Autotransporta direkcija (ATD) meklēs juridiskas iespējas pasažieru pārvadātāju prasību izpildei, vienlaikus pārvadātāji protesta akcijas vairs nesola, ceturtdien pēc pārvadātāju un ATD vadības tikšanās noskaidroja aģentūra LETA.
ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš aģentūrai LETA norādīja, ka ATD pēta pārvadātāju kolektīvo iesniegumu ar prasībām ilgtermiņa līgumos, kā arī vērtē iespējamās rīcības situācijas risināšanai.
“Viens no uzdevumiem ir pieprasīt papildu informāciju no pārvadātājiem. Pēc tam attiecīgi no tās informācijas ATD prasīs viedokli Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), Finanšu ministrijai (FM) un Konkurences padomei (KP), jo šī nav vienkārša situācija. Tie ir desmit gadu līgumi, kuros ir paredzēta indeksācija. Pie tam daži pārvadātāji jau ir saņēmuši indeksāciju,” piebilda Lapiņš.
Viņš sacīja, ka indeksācija paredz tirgus svārstības, kā arī paši pārvadātāji noteica šīs līgumcenas, nevis ATD. Vienlaikus ATD kategoriski neatbalsta šādas kolektīvas līgumu nepildīšanas, jo tas nevar ietekmēt pasažierus. Pēc viņa teiktā, pasažieru pārvadātāji patlaban solīja šos līgumus pildīt, veikt pārvadājumus, kā arī sarunas turpināsies gan individuāli, gan kopā, jo katrs līgums ir jāvērtē atsevišķi.
Lapiņš arī skaidroja, ka galvenais jautājums ir pārvadātāju prasībās, jo, izsludinot iepirkumu 2022.gadā, kad sākas Krievijas iebrukums Ukrainā, ATD pārvadātājiem prasīja, vai tie uztur spēkā savu piedāvāto cenu. Pārvadātāji to esot apstiprinājuši, un 2023.gadā šie līgumi tika noslēgti. “Pārvadātāji zināja šos apstākļus. Tādējādi ATD vērtēs, kuros brīžos ir iespējas veikt jebkādas indeksācijas, un vai līgumos, kuros ir indeksācijas, var veikt papildu indeksācijas un kādos apstākļos,” skaidroja Lapiņš.
Viņš uzsvēra, ka tās ir juridiskas nianses, bet ATD lēmumam ir jābūt tiesiskam un juridiski pamatotam, tādējādi ir nepieciešami viedokļi no IUB, FM un, ja nepieciešams, Eiropas Komisijas (EK).
Savukārt SIA “Norma-A”, kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu “Ecolines”, valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs aģentūrai LETA apliecināja, ka abas puses vienojās turpināt strādāt pie situācijas risināšanas, nerīkojot protesta akcijas, tostarp ATD meklēs juridiskas iespējas ilgtermiņa līgumu pārskatīšanai.
“Vienojāmies, ka ATD būs jānodod papildu informācija par katra pārvadātāja individuālajām problēmām. Apkopojot viedokļus, ar kopīgu priekšstatu ATD vērsīsies citās valsts organizācijās,” piebilda Podgornijs.
Viņš sacīja, ka ATD divu nedēļu laikā plāno apkopot pārvadātāju informāciju, savukārt vērtējumu no citām valsts iestādēm varētu iegūt mēneša laikā. “Ar protesta akciju vēlējāmies pievērst uzmanību. Savukārt otrs variants bija, ka kādam pārvadātājam būtu jāatkāpjas no līguma pildīšanas, kas nerisinātu situāciju, jo būtu jāmeklē jauns pārvadātājs, kas pozitīvi neietekmētu budžetu,” piebilda “Ecolines” pārstāvis.
“Ja risinājumi netiks rasti, protesta akcijām nebūs vajadzības, jo tā tiek mocīti pasažieri. Šādā gadījumā konkrēti uzņēmumi vienkārši vairs nespēs pildīt līguma saistības,” viņš piebilda.
LETA jau ziņoja, ka pasažieru pārvadātāju protesta akcijas “Viena stunda bez sabiedriskā transporta” laikā otrdien kopumā tika ietekmēti aptuveni 165 reģionālo autobusu reisi un līdz 5000 pasažieru.
Pārvadātāju apkoptā informācija liecina, ka kopumā tika atcelts 51 reiss un ar kavējumu izpildīti 112 reisi. Protesta akcijā piedalījās deviņi no Latvijā esošajiem 11 pasažieru pārvadātājiem, kas veic arī reģionālo autobusu maršrutu reisus. Akcijā nepiedalījās AS “CATA”, kas, pamatojoties uz finansiāli izdevīgiem īstermiņa tiešā piešķīruma līgumiem, izpilda pārvadājumus lotē “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži”, un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”, kuras zaudējumus, iespējams, nosedz indeksācija no 2025.gada 1.augusta, norādīja pārvadātāji.
Savukārt ATD vadītājs atzīmēja, ka direkcija analizēs visus reisus, kuri kavējās un netika izpildīti, kā arī tiks piemēroti sodi. Pēc viņa teiktā, minimālā summa par pārkāpumu ir aptuveni 70 eiro, bet šajā kontekstā ir jāskatās progresīvi – jo vairāk pārkāpumu, jo summa ir lielāka.
“Ir jāizvērtē visi dienas pārkāpumi, kā arī jāskatās mēneša laikā, jo mēneša beigās tiek apkopoti visi neizpildītie reisi un tiek piemēroti sodi,” sacīja Lapiņš.
Tāpat ziņots, ka pārvadātāji pieprasa kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.augustam.
Kā norāda “VTU Valmiera” pārstāvji, līgumcenas pieaugums 10% apmērā ir minimālais nepieciešamais pieaugums, kas palīdzēs samazināt zaudējumu apmēru un pavērs iespēju turpināt pasažieru pārvadājumu pakalpojumu izpildi. Grozījumu veikšanu līgumcenā 10% apmērā pieļauj Publisko iepirkumu likumā noteiktais tiesiskais regulējums.
Apkopojot informāciju par visiem pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes pārvadājumos, zaudējumu apmērs 2025.gadā varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro. Tā ir prognoze atbilstoši šī brīža cenām, pieņemot, ka otrajā pusgadā nebūs būtisku svārstību galvenajās izmaksās, piemēram, degvielas cenās un darba samaksā.
“VTU Valmiera” pārstāvji uzsver, ka bez papildu finansējuma uzņēmumi nespēs nosegt šo starpību, un tas tieši apdraud uzņēmumu maksātspēju un iespējas nodrošināt pārvadājumu nepārtrauktību.
Ilustratīvs foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
