www.bauskasdzive.lv
Šodien, 27. janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notiks grāmatas “Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē” atvēršana, informēja Jelgavas valstspilsētas sabiedrisko attiecību departamentā.
Nelielā grāmata ļauj ielūkoties hercogistes tapšanas vēsturē no Livonijas sabrukuma līdz hercogistes izskaņai uz Polijas-Lietuvas valsts drupām. Darba autors Gints Putiķis eseju formā stāsta par 11 hercogiem un viņu devumu hercogistes vārda spodrināšanā.
“Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā ir ieskats hercogistes vēsturē un tās politiskās varas avotos, hercogu dzīvesstāstos akcentējot svarīgākos lēmumus, kas veicināja vai kavēja hercogistes politisko un ekonomisko attīstību,” stāsta muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā G.Putiķis.
Kurzemes un Zemgales hercogistes (1561–1795) laiks ir īpašs Jelgavas vēsturē, jo tad Jelgava bija galvaspilsēta, kurā dzīvoja hercogistes augstākās amatpersonas – hercogi.
Mūsdienās vairāk tiek pieminēts pirmais hercogs Gothards Ketlers, visplašāk pazīstams ir hercogs Jēkabs, ar grezno piļu celtniecību vēsturē iegājis Ernsts Johans Bīrons, savukārt pēdējo hercogu Pēteri atceras par viņa ieguldījumu izglītības veicināšanā un “Academia Petrina” mantojumu. Par pārējiem septiņiem hercogiem plašākam cilvēku lokam informācija ir mazāk zināma.
Grāmatas autors esejās izceļ arī šo hercogu nozīmīgāko paveikto. Piemēram, hercogs Frīdrihs Vilhelms III savā īsajā mūžā mūsdienām atstājis Atzinības krusta ideju un māksliniecisko risinājumu priekšteci – Atzinības ordeni, savukārt par Frīdrihu Kazimiru grāmatā vēstīts, ka viņa valdīšanas laikā 1685. gadā izdota Kurzemes un Zemgales superintendanta Heinriha Ādolfija mācību grāmata “Pirmais mēģinājums īsai latviešu valodas mācībai”.
Grāmatā varēs iepazīties ar visiem hercogiem, apzināties, ka hercogistes tronis bija gana vērtīgs, lai par to cīnītos un iegūtu. “Baltijas jūras reģiona valstu kontekstā hercogistei un hercogiem bija iespējas neatšķirties un pielāgoties citu valstu politiskajam un ekonomiskajam attīstības modelim, bet, pateicoties harizmātiskiem un jaunu ideju pārņemtiem hercogiem (diemžēl ne visiem), hercogiste atšķīrās un spēja izcelties, veidojot savu unikālo patību gan Latvijas, gan Eiropas vēstures kontekstā. Eiropas valdnieku galmos zināja, kur atrodas Kurzemes un Zemgales hercogiste un kurš ir tās hercogs,” raksta G.Putiķis.
Izdevums papildināts ar hercogu portretiem, laikmetu raksturojošām tabulām, ilustratīvo materiālu no Jelgavas muzeja krājuma, hercogistes politisko karti un pārvaldes shēmu. Kopsavilkums lasāms arī angļu, vācu un lietuviešu valodā. Grāmatas dizaina autore ir Daiga Brinkmane, izdevums 600 eksemplāru tirāžā drukāts “Jelgavas tipogrāfijā”, un to varēs iegādāties muzejā.
Foto: jelgava.lv
Reklāma