Latvija nevar atļauties celt nodokļu likmes, šādu viedokli šorīt LTV pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Latvijā nodokļus celt nevajag, pretējā gadījumā “te nebūs vispār, kas
strādā”, izteicās Bērziņš un skaidroja, ka uzņēmējdarbību Latvijā jau
bremzē augstas cenas enerģētikā.
Bērziņš domā, ka nodokļu jomā Latvijā var runāt par ar nodokļiem
neapliekamā ienākumu minimuma celšanu, kam būtu pozitīva ietekme uz
iedzīvotāju ienākumiem un kas ļautu cīnīties ar nelegālo nodarbinātību.
Kā ziņots, finanšu ministrs Andris Vilks (V) ir nācis klajā ar
aicinājumu sabiedrībai diskutēt, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt
nodokļus, jo zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu
visu interešu un vajadzību apmierināšanai.
Vilks atzīmēja, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas
šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek
aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām
ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot
ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos
svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību
apmierināšanai.
Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu
samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas
izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti
12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties – vai šādu tendenci atzīt par
vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos
gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas
Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsver Vilks. Zemais
nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas
nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo
nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku
līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
“Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos
pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par
katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka
Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa
kabatai,” uzsver politiķis, “esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie
sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem
būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir
jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas
mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet
tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc
papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien
ir arī pamatotas.”
Vilks uzsver, ka pašlaik Finanšu ministrija neplānojot rosināt
diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu
likmju izmaiņām valstī, turklāt šī valdība nerosināšot nodokļu
pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa
sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu
kritums attiecībā pret IKP, kas savukārt aktualizēs diskusiju par
kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts
funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki, raksta Vilks.
Ministrs norāda, ka Pasaules Bankas “Doing Business 2014” pētījums
liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir 11.zemākais
rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs.
Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā
ir zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju – 41,1%, kā arī par
vidējo rādītāju pasaulē – 43,1%. Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā
veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis,
savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir
viens no mazākajiem Eiropā – tikai septiņi maksājumi. Tik mazs maksājumu
skaits citur ES esot vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji
pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.
“Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to,
ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi
lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai
dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī
viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli
(tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp
darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti,” raksta
politiķis.
“Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu,
kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta
virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs
jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka
finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas,”
atzīmējis Vilks, “turoties pie jau iepriekš minētās tendences,
politiķiem būs jādomā par korekcijām.”
Šādos apstākļos jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju,
uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokļus, kādu ceļu Latvija ir gatava
iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un
labklājības celšanu, uz diskusiju aicinājis finanšu ministrs.
