Asociācija: Kažokādu zvēru audzēšanas aizliegumam nepieciešams taisnīgs kompensācijas mehānisms

Kažokādu zvēru audzēšanas aizliegumam ir nepieciešams taisnīgs kompensācijas mehānisms, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZA) izpilddirektore Sandra Vilciņa.

Viņa skaidro, ka šāda pieeja ir atzīta un īstenota citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kurās pieņemts līdzīgs lēmums. Kompensācijas modelim būtu jāatzīst ieguldījumus un saistības, ko kažokādu nozare ir uzņēmusies, pamatojoties uz iepriekš spēkā esošo nozares regulējumu, lai nodrošinātu, ka tie, kurus skars šī pāreja, netiktu nostādīti smagā situācijā.

Asociācijas pārstāvji min, ka Satversmes tiesas (ST) lēmums ar kuru norma, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei, ir atzīta par atbilstošu Satversmei, būtiski ietekmēs ūdeļu audzēšanas nozari un neatspoguļo nozares sarežģīto būtību un plašākas sekas Latvijas lauksaimniecības nozarei.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka patlaban tiek izskatītas iespējas vērsties ar šo jautājumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un Eiropas Komisijā (EK). Ūdeļu audzētāju nolūks ir panākt taisnīgu lietas atkārtotu izvērtēšanu, jo uzskata, ka ūdeļu audzētāju tiesības un intereses tiek aizsargātas ar Eiropas regulējumu.

LZA pārstāvji skaidro, ka tiesas argumentācija attiecībā uz likumdošanas procesu ir apšaubāma, kurā trūka pārredzamība, nozares datu analīze un ekonomiskās ietekmes izvērtējums, kā rezultātā tika pieņemts lēmums, kas nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Asociācijas pārstāvji iebilst regulējumā noteiktajam piecu gadu pārejas periodam, norādot, ka tajā nav ņemts vērā nozares cikliskums, radot būtiskus zaudējumus.

LZA pārstāvji skaidro, ka spriedums nosaka trīs gadu pārejas periodu uz kažokādu audzētāju rēķina, kas ir nepietiekams, lai organizēti un taisnīgi pārtrauktu nozares darbību. Šajā saīsinātajā termiņā netiek ņemta vērā nozares darbības sarežģītība un būtiskie ieguldījumi, kas veikti, pamatojoties uz tiesisko regulējumu.

Tāpat asociācijas pārstāvji norāda, ka nozare apņemas ievērot ētisku un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un ir gatava iesaistīties konstruktīvās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu praktiskus risinājumus.

Jau ziņots, ka ST šogad 11.aprīlī paziņoja, ka likuma norma, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei.

Izskatāmajā lietā ST secināja, ka pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētās normas ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus ST uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

ST atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Tiesa arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, ST norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus ilga pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks, nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028.gada 1.janvārim.

Lieta tika ierosināta pēc vairāku uzņēmuma pieteikuma. Uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar ūdeļu turēšanu un audzēšanu kažokādu ieguvei. 

LZA apvieno Latvijas zvērkopības sfēras uzņēmumus. Tās mērķis ir veicināt zvērkopības nozares saglabāšanu un attīstību valstī. Tāpat biedrība pārstāv kažokzvēru audzētāju intereses valsts, pašvaldību un Eiropas institūcijās, pārrauga ciltsdarba organizāciju šķirnes zvērkopības saimniecībās, šķirnes zvērkopības saimniecību atestāciju, kā arī konsultē un risina citus jautājumus, kas saistīti ar zvērkopības nozari.

foto: LETA