Beigas eksportam uz Krieviju un augstas energocenas

Šajā nedēļā katra diena ir nesusi jaunu notikumu pavērsienu Krievijas un Ukrainas konfliktā, bet ceturtdienas rīts ar Krievijas armijas iebrukumu Ukrainas teritorijā daudzus pārsteidza nesagatavotus. Tikpat grūti prognozējama, kā Krievijas līdera Vladimira Putina rīcība, joprojām ir arī konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku. Sliktākais scenārijs pašlaik draud ar to, ka Latvijas uzņēmumi var atvadīties no eksporta uz Krieviju un, visdrīzāk, arī Baltkrieviju sankciju dēļ, kā arī uz Ukrainu kara darbības dēļ. Savukārt pārējiem, ieskaitot iedzīvotājus, var nākties piedzīvot jaunus cenu šokus.

Eiropas Savienības līderi ārkārtas samitā ceturtdien vienojušies vērst pret Maskavu bargas sankcijas. “Šis sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu “melnajā sarakstā” un jaunus iekļaušanas kritērijus,” teikts samita gala dokumentā. Arī ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, pret Maskavu tiks vērstas bargas sankcijas, kam cita starpā tiks pakļautas četras lielākās Krievijas bankas. Tiks ierobežota arī Krievijas piekļuve modernajām tehnoloģijām.

Turklāt nebūt nav teikts, ka pie minētajām sankcijām Rietumi apstāsies, jo tas ir atkarīgs no notikumu tālākas gaitas Ukrainā.

“Notikumu attīstība ap Krievijas-Rietumu konfliktu Latvijas ekonomiku var skart tiešā veidā – caur investīciju un tirdzniecības saitēm ar Krieviju, gan arī netiešā veidā – caur globālajām cenām un šī konflikta seku ietekmi uz citām Eiropas valstīm, kas mums ir nozīmīgi tirdzniecības partneri. Jau šobrīd redzam, ka šajās dienās globālajos izejvielu tirgos ir būtiski augušas naftas, gāzes, metālu un kviešu cenas. Ņemot vērā straujo notikumu attīstību un nenoteiktību, precīzu ietekmes apmēru uz Latvijas ekonomiku šobrīd prognozēt ir neiespējami. Tomēr ar aizvien pieaugošu noteiktību var teikt, ka šogad un, iespējams, pat nākamgad redzēsim augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi, nekā gaidījām iepriekš,” nākotni iezīmē “Swedbank” galvenā ekonomiste Agnese Buceniece.

Kas mūs saista ar Krieviju

Lai varētu novērtēt potenciālo kaitējuma apjomu ekonomikai no sākuma ir vērts apzināties, kāda pašlaik ir Krievijas loma tajā. Labā ziņa gan ir tā, ka tā nebūt vairs nav tik liela, kā pirms gadiem desmit vai agrāk. Tomēr nav arī tā, ka Latvijas eksportētājiem Krievijas tirgus būtu kļuvis pilnīgi nesvarīgs. Pērn Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas ir 7,3% ko kopējā eksporta apjoma. Salīdzinot ar laiku pirms finanšu krīzes, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju ir gandrīz dubultojusies, taču īpatsvars kopējā eksporta apjomā sarucis no 10% līdz jau minētajiem 7,3%, liecinot, ka daudz sparīgāk Latvijas eksportētāji ir apguvuši citus – pamatā Eiropas Savienības – tirgus.

Eksporta vērtība uz Ukrainu pērn sasniedza 230 miljonus eiro jeb 1,4% no kopējā Latvijas eksporta apjoma, bet eksports uz Baltkrieviju veidoja 186,8 miljonus eiro jeb 1,1%.

Galvenās eksporta preces Latvijas “groziņā” uz Krieviju nemainīgi ir alkoholiskie dzērieni. Šis fakts lielā mērā ir saistīts ar a/s “Latvijas balzams”, kura iekļaujas Krievijas miljardiera Jurija Šeflera kontrolētajā “Amber Beverage Group” un ar saviem ražojumiem apgādā arī citus grupas uzņēmumus. Tāpat Krievija ir svarīga dažādu mehānisko un elektroierīču eksportam, farmācijas biznesam un vieglās rūpniecības uzņēmumiem. Savukārt problēmas eksportā uz Ukrainu pirmām kārtām sitīs pa Latvijas zāļu ražotājiem un jau pieminēto alkohola tirdzniecību.

Latvijas Bankas apkopotā informācija par tiešajām ārvalstu investīcijām savukārt liecina, ka pēdējā gada laikā ir krietni pieauguši Krievijas ieguldījumi Latvijā. Pagājušā gada 3.ceturkšņa beigās tās ir sasniegušās 1,905 miljardus eiro, kas ir 10,7% no kopējā ārvalstu tiešo investīciju apjoma Latvijā.

Savukārt Latvija pēdējā gada laikā ir krietni audzējusi ieguldījumus Ukrainā. Pagājušā gada 3.ceturkšņa beigās tie ir sasnieguši 134 miljonus eiro, kas ir 5,6% no kopējām Latvijas veiktajām tiešajām investīcijām ārvalstīs un lielākās Latvijas investīcijas valstīs ārpus Eiropas Savienības. Tikai aiz Ukrainas ar 111 miljoniem eiro seko Latvijas ieguldījumi Krievijā.

Pakalpojumu sektorā lielākais trieciens varētu skart tranzītu, jo liela daļa dzelzceļa kravu Latvijā joprojām nonāk caur Krievijas teritoriju, taču to apjoms pēdējos gados ir ievērojami krities. Pēc finanšu sektora “kapitālā remonta” ievērojami ir mainījusies situācija bankās un pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem pašlaik Krievijas noguldījumi Latvijas bankās veido vien 1,1%.

Sankcijas būs smagas

Visaptverošas, sāpīgas un mērķētas uz visu Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu – tieši tā sankciju vēlamo ietekmi aģentūrai LETA raksturoja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, piebilstot, ka Krievija ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas.

“Tas nenoliedzami atstās postošu ietekmi ne tikai uz Krieviju un tās sabiedroto agresijā pret Ukrainu – Baltkrieviju, bet negatīvi ietekmēs arī sankciju piemērotāju – Rietumu un mūsu valsts ekonomiku. Taču šīs sankcijas ir atbalstāmas, jo dzīve blakus neaprēķināmam un agresīvam kaimiņam jebkurā gadījumā vēl postošāk ietekmēs ekonomiku, investīciju pievilcību, cilvēku pārliecību par nākotni,” uzsvēra Rutkaste.

Viņš arī pauda, ka Latvijas saimnieciskā sadarbība ar Krieviju faktiski ir kļuvusi neiespējama, un tas ir jāņem vērā uzņēmējiem, kuri līdz šim vēl nebija pārorientējuši darbību uz citiem, stabilākiem un drošākiem tirgiem. “Ja kāds vēl to nebija pamanījis, tad šobrīd ir skaidrāks par skaidru – sapnis par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem ir izsapņots,” uzsvēra Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas. “Nav ne mazāko šaubu, ka Eiropas Savienība un ASV pret šo valsti noteiks ļoti stingras sankcijas. Tās finanšu sistēma, visdrīzāk, tiks izolēta no ASV un Eiropas finanšu tirgiem, ar saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem noteikti būs solidāra arī Japāna. Līdz ar to ir iespēja, ka tirdzniecība ar Krieviju, kā arī Baltkrieviju var pilnībā apstāties, pat, ja netiek noteikts tirdzniecības embargo, jo norēķini var kļūt neiespējami. Normāla tirdzniecība ar Ukrainu arī diez vai būs iespējama kara stāvokļa dēļ,” sacīja Strautiņš. Līdz ar to Latvija, iespējams, zaudēs eksporta tirgus šajās valstīs.

Viņš arī atzīmēja, ka karš un sankcijas ietekmēs visas pasaules ekonomiku, līdz ar to netieša ietekme var skart lielāko daļu Latvijas eksporta. Taču tas neizbēgami nenozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs vāja.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis šaubās, vai ekonomiskās sankcijas spēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. “Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus,” viņš teica.

Tāpat viņš norādīja, ka noskaņojums ekonomikā pasliktināsies, tomēr no ekonomikas krituma var izvairīties. Daudzas nozares, īpaši, kas strādā Rietumu tirgos, būvniecība un uz iekšējos patēriņu vērstās, turpinās darboties ierastajā ritmā. “Apstākļi ir būtiski mainījušies, bet ekonomika funkcionē arī šādos,” sacīja Gašpuitis.

Turklāt ceturtdienas iebrukums jau atstāj sekas – Eiropas lielākajās biržās šobrīd novērojama panika. Visstraujāko lejupslīdi piedzīvo to uzņēmumu akciju cenas, kuriem ir vislielākā klātbūtne Krievijā.

Lielākās bažas par cenām

Lai gan pašlaik vēl ir pāragri runāt par to, vai pašlaik noteiktās sankcijas Krievijai būs pēdējās un, vai tā tiks vai netiks pilnībā “izolēta” no pārējās pasaules, jau tagad ir redzams, ka asi uz notiekošo reaģē cenas energoresursu biržās. Tas savukārt nozīmē, ka visus gaida jauns cenu lēciens par gāzi, elektroenerģiju un degvielu, kas jau tālāk izpaudīsies arī citu preču un pakalpojumu cenās. Piemēram, “Brent” markas jēlnaftas cena ceturtdien pirmo reizi pēdējo vairāk nekā septiņu gadu laikā pārsniegusi 100 dolāru barelā robežu, ņemot vērā bažas par naftas piegādēm pēc Krievijas lēmuma iebrukt Ukrainā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka dabasgāzes cenas Eiropas biržās atgriežas tikpat augstā līmenī, kāds tas bija decembrī.

“Labā ziņa, ka šobrīd, atšķirībā no decembra, esam krietni tuvāk apkures sezonas beigām, līdz ar to ir mazāks sezonālais spiediens uz gāzes pieprasījumu,” pauda SPRK vadītāja, norādot, ka vienlaikus jārēķinās, ka dabasgāzes iesūknēšana Eiropas dabasgāzes krātuvēs notiks pie cenu līmeņa, kas ir būtiski augstāks par to, kāds bija iepriekšējā iesūknēšanas sezonā. Tas savukārt palielina iespēju, ka arī nākamajā apkures sezonā būs jārēķinās ar paaugstinātām apkures izmaksām. Papildus tam augstākai dabasgāzes cenai būs jūtama ietekme arī uz elektroenerģijas cenām, īpaši patēriņa maksimumstundās.

Arī Uldis Rutkaste uzsver, ka lielākā Latvijas ekonomikas ievainojamība slēpjas joprojām nozīmīgajā energoatkarībā no Krievijas. “Līdz šim aptuveni 90% dabasgāzes importējām no Krievijas. Lai gan trūkstošo elektroenerģiju lielā mērā importējam no “NordPool” biržas, arī šajā jomā Krievijas ietekme ir joprojām nozīmīga, frekvenču sinhronizācijas kontekstā. Netieši, caur mūsu dienvidu kaimiņu esam eksponēti pret Krieviju arī degvielas importa ziņā,” teica Latvijas Bankas pārstāvis.

Viņš atzina, ka prognozēt energoresursu plūsmu attīstību ar Krieviju šobrīd ir grūti, bet viennozīmīgi skaidrs, ka Latvijai ar steigu jāstiprina energoneatkarība. “Manuprāt, nekavējoties ir jāsper soļi, lai sāktu sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, veidojot pašiem savu gāzes importa kapacitāti, un jāiegulda biomasas un vēja enerģijas ražošanas attīstībā,” sacīja Rutkaste.

Vienlaikus valsts amatpersonas steidz nodrošināties pret iespēju, ka Latvija vispār varētu palikt bez energoresursiem. Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS “Latvenergo” iegādāsies papildu stratēģiskas sašķidrinātās gāzes rezerves. Jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod “Latvenergo” papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Sliktā ziņa gan ir, ka energoresursu cenu ietekme būs jūtama visā Eiropā – arī tajos Latvijas eksporta tirgos, kas mums ir daudz svarīgāki par Krieviju un Ukrainu.

Neskaidrība par virkni izejvielu

Ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt ne tikai caur eksporta samazināšanos un problēmām energotirgos. Vairākas nozaru asociācijas norāda, ka Krievija vai Ukraina ir arī nozīmīgs to darbā nepieciešamo izejvielu piegādātājs un pašlaik nav skaidrs, kas notiks ar importu no Krievijas un cenām.

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons min, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu. Galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādus būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli.

Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds norāda uz to, ka sankcijas varētu ietekmēt daļu uz Krieviju eksportējošo metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu, kā arī tērauda izejmateriālu importu.

Grīnfelds skaidroja, ka Krievija ir nozarei nozīmīgs izejmateriālu – tērauda – piegādātājs. Taču ir grūti aprēķināt precīzu tirgus daļu, jo daudz materiāla tiek reeksportēts tālāk, bet daļa Krievijas tērauda ienāk Latvijā caur kaimiņvalstīm. Tomēr ir skaidrs, ka Krievija ir lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka Latvijas kokrūpniecības nozarē notiek diskusijas par to, ka šādos apstākļos vietējais koksnes resursus prioritāri būtu jānovirza iekšējam tirgum, nevis eksportam. Kokmateriālu imports no Baltkrievijas un Krievijas pērn kopumā sasniedzis pusmiljarda eiro vērtību, tādēļ tiek norādīts, ka pašlaik būtiski ir strādāt pie neatkarīga tirgus izveides un savstarpējas sadarbības, lai primāri nodrošinātu Latvijas tirgu ar vietējiem kokmateriāliem.