Maksas ceļu ieviešana tuvākajā laikā nebūs risinājums papildu
finansējuma gūšanai autoceļiem, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs
Uldis Augulis (ZZS).
Viņš norādīja, ka citās valstīs piekoptā prakse, kad autoceļš nereti
būvēts par privātiem līdzekļiem, tam priekšā ir barjera un pārvietošanās
pa to notiek par maksu, Latvijā tuvākajā laikā noteikti nebūs.
Tāpat nav paredzēts ieviests autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti vieglajām automašīnām.
Augulis norādīja, ka tā vietā plānots raudzīties uz citiem papildu
finansējuma gūšanas risinājumiem, piemēram, iezīmējot konkrētus akcīzes
nodokļa par naftas produktiem ieņēmumus vai virzot tālāk Valsts autoceļu
fonda atjaunošanu.
Kā ziņots, “KPMG Baltics” vadītājs Edgars Voļskis šodien ikgadējā
ceļinieku konferencē sacīja, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas
autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un jāievieš maksas ceļi.
Uzņēmums izstrādājis pētījumu par iespējamajiem finansējuma avotiem, lai turpmāk uzturētu valsts autoceļu tīklu.
Voļskis uzsvēra, ka sākotnēji jāizveido stabils valsts autoceļu tīkla
finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, ko varētu panākt,
atjaunojot Valsts autoceļu fondu un ieviešot maksas ceļus.
“KPMG Baltics” vadītājs skaidroja, ka jādomā par akcīzes nodokļa
naftas produktiem palielināšanu un skaidri jāiezīmē šis finansējums
Valsts autoceļu fondā. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokli,
papildu ieņēmumi būtu 47 miljoni eiro.
Pēc viņa teiktā, svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir
nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās
paaugstināto nodokli, nebūtu šaubas par samaksātā nodokļa izlietojumu.
Savukārt maksas ceļi ir vispārpieņemts risinājums citās valstīs, bet
sagaidāma pretestība no Latvijas sabiedrības. Patlaban Latvijā šāds
mehānisms attiecas uz kravas automašīnām, kas maksā autoceļu lietošanas
nodevu jeb vinjeti, no kuras pērn gūti 18 miljoni eiro, bet šogad
paredzēti 27,8 miljoni eiro.
Voļskis uzsvēra, ka pieprasījums pēc kvalitatīviem autoceļiem Latvijā
nemazināsies, tāpēc par maksas ceļiem ir jādomā un arī šiem ieņēmumiem
jātiek novirzītiem ceļiem.
“KPMG Baltics” vadītājs pauda, ka tad, kad būs izveidots stabils un
ilgtspējīgs finansējuma avots autoceļiem valsts budžeta ietvaros, varēs
sākt domāt par vēl papildu alternatīviem finansējuma avotiem, kas varētu
būt aizņēmumi no valsts, aizņemšanās no starptautiskajām institūcijām,
obligāciju emisija vai pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana ceļos.
Voļskis norādīja, ka aizņemšanās investīcijām ceļos būtu ilgtermiņa
ieguldījums un šie līdzekļi pēc tam tāpat atgrieztos sabiedrībā.
Kā ziņots, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference, kuras tēma ir Latvijas ceļi nākamajos 100 gados.
