Asociācija: Nepieciešama lielāka iedzīvotāju un tirgotāju iesaiste tekstila šķirošanā

Nepieciešama lielāka iedzīvotāju un tirgotāju iesaiste tekstila šķirošanā, lai nodrošinātu nepieciešamo tekstila atkritumu apjomu un domātu par pārstrādes iespējām, šādu pozīciju aģentūrai LETA pauda Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.

Kā norāda Strazds, tekstila ražotāji nav vienīgie, kas rada tekstila atkritumus, tāpēc nebūtu godīgi uzkraut visu atbildību tikai uz ražotāju pleciem.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Savienībā (ES) tekstila šķirošana dalībvalstīs būs obligāta no 2025.gada, savukārt Latvijā – jau no 2023.gada. “Skaidrs, ka valstij būs jāpieņem konkrēts scenārijs plāna īstenošanai, un šobrīd reālākais varētu būt ražotāju atbildības sistēmas (RAS) ieviešana, kā tas ir iepakojumam un citiem atkritumu veidiem,” lēsa Strazds.

Viņš atzīmēja, ka lielie uzņēmumi tekstilatkritumus šķiro jau sen, un daudziem no tiem ir “OEKO-TEX® Standard 100”, “Global Organic Textile Standard (GOTS)”, “AQAP 2110″,”Bluesign” vai “Nordic EcoLabel” sertifikāti, kas apliecina, ka materiālu ceļš no rūpnīcas līdz galaproduktam tiek rūpīgi uzraudzīts.

Vienlaikus Strazds aicināja pirms RAS ieviešanas vēlreiz pārdomāt to, ka galvenā problēma nav atkritumu šķirošana tekstiluzņēmumos, bet gan importēto gatavo un lietoto apģērbu un daļēji arī lupatu utilizācija, kā arī pārstrādei nepietiekams tekstila atkritumu apjoms.

Kā norādīja Strazds, “rūpniecisko atkritumu šķirošana neko neatrisinās, toties ir ļoti svarīgi, lai tekstilatkritumus šķirotu iedzīvotāji, galveno uzmanību pievēršot atkārtoti lietojamu apģērbu nošķirošanai no lupatām, jo atkārtoti lietojamu apģērbu var eksportēt, samazinot atkritumu daudzumu Latvijā”.

Ja Latvijas iedzīvotāji piedalītos tekstila šķirošanā un palīdzētu nodrošināt tekstila apjomu, Strazda skatījumā, varbūt varētu rast risinājumus rentablai tekstila atkritumu pārstrādei.

Pēc Strazda paustā, ja mājās izveidotu ideālu šķirošanas infrastruktūru – atsevišķus konteinerus vilnai, kokvilnai, sintētikai, ķīmiskajai šķiedrai jeb celulozei un lupatām, ar kurām neko vairs nevar iesākt – tas būtu reāls risinājums, kas ļautu laist importētos tekstilizstrādājumus otrreizējā pārstrādē. “Tad arī apjoms varētu būt pietiekams, lai pārstrādes iespējas attīstītu tepat – Latvijā,” minēja Strazds.

Foto: ecobaltiavide.lv