Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus
atkritumus šķirot biežāk, aģentūrai LETA pastāstīja atkritumu
apsaimniekotāji.
“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja,
ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā
sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas
aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES)
mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan
noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.
Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar
atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES
līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu
finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir
lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo
atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.
Kā norādīja Simanovičs, ja atkritumu noglabāšanas, vai, piemēram,
dedzināšanas izmaksas pieaugs, sadārdzināsies atkritumu apsaimniekošanas
pakalpojumi un iedzīvotāji jutīs lielāku motivāciju šķirot atkritumus,
jo par to izvešanu nav jāmaksā un tā būs iespēja ietaupīt.
“Tāpēc mēs atbalstām arī turpmāku DRN likmju palielināšanu, kas, kā
tiek lēsts, varētu pieaugt no 50 līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā
arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Tas būtu papildu stimuls
aizdomāties par šķirošanu arī tiem, kuri šobrīd vēl to nedara. Jāteic
gan, ka, stājoties spēkā jaunajai VARAM iecerei, reālā ietekme uz cieto
sadzīves atkritumu tarifu, kas tieši skar ierindas patērētāju, nebūs
liela. No katriem 10 eiro par tonnu, ko nāksies samaksāt valstij kā DRN,
patērētājs jutīs sadārdzinājumu tikai par 0,50 eiro par kubikmetru,”
atklāja Simanovičs.
“Clean R” izpilddirektors Valerijs Stankevičs stāstīja, ka DRN likmes
pieauguma mērķis ir stimulēt iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, jo
DRN ietekmē turpinās pieaugt maksa par nešķirotu atkritumu izvešanu,
taču dalīti vākto atkritumu izvešana arī turpmāk būs bez maksas. Viņš
skaidroja, ka aktīvāk šķirojot, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt
nešķirotu atkritumu apjomu un tādējādi kompensēt tarifa pieaugumu.
“Ekonomiskie stimuli ir būtisks instruments, lai rosinātu
iedzīvotājus aktīvāk šķirot. Tikpat svarīga ir arī izglītošana un arī
nepieciešamā infrastruktūra. Šķiroto atkritumu savākšanas apjomi ar
katru gadu palielinās, tomēr tas ir nepietiekami, lai izpildītu ES
noteiktos pārstrādes mērķus,” uzsvēra Stankevičs.
Viņš piebilda, ka viennozīmīgi DRN palielināšana ir viens no
instrumentiem, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, tomēr šis jautājums ir
jāskata kompleksi ar kopējo šķiroto atkritumu savākšanas
infrastruktūras pieejamības palielināšanu un šķirošanas jaudu
palielināšanu.
“ZAAO” izpilddirektore Ieva Barutina atzīmēja, ka atbilstoši spēkā
esošajam regulējumam DRN likme tiek iekļauta atkritumu apglabāšanas
tarifā, līdz ar to, palielinoties DRN likmei, atkritumu radītājiem
palielināsies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.
Runājot par gala tarifa palielinājumu iedzīvotājiem, Barutina
norādīja, ka patlaban šādus aprēķinus “ZAAO” nav veikuši. “Sagaidāms, ka
palielinājums ir sagaidāms saistībā ar DRN palielināšanos, par ko jau
ilgāku laiku brīdinām iedzīvotājus, aicinot iesaistīties pārstrādei
derīgo materiālu bezmaksas nodošanā, jo tad šis pieaugums nebūs tik ļoti
manāms katra iedzīvotāja makam,” norādīja viņa.
Jautāta, vai “ZAAO” saskata iespējas būtiski samazināt noglabājamo
daudzumu, Barutina sacīja, ka tas ir iespējams, ja iedzīvotāji vēl
vairāk iesaistīsies pārstrādei derīgā materiāla šķirošanā.
“Mēs tam esam radījuši visus priekšnoteikumus, mūsu reģionā darbojas
20 eko laukumi, kuros var nodot padsmit atkritumu veidus un simtiem eko
punktu polimēru, papīra, metāla un stikla iepakojuma nodošanai
pārstrādei. Turklāt šobrīd jau sešās darbības reģiona pilsētās un
pavisam drīz vēl plašāk piedāvājam šķirot pie klienta namdurvīm –
privātmājām pieejami 240 litru konteineri ar krāsainiem vākiem stikla un
vieglā iepakojuma bezmaksas nodošanai pārstrādei,” stāstīja Barutina.
Viņa piebilda, ka problēmas patlaban ir ar vairāku polimēru veidiem,
kuriem pārstrādātāju nav, tāpēc, lai samazinātos noglabājamo atkritumu
daudzums tā ir arī ražotāju atbildība – piedāvāt produktus iepakojumā,
kuru ir iespējams pārstrādāt.
LETA jau ziņoja, ka VARAM piedāvā mainīt DRN likmes, ieņēmumu
pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām un novirzīt līdzekļus
arī ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem.
Lai samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, VARAM iesaka
pakāpeniski no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu paaugstināt DRN likmi par CO2
emisijām. Tāpat ierosināts no 0,55 līdz 0,83 eiro par tonnu palielināt
DNR par kūdras ieguvi un atcelt DRN par CO2 emisijām atbrīvojumu kūdras
izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.
Grozījumi paredz arī paaugstināt DRN likmi no 10,65 līdz 21,3 eiro
par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim, kāds tiek
paredzēts mazutam saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto
priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot vērā abu kurināmo
kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2 emisijas faktoru.
Tāpat, pēc ministrijas domām, nepieciešams atcelt atbrīvojumu no DRN
samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto
elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo atbilstoši FM sniegtajai
informācijai akcīzes nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to
izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, tāpat ir plānots
atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja to
izmanto minētajiem mērķiem.
Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un
reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu,
VARAM piedāvā paaugstināt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu. Sadzīves
atkritumu apglabāšanai likme varētu pieaugt no 50 uz 60 eiro par tonnu
2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Savukārt bīstamo
atkritumu apglabāšanai likmi 2021.gadā plānots paaugstināt no 50 uz 70
eiro par tonnu, bet 2022.gadā – līdz 75 eiro par tonnu.
Ministrija piedāvā noteikt arī jaunu DRN objektu – atkritumu sadedzināšana, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro par tonnu.
VARAM ir izvērtējusi arī DRN piemērošanu Latvijā pirmo reizi
pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem un esošo situāciju nolietoto
transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā. Ministrijas iecere paredz
paaugstināt DRN likmi par transportlīdzekli no 55 uz 65 eiro.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ministrijas ieskatā lietderīgi būtu arī
paaugstināt DRN likmi par smilts ieguvi no 0,21 uz 0,36 eiro par
kubikmetru, pielīdzinot DRN likmei par smilts-grants ieguvi, samazinot
krāpšanas iespēju un uzlabojot kontroli.
Saskaņā ar VARAM piedāvājumu, lielāko daļu ieņēmumu pieauguma valsts
budžetā veidos DRN ieņēmumu pārdale starp valsts un pašvaldību
budžetiem, mainot DRN maksājumu ieskaitīšanu budžetā, palielinot valsts
budžetā ieskaitāmo procentu daļu. Plānots, ka DRN maksājumi par
atkritumu apglabāšanu un CO2 emisijām turpmāk pilnībā nonāks valsts
budžetā. Mainīsies arī DRN par dabas resursu ieguvi sadales proporcija.
Valsts budžetā iegūtos papildu resursus VARAM piedāvā novirzīt saviem
un Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem, 2020.gadā
novirzot 7 055 551 eiro un 1 323 575 eiro katrai ministrijai attiecīgi.
2021.gadā abām ministrijām paredzēti 10 160 000 eiro, bet 2022.gadā 11
330 000 eiro.
Grozījumi paredz arī, ka DRN papildu ieņēmumu daļa 2021.gadā 1 009
658 eiro apmērā un 2022.gadā 761 240 eiro apmērā ir novirzāma kopējai
fiskālajai telpai.
