Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi – upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.
Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.
LAA apkopotā informācija liecina, ka apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu.
Abāšins norāda, ka ir dažādi iemesli, kāpēc tik daudz dzīvokļu nebija apdrošināti – iespējams, kāds to nevarēja atļauties, kādam bija citas prioritātes, bet kāds uzskatīja, ka ar viņa mājokli “nekas nevar notikt”.
“Diemžēl, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, daudzmaz varam kontrolēt tikai savu rīcību, bet to, kā savā īpašumā rīkojas kaimiņš, ir grūti vai pat neiespējami ietekmēt, kas būtiski paaugstina riskus, un viena kaimiņa bezatbildīga vai patvaļīga rīcība var radīt sekas visai mājai,” uzsver Abāšins, piebilstot, ka Bauskas ielas traģēdija apliecina, ka darbus ar gāzes un citām bīstamām iekārtām drīkst veikt tikai profesionāļi.
LAA vadītājs arī min, ka negadījums parādīja atšķirību starp apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem. Tie, kuru dzīvokļi bija apdrošināti, pirmo praktisko atbalstu saņēma visātrāk – jau pirmajās dienās tika izmaksātas sākotnējās atlīdzības pirmās nepieciešamības preču iegādei, ikdienas izdevumu segšanai vai pagaidu mājokļa nodrošināšanai. Apdrošinātājs šādā brīdī ļāva cietušajiem ātrāk stabilizēt situāciju pēc piedzīvotā satricinājuma.
Valsts un pašvaldības atbalsts nodrošina minimumu, tomēr pilnvērtīgu drošību un ilgtermiņa finansiālo stabilitāti vislabāk veido individuāla atbildība un apdrošināšana.
Abāšins pauž, ka precīzu postījumu apmēru noteiks būvspeciālistu un ekspertu atzinumi. Ja ēku būs iespējams atjaunot, apdrošināšana segs gan konkrēto dzīvokļu atjaunošanas izmaksas, gan arī mājas kopīgo konstruktīvo elementu remontu dzīvokļa īpašnieka domājamās daļas apmērā, ja tas paredzēts līgumā. Savukārt, ja tiks secināts, ka ēku atjaunot nav iespējams, apdrošinātāji saviem klientiem atlīdzinās dzīvokļu tirgus vērtību vai līdzvērtīga mājokļa iegādi.
“Īpaši svarīgs ir jautājums par visa mājas karkasa apdrošināšanu. Ja tas būtu izdarīts, ēkas atjaunošanas izmaksas segtu apdrošinātājs. Pretējā gadījumā matemātika ir nežēlīga – apdrošināto dzīvokļu īpašnieku vietā maksās apdrošinātāji, bet pārējiem būs jāmaksā pašiem,” skaidro LAA prezidents.
Abāšins uzsver, ka gadījums, kad viena dzīvokļa saimnieka vai īrnieka rīcība var novest pie visas ēkas nelietojamības, ir piemērs šāda apdrošināšanas veida nepieciešamībai praktiski jebkurai daudzsaimnieku mājai.
Viņš skaidro, ka būtisks atbalsts cietušajiem ir arī pagaidu dzīvesvietas nodrošināšana. Ja apdrošināšanas līgums to ietver, un parasti polisēs tāds segums ir, tad apdrošinātāji atlīdzina izdevumus par līdzvērtīga mājokļa īri, kā arī sedz fiksētos komunālos maksājumus bojātajā dzīvoklī. Šāds atbalsts parasti ir noteikts uz konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 12 mēnešiem, dodot cilvēkiem laiku pieņemt pārdomātus lēmumus par turpmāko dzīvi.
Iedzīvotājiem, kuru mājokļi nebija apdrošināti, galveno atbalstu sniedz pašvaldība. Rīgas pašvaldība nodrošina pagaidu izmitināšanas iespējas, savukārt Rīgas Sociālais dienests piešķir krīzes pabalstu, lai palīdzētu segt neatliekamās vajadzības. Šis atbalsts nereti ir ierobežots laikā un apmērā, salīdzinot ar apdrošināšanas sniegtajām iespējām.
“Tas raisa arī neērtu, bet nepieciešamu jautājumu – vai uz publisko atbalstu vienādā mērā būtu jāļauj pretendēt arī maksātspējīgiem iedzīvotājiem, kuri būtu varējuši par savu īpašumu parūpēties paši, iegādājoties apdrošināšanu? Skaidrs, ka sociāli mazāk aizsargātajām grupām palīdzība ir vitāli nepieciešama, taču vai pilnīgi visiem?” norāda Abāšins.
Viņš uzsver, ka, runājot par finanšu pratību, parasti koncentrēšanās ir uz kredītiem, uzkrājumiem un investīcijām, taču arī apdrošināšana ir būtisks finanšu drošības pamats un valsts attīstības instruments, kas netiek pienācīgi novērtēts. Turklāt Latvija īpašuma apdrošināšanā būtiski atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja. Eirobarometra dati liecina, ka vidēji 62% Eiropas iedzīvotāju ir mājokļa apdrošināšana, bet Latvijā apdrošināti ir tikai aptuveni 50% apdzīvoto mājokļu, lai gan apdrošināšanas produkti Latvijā ir salīdzinoši plaši pieejami.
“Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ar ierobežotiem uzkrājumiem, un ienākumu stabilitāte nereti ir trausla. Šādos apstākļos neparedzēti notikumi – slimība, darba vai apgādnieka zaudējums, īpašuma bojājumi – var radīt ilgstošas finansiālas sekas,” skaidro Abāšins, norādot, ka, iespējams, arī daļai Bauskas ielas mājas iedzīvotāju bez apdrošināšanas iespējas ieguldīt ēkas atjaunošanā ir ierobežotas un atkarīgas no publiskā atbalsta.
“Tas izgaismo plaisu starp apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem iedzīvotājiem krīzes situācijās,” uzsver LAA vadītājs. Viņš norāda, ka apdrošināšana nav luksusa prece, bet sabiedrības drošības infrastruktūra.
Pēc Abāšina minētā, lai Latvijā runātu par finanšu pratību un ilgtspējīgu attīstību, apdrošināšanai šajā diskusijā jābūt centrālā vietā.
Jau ziņots, ka risku apdrošināšanas kompānija “BTA Baltic Insurance Company” gāzes sprādzienā cietušajā ēkā ir apdrošinājusi deviņus dzīvokļus, “Swedbank” grupas apdrošināšanas kompānijas “Swedbank P&C Insurance” Latvijas filiāle – deviņus dzīvokļus, “Balta”, kas ietilpst PZU grupā, – astoņus dzīvokļus, risku apdrošinātājs “Compensa Vienna Insurance Group” – trīs dzīvokļus, risku apdrošināšanas kompānija “If P&C Insurance” – divus dzīvokļus, bet risku apdrošinātāja “Gjensidige” – vienu dzīvokli.
Jau ziņots, ka sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā Torņakalnā piektdien, 2. janvārī, notika nelegāli bojāta gāzes vada dēļ. Tā rezultātā sagruvuši ēkas augšējie stāvi un jumts, no mājas evakuēti iedzīvotāji, vairāki cilvēki guvuši traumas, bet divi gājuši bojā. Pašvaldība nodrošina pagaidu izmitināšanas iespējas sprādzienā cietušajiem iedzīvotājiem.
