāves civilizācija.

“”Krievu pasaules” impēriskie murgi ir līķauts, kas jau gadu desmitiem žņaudz nost to, kas te Latvijā varētu būt patiešām dzīvs. Katram Dieva cilvēkam tas jānokrata un jāatstāj aiz sevis, lai augšāmceltos atjaunotai dzīvei. To es saku visu tautību putinistiem, arī latviešiem un jo sevišķi kristiešiem,” uzsver arhibīskaps

Viņš aicināja krievu līdzcilvēkus iedomāties pasauli, kurā ir salauzts mīts par Krievijas militāro varenību. Kurā vairs nav iedomātās burvju nūjiņas, ka Krievija reiz sarauks uzacis un visi tūlīt zinās savu vietu. iedomāties pasauli, kurā vienīgais, kas sargā un aizstāv, vienīgais uz ko paļauties, ir Dievs un Latvijas valsts. 

Tas būšot kā svaiga gaisa malks, atslābums no nebeidzama stresa. Tā būšot atbrīvojoša atmošanās. 

“Varbūt jūs paši tad ierosināsiet nojaukt to pieminekli. Tā būtu īstas augšāmcelšanās zīme,” norādīja Vanags.

Sprediķa noslēgumā viņš aicināja ikvienu ielūkoties dziļi sevī, lai pamanītu briesmoni, kas jāsavalda, līķautu, kurš jānokrata, nāves dvašu, kas jāizvēdina. “Jēzū Kristū mēs redzam, cik neaptverami daudz laba spēj atnest Dieva cilvēks, kurš to visu atstāj aiz sevis un augšāmceļas atjaunotai dzīvei,” teica Vanags, sveicot visus ar Kristus augšāmcelšanos un novēlot priecīgas Lieldienas.