Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
(LVSADA) sāks kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegs
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai strīda
prasību nemazināt NMPD Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu, lēmusi LVSADA padome.
Kā aģentūru LETA informēja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga
Bāriņa, Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību
un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to
veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no
galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā
palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements, skaidroja Bāriņa.
Viņa uzsvēra, ka NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas
lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana
kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. “Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp
mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu
samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma,” sacīja
Bāriņa.
Pēc viņas paustā, brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts
maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī NMPD darbiniekiem. Piemēram,
pēc plkst.22 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs
nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē
sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darbavietā.
LVSADA šos jautājumus pārrunājusi ar NMPD vadību, bet risinājums nav
atrasts. Šī iemesla dēļ VSADA padome ir pieņēmusi lēmumu par kolektīvā
interešu strīda procedūras sākšanu.
Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas
domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba
devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju
apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar
kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai
nodarbinātības noteikumus.
Likumā teikts, ka, rodoties kolektīva interešu strīdam pamatam,
kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei
iesniegumu, kurā norāda savas prasības. Kolektīva interešu strīda otra
puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu
laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma
iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī
netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams izlīgšanas
komisijā.
Izlīgšanas komisiju izveido kolektīva tiesību strīda puses,
pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju. Strīda gadījumā puses raksta
domstarpību protokolu un iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas
komisija izskata minēto protokolu un pēc protokola saņemšanas pieņem
lēmumu. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas
komisija kolektīvu interešu strīdu var izšķirt un lēmumu pieņemt arī pēc
šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.
Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu
interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda
kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar
samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.
NMPD direktore Liene Cipule jūlija beigās intervijā LNT raidījumā
“900 sekundes” sacīja, ka NMPD organizatoriskajā darbā jau tiek veiktas
pirmās pārmaiņas, kuru īstenošanai noslēdzoties līdz rudenim, pacienti
jutīs, ka dienests strādā efektīvāk un labāk.
Cipule skaidroja, ka notiek pārmaiņas, lai uzlabotu dienesta
operativitāti dienas laikā, kad tiek veikti 80% no visiem izsaukumiem.
Cipule skaidroja, ka līdz šim bija grūtības ar personāla nokomplektēšanu
dienas maiņām. “Lai motivētu darbiniekus, bija jāveic virkne pārmaiņu,
kas ir izdevies. Tas nozīmē, ka turpmāk varēsim reaģēt ātrāk un labāk
nekā līdz šim,” teica dienesta vadītāja, kura uzskata, ka arī darbinieku
noskaņojums par pārmaiņu nozīmi ir normalizējies un uzlabojies.
NMPD direktore arī atzina, ka pēdējā laikā ir mazinājies sekundāro
izsaukumu skaits – ja pērn šajā laikā tie bija 30% no visiem
izsaukumiem, tad šogad 25%. Arī dienesta darbinieki esot teikuši, ka
izjūt šo samazinājumu. Minot iemeslus šādām pārmaiņām, viņa pieļāva, ka
varētu būt uzlabojusies pacientu izpratne par dienesta funkcijām. Tāpat
pēdējā laikā esot uzlabojusies NMPD sadarbība ar ģimenes ārstiem. Cipule
gan neslēpa, ka vēlētos vēl lielāku sekundāro izsaukumu samazinājumu.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka NMPD gaidāmas lielas pārmaiņas,
tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot
diennakts brigāžu skaitu.
Patlaban no kopumā 188 brigādēm 18 ir dienas brigādes, bet pārējās
strādā diennakts režīmā. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks
palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus
nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.
Cipule iepriekš skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā
daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek
saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī – 243
izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes.
Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu
profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu
diennakts brigādes – brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta
speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus
apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez
šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes
un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta
palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.
Pēc Cipules paustā, brigāžu pārformēšanu kopumā varētu piedzīvot apmēram ceturtā daļa visu brigāžu.
