Augstākā tiesa noraida prasības, kurās apstrīdēti Saeimas vēlēšanu rezultāti

Augstākajā tiesa (AT) ir noraidījusi partijas “Saskaņa” prasību pret Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), kurā politiskais spēks prasīja atcelt CVK lēmumu atteikt pārskaitīt par “Saskaņu” 14.Saeimas vēlēšanās nodotās vēlēšanu zīmes, aģentūru LETA informēja tiesā.

Pēc vēlēšanām 4.oktobrī Gundars Ūdris (S), kurš bija 14.Saeimas vēlēšanu kandidāts, vēlējās iepazīties ar CVK un Rīgas velēšanu protokoliem. Viņa ieskatā, protokolu noformējums nav bijis nodrošināts atbilstoši likumam. Līdz ar to viņš vērsās CVK ar iesniegumu, aicinot pārskaitīt 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

CVK iesniegumu noraidīja kā nepamatotu.

Ūdrim likās nepieņemams fakts, ka, izskatot viņa sūdzību attālināti, ne visi CVK locekļi bija ieslēguši savas kameras, līdz ar to viņš neesot varējis pārliecināties par komisijas locekļu klātesamību, izskatot viņa pieteikumu.

CVK skaidrojumos tiesai uzsvēra, ka pieteikumu neatzīst, uzsverot, ka velēšanu protokoli ir noformēti atbilstoši pieņemtajām normām.

Arī tiesas sēdē CVK pārstāvji uzsvēra, ka vēlēšanu protokoli tika noformēti atbilstoši prasībām. Tāpat CVK pārstāvji nesaredz problēmu tajā, ka ne visi CVK locekļi bija ieslēguši savas kameras izskatot Ūdra pieteikumu.

AT ir noraidījusi arī politiskās partijas “Tautas varas spēks” (TVS) iesniegto sūdzību par 14.Saeimas velēšanu rezultātiem, aģentūru LETA informēja AT.

Pieteikums bija vērsts uz 14.Saeimas Rīgas vēlēšanu apgabala iecirkņu lēmumu par balsu skaitīšanas protokolu rezultātu apstiprināšanu pārbaudi. TVS, kuras līderis ir Valentīns Jeremejevs, lūdza tiesu atcelt CVK lēmumus par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

Jau vēstīts, ka aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza “Jaunā vienotība”, kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība – 16, “Apvienotais saraksts” – 15, Nacionālā apvienība – 13, “Stabilitātei!” – 11, “Progresīvie” – 10, bet “Latvija pirmajā vietā” – deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem “Attīstībai/Par” un “Konservatīvajiem”, kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei “Saskaņai”, kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

“Saskaņa” vēlēšanās ieguva 4,81% vēlētāju balsu, tādējādi 5% barjeras pārvarēšanai tai pietrūka vairāk nekā 1700 vēlētāju atbalsta. Savukārt TVS Saeimas vēlēšanās ieguva 1,13% vēlētāju atbalstu, tālu atpaliekot no iekļūšanas parlamentā.

“Saskaņa” ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.

Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.