Bauskas novada mērs Aivars Mačeks (NA) norāda uz neskaidrībām Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelī.
Kā aģentūrai LETA pauda Mačeks, pašvaldības aprēķini nesakrīt ar FM piedāvātajā modelī norādīto informāciju.
Mačeks arī norādīja, ka patlaban nav skaidrs, kā tiks definēta darba vieta, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas, jo vairāku uzņēmumu reģionālo struktūrvienību juridiskā adrese tik un tā ir Rīgā.
Tāpat domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka, lai gan daudzi novada iedzīvotāji brauc strādāt uz Rīgu, viņi izmanto Bauskas novada infrastruktūru. Iedzīvotāji brauc pa novada ceļiem, un viņu bērni turpina mācīties novada izglītības iestādēs. Viņaprāt, šāda IIN sadale negatīvi ietekmētu pašvaldības budžetu.
Domes priekšsēdētājs atzīmēja, ka rīt, 13. februārī, finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) reģionālās vizītes laikā tiks apspriesti arī PFI modeļa aprēķini un neskaidrie jautājumi.
Atbilstoši FM aprēķiniem 2026. gadā Bauskas novada pašvaldība no PFI saņems 7 719 863 eiro, kas ir par 149 858 eiro vairāk nekā 2025. gadā.
Iepriekš ziņots, ka 5. februārī Konsultatīvās padomes sēdē izskatīts FM piedāvājums jaunam PFI modelim. FM apgalvo, ka piedāvājums ir izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm.
FM piedāvājuma mērķis ir pilnveidot PFI sistēmu tā, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilus un prognozējamus finanšu resursus likumā noteikto funkciju izpildei un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu.
FM piedāvātais PFI modelis paredz risinājumus šo izaicinājumu novēršanai, un viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā. Ministrijas ieskatā šāda pieeja, kas guva atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprina pašvaldību fiskālo autonomiju un ļauj tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.
Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu IIN sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību. Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. Tas savukārt stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, atzīmē ministrijā.
Vienlaikus piedāvājumā ir iekļauta IIN sadales pilnveide, paredzot iespēju tā sadali veikt ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Ministrijā prognozē, ka tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās un ļaus PFI sistēmai labāk atspoguļot reālo ekonomisko aktivitāti teritorijās. Valsts ieņēmumu dienests ir sācis nepieciešamos sagatavošanās darbus datu uzkrāšanai.
Tāpat ministrijā uzsver, ka nozīmīgs piedāvājuma ieguvums ir būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļauj atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases. Tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti, informē ministrijā.
FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības (ES) rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas. Līdz ar to ministrijas ieskatā jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Vienlaikus FM min, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.
