Pēc tam, kad šī gada budžetā pieņēma lēmumu pārdalīt azartspēļu
nodokli, spēļu zāļu aizliegšana Latvijas pašvaldībās bija gaidāma,
aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents
Arnis Vērzemnieks.
Viņš norādīja, ka piektdien Ventspils pilsētas domes pieņemtais
lēmums Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegt organizēt
azartspēles nav priecīgs lēmums, taču vienlaikus – nav pārsteidzoša, jo
šī gada budžetā paredzētas izmaiņas par azartspēļu nodokļa pārdali –
šogad pašvaldības no azartspēļu nodokļa saņems 5% iepriekšējo 25%
ienākumu apmērā.
Vērzemnieks skaidroja, ka vairākas pašvaldības iepriekš izteikušas
vēlmi savās teritorijās atteikties no azartspēļu organizēšanas. “Lai gan
nodokļu ieņēmumi vairākās pašvaldībās ir būtiski samazinājusies, mēs
ceram, ka pašvaldības nepieņems šādus lēmumus, kas daļu spēlētāju var
pārvirzīt izvēlēties nelegālo sektoru,” sacīja asociācijas prezidents.
Jautāts, kā azartspēļu nozare plāno “cīnīties” ar pašvaldībām par
legālu azartspēļu aizliegšanu citās Latvijas pašvaldībās, Vērzemnieks
norādīja, ka patlaban tiek apspriestas Azartspēļu un izložu politikas
pamatnostādnes. “Ceram, ka nozares ierobežojumi būs samērīgi. Jo citu
valstu pieredze liecina, ka pilnīga azartspēļu izskaušana novedīs pie
nelegālā tirgus izveidošanās, ko pēc citu Eiropas valstu pieredzes
pārvaldīs organizētā noziedzība,” viņš uzsvēra.
Runājot par Ventspils lēmuma pārsūdzēšanu, asociācijas prezidents
atzīmēja – kad azartspēļu rīkotāji, uzņēmumi būs saņēmuši Ventspils
domes lēmumus par katras spēļu zāles anulēšanu, tikai tad spēs izvērtēt,
kāda ir pašvaldības motivācija un varēsim plānot kā rīkoties.
LETA jau ziņoja, ka Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā
aizliegs organizēt azartspēles, šādu lēmumu piektdien pieņēmusi
Ventspils pilsētas dome.
Ventspils pilsētas dome nolēma apstiprināt saistošos noteikumus “Par
azartspēļu organizēšanu Ventspils pilsētā”, kas nosaka, ka kazino, spēļu
zāles, bingo zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu
organizēšana Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā nav atļauta,
izņemot Azartspēļu un izložu likumā noteiktos gadījumus, kad
pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanai nav nepieciešama.
Azartspēļu un izložu likuma 26.panta ceturtā daļa nosaka, ka
pašvaldības atļauju atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli un
organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās nav nepieciešams
saņemt gadījumos, kad kazino plānots atvērt IV kategorijas jeb četru
zvaigžņu vai V kategorijas jeb piecu zvaigžņu viesnīcās.
Papildus saistošajos noteikumos tiek noteiks, ka Ventspils pilsētas
dome pēc saistošo noteikumu spēkā stāšanās pieņems atsevišķus lēmumus
par esošajām spēļu zālēm izsniegto atļauju azartspēļu organizēšanai
konkrētajās vietās atcelšanu.
Šādos gadījumos Azartspēļu un izložu likuma 42.panta septītā daļa
paredz, ka pašvaldības izsniegtā atļauja atvērt kazino, spēļu zāli,
bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un
organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudē spēku pēc
pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Kā aģentūru LETA informēja Ventspils pilsētas domes Ekonomikas
nodaļas vadītājs Austris Galindoms, patlaban Ventspilī ir 11 spēļu
zāles, bet nav nevienas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. “Ar šo lēmumu
sagaidām, ka spēļu zāļu īpašnieki sasparosies un izveidos viesnīcas,
kas atbilst Azartspēļu un izložu likumam, kam azartspēļu organizācijai
nav jāsaņem pašvaldības atļauja,” teica Galindoms.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija pārstāv spēļu biznesa nozarē
strādājošo uzņēmumu intereses valsts un publiskajā sektorā, un tās
mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību un atbildīgu
azartspēļu patēriņu. Patlaban asociācijas sastāvā ir astoņi biedri, kas
ir vadošie uzņēmumi Latvijas spēļu biznesā.
