Atnāca ar sāpošu muguru, bet izrādījās – infarkts

Slimnīcu uzņemšanas nodaļas daudziem pacientiem ir sasniedzamākais glābiņš

Lielākās valsts ārstniecības iestādes – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) – Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā vairāk nekā trešdaļa pacientu ierodas paši, nevis tiek atvesti ar ātro palīdzību. Tā, viņuprāt, ir vienīgā iespēja tikt ātrāk ārstētiem, kad pie speciālistiem ambulatorajos veselības centros jāgaida mēnešiem garo rindu dēļ. Nereti arī vizīte pie ģimenes ārstiem Rīgā ieilgst nedēļas garumā un pat ilgāk.
Arī citās slimnīcās jau pirmajos trīs mēnešos uzņemšanas nodaļās ir pārstrādātas valsts noteiktās kvotas, jo nereti cilvēkiem tās ir pēdējais glābiņš, kur iespējams ātri izmeklēties, saņemt diagnozi un ārstēties kādā no slimnīcas nodaļām vai tikt nosūtītam atpakaļ pie ģimenes ārsta.

60 eiro, bet «jēgas nekādas»
«Janvārī pierakstījos pie neirologa un tikai pēc pusgada tiku vizītē. Neirologs man ieteica doties uz Rīgas Austrumu slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Pagājušajā gadā es sešas reizes samaksāju dažādiem speciālistiem katram pa 60 eiro, bet jēgas nekādas. Esmu pensionārs, parēķiniet, cik man tas izmaksāja! Es vairs nevēlos izdot tik lielu naudas summu par 20 minūtēm pie katra profesora, ja man nevar palīdzēt. Apnika staigāt pie poliklīniku ārstiem, tāpēc esmu šeit, jo ceru, ka man palīdzēs,» stāsta «Latvijas Avīzes» sastaptais rīdzinieks Vladimirs, kuram ir pamatīgas problēmas slimo kāju dēļ.
Turpat RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā gaida arī rīdziniece Irēna, kurai pirms kāda laika bijusi zarnu operācija un atkal radušies sarežģījumi, bet pie ģimenes ārsta nevarot tikt ātrāk kā vien pēc nedēļas. «Sākumā domāju, ka man ir vēdera vīruss, bet vēdera sāpes nerimās, tāpēc nolēmu nākt uz šo klīniku. Ātro palīdzību negribēju saukt, jo baidījos, ka liks maksāt,» tā notikušo atstāsta Irēna.

Pa taisno uz reanimāciju
Ārsta palīgs Ainārs Ernstsons ir pirmais mediķis, pie kura nokļūst tie cilvēki, kuri paši ieradušies Austrumu slimnīcā. Viņam ir bagātīga pieredze, jo pacientu uzņemšanas klīnikā A. Ernstsons strādā kopš tās izveidošanas, turklāt ārsta palīgam aiz muguras ir arī 29 darba gadi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pie viņa nonāk ne tikai tādi cilvēki, kuri ilgstoši nav tikuši pie vajadzīgā ambulatorā speciālista garo rindu dēļ vai arī tādi, kuriem šurp ieteicis nākt ģimenes ārsts, bet arī cilvēki, kuriem NMPD ir atteicis izsaukumu, nesaskatot dzīvības briesmas, un pat tādi, kuri samelo par savu veselības stāvokli, lai tikai varētu iestāties slimnīcā un veikt izmeklējumus, kas ambulatori nav bijuši pieejami.
A. Ernstsons: «Pirms pāris nedēļām no šī kabineta es biju spiests pa taisno aizvest pacientu uz reanimāciju. Gribēju pacientei izmērīt asinsspiedienu, bet, pārsēdinot no viena krēsla uz otru, viņa zaudēja samaņu, un bija nepieciešama reanimācija, turklāt diezgan ilga. Vai cits gadījums. Pacients bija izsaucis ātro palīdzību, jo stipri sāpēja mugura. NMPD viņam ieteica doties uz «Gaiļezera» slimnīcu, jo viņš dzīvo netālu no tās. Pacients ieradās manā kabinetā, un viņam iestājās kardiogēnais šoks. Izrādījās, ka viņam bija milzīgs sirds infarkts pa visu mugurējo sienu, tāpēc arī sāpēja mugura. Laimīgā kārtā viņu izglābām.»
Diezgan daudzi pacienti šeit ierodas pēc tam, kad ilgstoši ir ārstējušies pie ģimenes ārsta, bet terapija nav bijusi efektīva. Kur citur pacientam likties? Skaidrs, ka jānāk šurp.
Atbrauc pat no tik tālām vietām kā Liepāja un Daugavpils, kur ir reģionālās daudzprofilu slimnīcas.

Ambulatorā aprūpe vāja
Analizējot datus, redzams, ka Ogres novads ir viena no tām vietām, kuras iedzīvotāji lielā skaitā ir devušies uz RAKUS uzņemšanas klīniku gan 2023. gadā, gan arī šogad pirmajā ceturksnī. Šā gada janvārī, februārī, martā 336 pacienti atvesti nevis ar ātro palīdzību, bet atbraukuši paši saviem spēkiem. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki nedodas uz Ogres slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka viņa vadītā ārstniecības iestāde saskaroties tieši ar tām pašām problēmām kā RAKUS.
Ogres slimnīcas vadība esot izanalizējusi iemeslus, kas liek novada iedzīvotājiem vērsties uzņemšanas nodaļā. D. Širovs: «Cilvēki netiek pie speciālista poliklīnikā, jo ir garas rindas, un viņi dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī daļa ģimenes ārstu dod padomu – ja cilvēks netiek pie speciālista, lai iet uz uzņemšanas nodaļu un lai stāsta, ka ir ļoti slikti ar veselību.»
D. Širovs ir vienīgais traumatologs visā novadā, kurš pacientus ārstē par valsts budžeta naudu. Pacienti pie viņa ir pierakstījušies jau līdz septembrim. Kur tam pacientam likties, kas nevar tik ilgi gaidīt? Meklēt maksas pakalpojumus, kur arī ir garas rindas, vai doties uz universitātes slimnīcas vai vietējā stacionāra uzņemšanas nodaļu.
«Ambulatorā aprūpe poliklīnikās ir vāja un koncentrēta galvenokārt Rīgā. Esam mēģinājuši piesaistīt jaunos traumatologus, endoskopistus un sonoskopistus, bet ārsti grib strādāt Rīgā un šurp nenāk. Sestdienās, svētdienās cauri uzņemšanai «iziet» līdz 60 cilvēkiem. Atnāk, piemēram, 12 bērni, kurus vecāki atveduši, lai parādītu pediatram, bet stacionēts tiek tikai viens no viņiem. Tas taču nav uzņemšanas nodaļas profils, tāpēc mēs sāksim vērtēt, kādos gadījumos prasīsim pacientam samaksāt par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem,» skaidro dakteris D. Širovs.

Pusgadu rindā pie neīstā speciālista
Pacientu skaits ir ļoti pieaudzis arī Jelgavas pilsētas slimnīcas uzņemšanas nodaļā – tas turas virs 100 pacientiem diennaktī. Slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga skaidro, ka jūnija beigās uzņemšanas nodaļā bijuši 286 cilvēki, no kuriem 170 pacienti bija guvuši sadzīviskas traumas, kas saistītas ar vasaras dārza darbiem, arī remontiem – kaut kur kāpuši un krituši, kā arī pie vainas esot brīvdienu efekts, kad cits citam nedaudz nodarot pāri reibuma stāvoklī.
Pieaudzis tieši ambulatoro pacientu īpatsvars, kuri īsu laiku atrodas uzņemšanas nodaļā, un viņus pēc izmeklēšanas aizsūta mājās. «Patlaban ir diezgan lielas pārstrādes ne tikai pacientu skaita ziņā slimnīcā, bet pārstrādātas ir arī ambulatoro pacientu ārstēšanai valsts piešķirtās kvotas, īpaši datortomogrāfijas un rentgena izmeklējumiem, kuras nav iespējams iepriekš plānot,» situāciju skaidro K. Smilga.
Esot gadījumi, kad pacients atsaucas uz to, ka viņš pie ģimenes ārsta nav varējis tikt, nav varējis saņemt nosūtījumu. Uzņemšanas nodaļas noslodzi ietekmējot rindu garums poliklīnikās. Pat ja ģimenes ārsts nosūta pie speciālista ambulatorajā ārstniecības iestādē, cilvēks tik un tā netiek pie valsts apmaksātā pakalpojuma. «Mēs sastopamies ar situācijām, kad pacients pusgadu gaida rindā pie neirologa vai algologa, bet, kad ticis pie šiem speciālistiem, tad uzzina, ka viņam ir nepieciešami pavisam citi speciālisti,» stāsta Kārlis Smilga.

Jāveido normāls dežūrārstu dienests
Mediķi lēš, ka apmēram 70% jautājumu, ar kuriem pacienti vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās, var atrisināt ģimenes ārstu praksēs. Bet, tiklīdz ir jādod nosūtījums uz noteiktu izmeklējumu vai pie speciālista, tad ir runa par mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā.
«Tāpēc agrāk vai vēlāk cilvēki nonāk uzņemšanas nodaļā. Mūsu valstī pēc ģimenes ārsta darba laika nepastāv pacientam pieejami un saprotami medicīnas pakalpojumi. Ne man, ne arī pacientiem nav skaidrs, cik daudz pakalpojumu kādā apjomā var saņemt pie slimnīcu dežūrārstiem, bet ir skaidrs, ka pakalpojums 24/7 ir pieejams uzņemšanas nodaļā. Tāpat kā es, arī jūs ietu uz uzņemšanas nodaļu, ja, piemēram, sāpētu auss vai vēders, un to nevar nosodīt,» uzskata Jelgavas novada ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, kurš ir arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes pārstāvis.
Viņš neatbalsta tādu ideju, ka vajadzētu iekasēt naudu no tiem pacientiem, kuriem nav dzīvībai bīstams stāvoklis, bet kuri tomēr ieradušies pēc palīdzības uzņemšanas nodaļā. A. Dzalbs secina, ka tādā gadījumā pretī esot jābūt alternatīvam un pacientam saprotamam variantam, kur viņš var vērsties, ja, piemēram, pirms četrām dienām sasitis kāju. Kā rīkoties, ja visas dienas juties normāli, bet piektdienas vakarā jūti, ka galīgi nav labi? «Pēc pašreizējiem noteikumiem, būtu jāgaida pirmdienas rīts, lai saņemtu ģimenes ārsta konsultāciju. Tāpēc ir jābūt iespējai, kur varētu aiziet piektdienas vakarā vai brīvdienās, lai par divu eiro lielu līdzmaksājumu saņemtu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu. Primārajai aprūpei vajadzētu būt pieejamai 24/7. Taču nevajadzētu domāt, ka tas ģimenes ārsts, kurš strādājis visu dienu, to darīs arī naktī. Tāpēc ir jābūt atsevišķam normālam dežūrdienestam,» secina Ainis Dzalbs.

Miljoni nepalīdzēs
Arī Veselības ministrija ir konstatējusi, ka slimnīcu veiktais darba apjoms gada pirmajā ceturksnī ir lielāks par sākotnēji plānoto un pacientu skaits turpina augt gadu no gada. Tas nav nekāds pārsteigums, zinot, ka saslimstība pēc Covid-19 pandēmijas ir pieaugusi un Latvijas iedzīvotāju sastāvā ir arvien vairāk gados vecu cilvēku.
Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, jūnija sākumā tiekoties ar Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvjiem, akcentēja, ka šogad neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai slimnīcās novirzīti papildu 62,7 miljoni eiro, kas ietver gan tarifu palielināšanu, gan personāla darba samaksas palielinājumu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbības stiprināšanu. Savukārt plānveida palīdzības nodrošināšanai šogad papildus novirzīti 24 miljoni eiro. Taču pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir lielāks nekā veselības nozarei pieejamie resursi, pacientu skaits turpina augt gadu no gada.
Vai no iepriekšminētajiem Veselības ministrijas «plāksteriem» samazināsies pacientu skaits uzņemšanas nodaļās, ārstu kļūs vairāk un rindas pie ambulatorajiem speciālistiem krietni mazākas? Diez vai.

Teksts – MĀRA LIBEKA, «Latvijas Avīze»