LETA
“Apvienotais saraksts” (AS) piedāvājis Izglītības un zinātnes ministrijai pārņemt vidējās izglītības posmu jeb 10.-12.klasi, savukārt par posmu no 1. līdz 9.klasei lēmumu pieņemtu pašvaldības, liecina AS ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Česlavs Batņa (AS) un partijas deputāti iesnieguši IZM priekšlikumus skolu tīkla pilnveidošanai, aicinot noteikt, ka pamatizglītības posmā vidējam skolēnu skaitam klasē vajadzētu būt ne mazāk kā desmit skolēniem, vienlaikus paredzot izņēmumus Latvijas ārējās robežas novadiem.
Savukārt vidējās izglītības posmā skolēnu skaits varētu atšķirties: valstspilsētās – vismaz 20, administratīvos centros – vismaz 17, ārpus administratīviem centriem – vismaz 12, bet Latvijas pierobežā – vismaz desmit skolēni klasē.
Ja pamatizglītības posmā skolēnu kvantitatīvais rādītājs skolā ir zemāks, nekā noteikts normatīvos dokumentos, tad, saglabājot pamatizglītības posmu, pašvaldībai būtu no saviem līdzekļiem jāpiešķir līdzfinansējums darba slodzes sabalansēšanai, apmaksājot pedagogiem papildus obligātos pienākumus, piedāvāja AS.
Izglītības kvalitātes mērīšanai deputāti aicinājuši izmantot centralizēto eksāmenu rezultātus. Ja izglītības iestādēm, kam ir zemāks kvantitatīvais rādītājs par valstī noteikto, ir arī zemāki eksāmenu rezultāti par vidējiem valstī, tad pirmajā gadā būtu jārosina izvērtēt situāciju ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu iestādē. Ja skolēnu sniegums neuzlabojas arī nākošajā mācību gadā, Izglītības kvalitātes valsts dienestam būtu jārosina IZM vai pašvaldībai slēgt konkrēto izglītības pakāpi, reorganizējot izglītības iestādi.
Pieņemot lēmumu par konkrētā izglītības posma slēgšanu, valstij būtu jānodrošina mērķdotācija skolēnu pārvadāšanai vai internāta uzturēšanas izdevumu segšanai, ja skolēns tajā uzturas, uzskata deputāti.
AS aicināja arī nodrošināt starpministriju – IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Veselības, Satiksmes un Iekšlietu ministriju – sadarbību reģionālo pakalpojumu pieejamībai.
Jau vēstīts, ka IZM rosina valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.-12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.
Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
IZM lēš – optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas.
Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos.
Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, pie kura izstrādes šobrīd strādā ministrija.
Informatīvo ziņojumu par skolu tīklu optimizāciju valdība skatīs 15.augustā, bet pirms tam ar to iepazīsies deputāti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.
Reklāma