Patlaban Latvijā bez darba ir 113 000 cilvēku, un bezdarba līmenis valstī ir sasniedzis 10,4%, liecina 22.marta dati.Par šiem jaunākajiem bezdarba rādītājiem šodien labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) informēja Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Augulis arī informēja, ka valstī plānots veicināt subsidēto nodarbinātību, kā arī pārskatīt bezdarbnieku pabalstu piešķiršanas kārtību. Saskaņā ar esošo bezdarbnieka pabalstu piešķiršanas kārtību daudziem cilvēkiem pēc darba zaudēšanas jau ir beidzies četru mēnešu termiņš, kurā viņi saņem bezdarbnieku pabalstu. Tāpēc Labklājības ministrija plāno palielināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas ilgumu līdz deviņiem mēnešiem no 2009.gada 1.jūlija. Augulis arī apliecināja, ka tiks izskatīta iespēja noteikt zināmu pārejas periodu tiem, kas būtu zaudējuši darbu īsi pirms 1.jūlija. “Ministrijas speciālisti strādā, lai nebūtu jāveido jauns atbalsta mehānisms,” teica Augulis. Labklājības ministrs informēja, ka Labklājības ministrijas speciālisti arī apsver iespēju Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu pārskatīšanas gadījumā novirzīt līdzekļus subsidētajām darba vietām. Tāpat tiek izskatīta iespēja ieviest tā saukto vaučeru sistēmu, kad nauda seko bezdarbniekam. Augulis arī uzskata, ka bezdarba novēršanai cilvēkiem jāsniedz pamatprasmes, kas padarītu viņus konkurētspējīgus darba tirgū. Ministrs par būtisku uzskata faktu, ka no visiem bezdarbniekiem aptuveni puse saņem bezdarbnieku pabalstu. To cilvēku vidū, kuri nesaņem pabalstu, ir gan ilgstošie bezdarbnieki, gan arī tie, kuriem četru mēnešu pabalsta saņemšanas termiņš beidzies, atzina Augulis. Taču viņš uzsvēra, ka par lielāko daļu no tiem, kas nesaņem pabalstu, nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb šie cilvēki faktiski nodarbināti nelegāli. Savukārt, komentējot iespējamo Latvijas iedzīvotāju emigrācijas vilni, Augulis bija lakonisks: “Tā ir mūsu valsts, nu tad ceļam to valsti, nevis braucam ārā, un esam godīgi pret valsti.” Pēc tikšanās ar valsts vadītāju Augulis arī uzsvēra, ka pašlaik 2.pensiju līmenis ienesīguma ziņā strādā ar negatīvu kapitāla uzkrājumu, tādējādi daudz sliktāk nekā 1.pensiju līmenis, tāpēc plānota pāreja, paredzot iemaksāt valsts fondēto pensiju shēmas 2.līmenī tikai 2% no darba ņēmēju ienākumiem līdzšinējo 8% vietā. Augulis apliecināja, ka šādas izmaiņas paredz starpību ieskaitīt 1.pensiju līmeņu kapitālā, līdz ar to uzkrātais kapitāls turpinās pieaugt tikai 1.pensiju līmenī. Kā skaidroja ministrs, tādējādi tiks atslogots līdz šim ar pabalstiem un piemaksām jau tā pārslogotais speciālais budžets, turklāt arī katra atsevišķa indivīda kapitāla pieaugums būs lielāks.
