Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies
kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to
populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari,
intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Pārtikas un veterinārā
dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis
sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar
mežacūku populāciju.
“Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādies
endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu,
populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā.
Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss,
“paraujot” līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku
kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav
prognozējamas,” sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.
“Jautājums par to, kā šauj. Nekādā gadījumā nav runa par iešanu mežā
ar suņiem vai dzinējiem. Ja medības notiek “uz gaidi” – šaujot mežacūku
uz kartupeļu lauka, kur tā rok, vai pie barotavas -, tad viss ir
kārtībā,” sacīja PVD vadītājs.
Tāpat viņš sacīja, ka pastiprinātai mežacūku izšaušanai tiks
izmantots viens miljons eiro, ko jau februārī ziedoja VAS “Latvijas
Valsts meži”, savukārt finansējums analīžu veikšanai pagaidām tiks
meklēts PVD budžetā.
“”Bior” veikts vairāk nekā 8000 izmeklējumu par 191 245 eiro no
iepriekš iedalītā 192 061 eiro. Jautājumu par tālāko finansējumu virza
Zemkopības ministrija, un domāju, ka nauda analīzēm tiks atrasta. Tikmēr
PVD noteikti “nosegs” attiecīgo robu, jo tagad nav īstais laiks
pārtraukt kontroli,” sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka liela problēma saistībā ar mēra izplatību joprojām ir biodrošība un cilvēku apzinības līmenis.
“Joprojām Latgalē (un ne tikai) ir saimniecības, kur cūkas savā vaļā
skraida laukā, meža tuvumā, kur tām ir tiešs kontakts ar mežacūkām, kā
arī iespēja tikt pie kritušo dzīvnieku atliekām. Biodrošība šajā
gadījumā ir izšķirošais faktors, nu, nav citas iespējas, kā ievērot
visu, ko PVD inspektori ir noteikuši. Soda nauda ir viens no faktoriem,
diemžēl nebūt ne noteicošais, lai cilvēki sāktu ievērot prasības. Te
jāskatās citi mehānismi – varbūt kompensācijas par to, ka vispār netur
cūkas, kā arī cilvēku izglītošana,” rezumēja PVD vadītājs.
Kā ziņots, ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas
situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Daugavpils novada
Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā,
Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā,
Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu
pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes
novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas
pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā,
Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas
novadā.
Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD,
kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus
nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.
Līdz šim ĀCM vīruss apstiprināts 22 mežacūkām un septiņām mājas
cūkām, līdz ar to piecās saimniecībās saskaņā ar slimības apkarošanas
plānu iznīcinātas 46 cūkas.
