Saeima šodien aizsardzības ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Saeimas deputātu Raimondu Bergmani (ZZS). Par Bergmaņa apstiprināšanu amatā nobalsoja 50 deputāti, pret – pieci, bet atturējās septiņi deputāti.
Par Bergmani balsoja 50 partijas “Vienotība”, nacionālās apvienības
“Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Zaļo un zemnieku
savienības deputāti, pret bija pieci partijas “No sirds Latvijai”
parlamentārieši un atturējās septiņi Latvijas Reģionu apvienības
deputāti. Balsojumā nepiedalījās partijas “Saskaņa” deputāti,
parlamentārietis Kārlis Šadurskis (V), kā arī pats Bergmanis.
Pirms balsojuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja
atbalstīt Bergmaņa kandidatūru, ņemot vērā Bergmaņa pieredzi un izpratni
par Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības sistēmu. Premjerministre
arī atsaucās gan uz pašlaik Bergmaņa ieņemtajiem politiskajiem amatiem,
kas ir saistīti ar aizsardzības nozari, gan arī uz viņa iegūto
izglītību.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzīja Bergmani šim amatam, jo
līdzšinējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Valsts
prezidentu. Pēc apstiprināšanas amatā Bergmanis bija plānojis nolikt
Saeimas deputāta mandātu.
Pēc izvirzīšanas ministra amatam Bergmanis pauda, ka aizsardzības
jomā nav nepieciešamības pēc kādām lielām pārmaiņām un ir jārūpējas par
to, lai tiktu izpildīta valdības apņemšanās sarūpēt atbilstošu budžetu
nozarei. Ar darāmajiem darbiem Bergmanis solījis iepazīstināt pēc tam,
kad būs kļuvis par ministru. Viņš gan atzina, ka ir jāizpilda saistības,
ko Latvija uzņēmusies pret starptautiskajiem partneriem. “Ir jāstrādā,
lai izpildītu saistības, kuras esam uzņēmušies, tā sauktie mājas darbi.
Neviens nav teicis, ka būs viegli, bet strādāt es nekad neesmu
baidījies.”
Vakar Bergmanis žurnālistiem vēl neatklāja, kādus cilvēkus uzrunājis
darbam aizsardzības ministra birojā. Viņš piebilda, ka birojā plāno
saglabāt arī tur jau pašlaik strādājošos darbiniekus. Tomēr Bergmaņa
apstiprināšanas aizsardzības ministra postenī gadījumā, ministra birojā
notiktu arī izmaiņas. Politiķis jau esot uzrunājis vairākus cilvēkus,
kurus vēlētos redzēt savā birojā, bet pirms apstiprināšanas amatā viņš
šo cilvēku vārdus neatklāja.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1966.gadā dzimušais Bergmanis
1991.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženiera-ķīmiķa
izglītību stikla un sitālu ķīmiskās tehnoloģijas specialitātē, bet
2003.gadā absolvējis Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmiju, kur
ieguvis pedagoģijas bakalaura grādu sportā kā sporta darba speciālists,
smagatlētikas treneris.
Bergmanis ir triju olimpisko spēļu dalībnieks svarcelšanā – Barselonā
1992.gadā, Atlantā 1996.gadā, Sidnejā 2000.gadā. Sportista karjeras
laikā viņš kļuvis par Eiropas vicečempionu, izcīnījis 6.vietu pasaules
čempionātā, ir vairākkārtējs Latvijas čempions un Latvijas rekordists.
Darba karjerā Bergmanis bijis Aizsardzības ministrijas valsts
sekretāra padomnieks, treneris sporta klubā “Ķeizarmežs”, instruktors
Valsts prezidenta Drošības dienestā, kā arī Jaunsardzes centra
Rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālists. Viņš bijis arī Latvijas
Olimpiskās komitejas viceprezidents, Latvijas Olimpiešu kluba
prezidents, Latvijas Olimpiskās akadēmijas senators.
Tāpat Bergmanis bijis vairāku televīzijas raidījumu vadītājs, kā arī strādājis kā pasākumu vadītājs.
Pagājušajā gadā viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta
un tika ievēlēts parlamentā. Bergmanis ir NATO Parlamentārās asamblejas
Drošības un aizsardzības komisijas loceklis. Viņš ir arī Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšsēdētāja biedrs.
Deputāts valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu norādījis, ka
viņam pieder divi zemes gabali Klintaines un Dāviņu pagastā un dzīvoklis
Rīgā. Politiķim ir 7400 eiro skaidrās naudas uzkrājumi un 15 061 dolāra
bezskaidrās naudas uzkrājums AS “Swedbank”.
Lielākie ienākumi Bergmanim pērn bijuši no Rekrutēšanas un
Jaunsardzes centra, kur viņš saņēmis 7493 eiro, no Aizsardzības
ministrijas 6572 eiro un no Saeimas 4443 eiro.
