Latvijas nacionālā zāļu apgādes asociācijas (LNZAA), Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas un Mazo aptieku asociācijas pārstāvji nosūtījuši vēstuli amatpersonām, paužot bažas par to, ka diskusija ar nozari par zāļu cenu samazināšanu patlaban nenotiek, aģentūrai LETA pauda LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens.
Asociāciju parakstītā vēstule nosūtīta ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kā arī Veselības ministrijai (VM), Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai.
Kā skaidro Lībķens, asociācijas vēlas saņemt informāciju un aprēķinus par sagaidāmajām izmaiņām zāļu cenu aprēķinos un metodikā, jo no VM nozare šādu informāciju tā arī nav saņēmusi, neskatoties uz to, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ilgstoši publiskajā telpā sola zāļu cenu samazinājumu un vispārīgi stāsta par zāļu cenu politikas reformas plāniem.
Vēstulē, ko ir parakstījušas nozares organizācijas, norādīts – tirgus dalībniekiem nav pieejams neviens oficiāls, publiski apspriežams dokuments, kas ietver plānotos zāļu cenu aprēķinus vai to metodikas. Tāpat nav ticis saņemts administratīvā sloga aprēķins vai cenu izmaiņu piedāvājuma ietekmes izvērtējums uz iedzīvotājiem un nozari, tāpat kā nav bijušas tikšanās, kuru laikā būtu sākta konstruktīva diskusija par konkrētiem reformas piedāvājumiem.
Kā pausts vēstulē, līdz šim, lai iepazīstinātu ar zāļu cenu iespējamo reformu, ministrija izveidojusi divas divu slaidu prezentācijas ar norādi “konfidenciāli”, taču uz jautājumiem, kas nozarei radušies, atbildes pēc būtības nav sniegtas ne rakstiski, ne Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē aprīļa beigās.
Asociācijas norāda, ka pagaidām nozarei nav iespējams sākt jebkādus izvērtējumus un aprēķinus, jo ministrija savus datus nav padarījusi publiski pieejamus. Nozare ir nobažījusies, ka īsta diskusija par zāļu cenu reformu nemaz nav plānota vai arī tā ar nolūku tiks uzsākta novēloti.
Vēstules parakstītāji uzsver arī, ka atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu zālēm un nesen sākto kompensējamo medikamentu klāsta un diagnožu paplašināšanu, taču papildus būtu nepieciešamas iniciatīvas, lai vienādotu kompensējamo zāļu sarakstu un Latvijas iedzīvotājiem medikamentu kompensācijas iespējas būtu līdzvērtīgas Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem.
Tāpat organizācijas papildus aicina veikt arī padziļinātu izvērtējumu, vai var tikt organizēti kopīgi kritisko un citu svarīgo medikamentu iepirkumi Baltijas valstīs, par ko veselības ministri diskutēja neformālajā tikšanās reizē Briselē šā gada aprīlī.
Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā kā Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācija. Asociācijas biedri ir “Recipe Plus”, “Tamro” un “Magnum Medical”.
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2008.gadā kā Aptieku īpašnieku asociācija. Kopš 2021.gada maija tā darbojas kā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija. Asociācijā darbojas SIA “Benu aptieka Latvija”, SIA “Apotheka”, AS “Sentor Farm Aptiekas” un SIA “Latvijas aptieka”.
Mazo aptieku asociācija reģistrēta šā gada janvārī. Viens no tās mērķiem ir rūpēties par to, lai veselības aprūpes politika būtu vērsta uz mazu un neatkarīgu novadu aptieku darbības saglabāšanu un turpmākas farmaceitiskā aprūpe pieejamības nodrošināšanu pacientiem attālākās un mazapdzīvotās vietās.
Kā iepriekš aģentūrai LETA pauda Abu Meri, turpinot sākto darbu pie zāļu pieejamības veicināšanas Latvijas iedzīvotājiem, patlaban ministrija turpina veikt sarunas ar farmācijas nozari, kas dažādo viedokļu dēļ neiet viegli. Ministrs norādīja, ka VM cenšas būt objektīva, mēģinot rast kompromisu, lai plānotās izmaiņas neietekmētu aptieku pieejamību.
Abu Meri cer, ka līdz 1.jūlijam Ministru kabinetā tiks pieņemti jaunie uzcenojuma modeļi, lai jau rudenī iedzīvotāju personīgie izdevumi par recepšu zālēm samazinātos par apmēram 15-20%.
LETA jau rakstīja, ka VM jaunais zāļu cenu samazināšanas modelis sagatavots, analizējot Lietuvas, Igaunijas un Somijas farmācijas jomas regulējumu. Tas paredz atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku piecenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas, tā vietā ieviešot vienu fiksētu uzcenojumu visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas, kā arī maksu par farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu.
VM skaidro, ka rosinātās pārmaiņas vērstas uz to, lai īsā termiņā sasniegtu rezultātus un iedzīvotājiem personīgie izdevumi par recepšu zālēm samazinātos par apmēram 15-20%. To ir paredzēts panākt, pārskatot pieļaujamo zāļu piecenojumu apmēru, kā arī palielinot valsts noteikto kompensācijas apmēru kompensējamajiem medikamentiem. Tāpat tiek strādāts pie jaunu medikamentu un diagnožu iekļaušanas kompensējamo medikamentu sarakstā, tādējādi palielinot medikamentu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuriem medikamenti efektīvai ārstēšanai vai dzīves kvalitātes nodrošināšanai iepriekš netika kompensēti.
VM piedāvājums paredz noteikt fiksētu piemērojamo piecenojumu lieltirgotavām un aptiekām par medikamentu iepakojumu, kā arī noteikt samaksu aptiekām par farmaceita konsultāciju recepšu medikamentu izsniegšanas gadījumā, kas daļēji tiktu apmaksāta no valsts puses. Paredzēts, ka mazajām aptiekām samaksa par farmaceita konsultāciju būtu lielākā, tādējādi atbalstot to darbību. Ministrijas skatījumā šāda kārtība ne tikai iedzīvotājiem mazinās personīgos izdevumus par zālēm, bet arī farmaceiti varēs ieteikt medikamentus, balstoties tikai uz profesionālajām zināšanām, nevis izsniedzot aptiekai komerciāli izdevīgākos medikamentus.
VM sagaida, ka šādu izmaiņu rezultātā uzlabosies pacientu līdzestība medikamentu lietošanā, kas uzlabos gan slimību kontroli, gan arī mazinās hronisko slimību saasinājumus un hospitalizācijas hroniskiem slimniekiem.
VM izstrādātie priekšlikumi paredz stiprināt arī farmaceitu lomu veselības aprūpē, aptiekām kļūstot finansiāli neatkarīgākām no lieltirgotavām. Ministrijas piedāvājumā īpašs finansiāls atbalsts paredzēts arī aptiekām reģionos, kas ir vienīgās aptiekas apkārtnē un pilda arī sociālu funkciju.
Ministrijas skatījumā jaunais modelis paredz vienkāršus un vienlīdzīgus zāļu cenu veidošanas principus un ietver solidārus valsts, komersantu un pacientu atbildību zāļu pieejamības veicināšanā.
Reklāma