Valdība šodien nolēma Covid-19 slimnieku kontaktpersonām
samazināt mājas karantīnas ilgumu no 14 līdz desmit dienām, ja ne agrāk
kā desmitajā dienā pēc kontakta ar infekcijas avotu veiktais Covid-19
tests ir negatīvs.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka, izvērtējot pieejamos datus un
saslimstības rādītājus Latvijā, kā arī izsverot riskus Covid-19
izplatībai un ietekmei uz darba tirgu, var uzskatīt, ka Covid-19
izplatības risks, samazinot mājas karantīnas laiku no 14 uz desmit
dienām kontaktpersonām, kas mājas karantīnas desmitajā dienā veikušas
testu un tā rezultāts ir negatīvs, ir pieņemams attiecībā pret sloga
mazināšanu darba tirgum.
Vienlaikus tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro
onkoloģiskos pacientus pavadošajām personām, atgriežoties no procedūrām
Baltijas valstu onkoloģiskajās klīnikās, kā arī Baltijas valstu
transplantācijas centru pārstāvjiem, dodoties pēc donoru orgāniem.
Tāpat tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro personai,
kas pavada medicīnas tūrisma pacientus, ja to ir saskaņojusi Veselības
inspekcija un personai ir negatīvs veiktais Covid-19 tests.
Papildus tiek viennozīmīgi noteikts, ka laboratoriskā izmeklēšana
Covid-19 infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas
saņem medicīnas tūrisma pakalpojumus.
VM skaidro, ka, lai transplantācijas operācija būtu veiksmīga,
atbilstoši praksei donora orgāni ir derīgi tikai strikti noteiktu laiku,
piemēram, sirds gadījumā šis laika periods ir līdz trīs stundām. Līdz
ar to apmaiņa jāveic ļoti operatīvi.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt atbilstošus atvieglojumus,
nodrošinot iespēju Eiropas Savienības (ES) valstu transplantācijas
centru speciālistiem iespēju operatīvi ierasties Latvijas slimnīcās
klātienē.
Gadījumos, ja kādā no Latvijas slimnīcām tiek konstatēts kāds orgānu
donors, kurš netiek izmantots pašu recipientiem, orgāni tiek piedāvāti
kādam no ES transplantācijas centriem. Tādos gadījumos ir nepieciešama
operatīva rīcība, norāda ministrijā. Respektīvi – no attiecīgās ES
valsts transplantācijas centra speciālisti pēc operatīvas savstarpējas
informācijas apmaiņas dodas uz attiecīgo Latvijas slimnīcu, lai
sagatavotu attiecīgo transplantāta materiālu un to transportētu uz mērķa
valsti.
Apzinoties to, ka, ievērojot visus piesardzības pasākumus, ko veic
jebkura transplantācijas materiāla sagatavošanas procesā, Covid-19
izplatības riski ir minimāli un tos atsver transplantācijas pieejamības
nodrošināšanas pasākumi, ir jāveic precizējumi esošajā kārtībā, lai
nodrošinātu iespēju ES valstu speciālistiem ierasties Latvijā ievērojot
valstī visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, skaidro VM.
Kā parāda līdzšinējā pieredze, ja medicīnas tūrisma pakalpojums tiek
sniegts bērniem, ir jāparedz iespēja, ka bērnu pavada persona, kas
nodrošina bērna aprūpi, atrodoties Latvijas teritorijā. Tāpat ir
gadījumi, kad arī pieaugušām personām ir nepieciešama pavadošās personas
klātbūtne, piemēram, ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot narkozi,
pacientam ir nepieciešama pavadošās personas palīdzība pēc pakalpojuma
saņemšanas nokļūt uzturēšanās vietā.
Tādēļ tiek paredzēti izņēmumi pavadošajām personām ieceļošanai
Latvijā no trešajām valstīm, kā arī pašizolācijas ievērošanai, tai
skaitā ierodoties no ES valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, lai
pavadošā persona pacientu varētu pavadīt uz un no veselības aprūpes
iestādes.
Tomēr, lai dotu iespēju atvieglojumiem pašizolācijai, ministrijas
ieskatā, Veselības inspekcijai ir jābūt informētai par šīm personām, lai
nepieciešamības gadījumā varētu organizēt kontroles pasākumus par
pretepidēmijas pasākumu ievērošanu no šo personu puses un būtu lietas
kursā par tendencēm ieceļošanas un pašizolācijas atvieglojumu
izmantošanā, lai nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas regulējumā.
Tāpat ministrijai ir svarīgi, lai tiktu nodrošināts pavadošās
personas veselības monitorings un persona veiktu laboratorisko
diagnostiku uz Covid-19 tāpat kā pārējās personas, kas izmanto ceļošanas
un pašizolācijas atvieglojumus. Tāpat ir jāņem vērā, ka pavadošā
persona pašizolācijas atvieglojumus var izmantot tikai pacientu pavadot
uz un no ārstniecības iestādi medicīnas tūrisma saņemšanas laikā, bet
pārējā laikā personai ir jāuzturas uzturēšanās vietā, un viņa nevar
apmeklēt sabiedriskas vietas.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas
centrs kopš 9.jūlija pārtrauca nodrošināt dobuma staru terapijas
procedūras Latvijā. Līdz ar to tika panākta vienošanās ar Lietuvas
klīnikām Viļņā un Šauļos un Igaunijas klīniku Tartu par minētā
pakalpojuma nodrošināšu Latvijas pilsoņiem.
Tā kā pacientes saņem dobuma staru terapijas procedūras, izmantojot
vispārējo anestēziju, klīnikas pieprasa pacientēm ierasties kopā ar
pavadošajām personām, kas nodrošinātu pacientu nokļūšanu mājās. Pašreiz
pakalpojumu saņem vidēji 20 pacientes mēnesī, informē VM.
Līdzīga situācija arī varētu būt citiem pacientiem, kas saņem
veselības aprūpes pakalpojumus citās Baltijas valstīs ar ārsta
norīkojumu. Tādēļ, lai nodrošinātu iespēju pavadošajai personai šķērsot
Latvijas robežu un pēc atgriešanās Latvijā doties uz darbu, tiek veikti
normatīvo aktu grozījumi.
Tie paredz, ka šīs personas, tāpat kā pacienti, kas šķērsojuši
Latvijas sauszemes robežu pēc uzturēšanās Igaunijā vai Lietuvā,
atgriežoties Latvijā, var doties uz darbu, bet nedrīkst pakļaut citas
personas inficēšanās riskam un neveido tiešus kontaktus ar citiem
cilvēkiem, ja no tiem var izvairīties. Tas nozīmē, ka šīs personas
neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs un tādas neorganizē, neapmeklē
sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka to, ka, ja persona, kas
Latvijā ieceļojusi no valsts, attiecībā pret kuru ir jāievēro īpaši
piesardzības vai drošības pasākumi, ārstēšanas pakalpojumu veselības
tūrisma ietvaros saņemšanai veic testu Covid-19 infekcijas diagnostikai
ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iebraukšanas Latvijas republikas
teritorijā.
Kā skaidro VM, šo normu ārstniecības iestādes traktē dažādi, proti
daļa ārstniecības iestāžu uzskata, ka, ja persona Latvijā uzturas
medicīnas tūrisma pakalpojuma saņemšanai mazāk kā 24 stundas, tad
laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai nav jāveic.
Šāda situācija rada risku, ka ārstniecības iestāde, sniedzot pakalpojumu
personai, kas ieradusies no valsts ar augstu Covid-19 izplatību,
pakļauj inficēšanās riskam iestādes darbiniekus un apmeklētājus.
Ja persona netiek izmeklēta, netiek apzināts infekcijas izplatības
avots, kā arī netiek savlaicīgi ieviesti pretepidēmijas pasākumi. Lai
novērstu šādas riska situācijas, tiek precizēti Ministru kabineta
noteikumi, viennozīmīgi pasakot, ka laboratoriskā izmeklēšana Covid-19
infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas saņem
medicīnas tūrisma pakalpojumus un ir ieradušies no valstīm, attiecībā
pret kurām ir jāievēro īpašie piesardzības un drošības pasākumi.
