Autors: SABIEDRISKĀ LABUMA BIEDRĪBA «DROSME DARĪT», VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS ROBERTS TENASS, PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS KASPARS BOKTA
Sabiedriskā labuma organizācija biedrība «Drosme Darīt» kategoriski nosodaViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka rīcību, ar 2026. gada 12. janvāra lēmumu daļēji apturot Bauskas un Preiļu novada teritorijas plānojumus saistībā ar vēja elektrostaciju (VES) izvietošanas ierobežojumiem.
Izvērtējot šo lēmumu, secinām: VARAM ministra rīcība ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, administratīvo tiesību principiem un starptautiskajām vides tiesībām, kā arī rada bīstamu precedentu pašvaldību autonomijas faktiskai anulēšanai.
Valsts pārvalde nav izdarījusi savu mājasdarbu
Latvijas Republikas Ministru kabinets gadiem ilgi nav spējis izstrādāt un ieviest vienotu, skaidru un izpildāmu regulējumu VES būtiskākajām ietekmēm uz vidi un sabiedrības veselību. Šī bezdarbība ir radījusi labvēlīgu vidi haotiskai vēja enerģijas projektu invāzijai Latvijā.
VES specifisko ietekmju regulējumu bija paredzēts izstrādāt jau 2023. gadā. Vēlāk šie termiņi tika pārcelti līdz 2026. gada sākumam, taču arī tie nav ievēroti. Rezultātā Latvijā joprojām pastāv normatīvs vakuums VES jomā – nav vienoti regulēta VES būvniecība, ekspluatācija, ietekmju uzraudzība un atbildība, nav noteikti mirgošanas, trokšņa, infraskaņas, drošības attālumu robežlielumi, definētas atbildības un finansiālās garantijas VES demontāžas un rekultivācijas pasākumiem.
VES projektu apjomi pārsniedz valstī noteiktos mērķus
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030. gadam (NEKP) skaidri nosaka mērķi – 1,5 GW kopējā VES jauda līdz 2030. gadam.
Tomēr reālajā dzīvē projektu apjomi šo mērķi jau ir daudzkārt pārsnieguši. Šobrīd Latvijā uzsākto vai plānoto VES fermu projektu skaits pārsniedz 100, publiskajos reģistros reģistrēti plāni gandrīz 3000 turbīnām ar kopējo jaudu virs 20 GW, savukārt ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN) regulējuma trūkuma dēļ daudzos gadījumos ir pārvērtušies par selektīvu un patvaļīgu citu valstu normu izmantošanu, kas kalpo pasūtītāju, nevis sabiedrības interesēm.
Īpaši strauji pieaudzis VES projektu skaits pēdējos gados, kad ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu ieviesti atviegloti noteikumi VES būvniecībai. Katru gadu 20–25 jauni VES projekti uzsāk ietekmes uz vidi vērtēšanas procesus, vairākās pašvaldībās kopējā plānotā VES fermu jauda jau pārsniedz 500 MW (piem. Saldus, Bauskas, Jēkabpils novadā).
Šādā situācijā teritorijas plānošanai pašvaldību līmenī ir vairāk kā leģitīms pamats kļūt selektīvākai, teritorijas plānojums palicis par pēdējo iespēju, lai nodrošinātu samērīgumu starp mērķiem un īstenošanas kapacitāti, starp valsts iecerēm un teritoriju nestspēju.
Valsts pārvalde izliekas neredzam cēloņus
Tā vietā, lai ministrijas un Ministru kabinets pildītu sev deleģētos pienākumus, VARAM pārmet pašvaldībām, ka to noteiktajiem vides un sabiedrības interešu aizsardzības ierobežojumiem «nav pamatojuma». Šonedēļ divas pašvaldības tiek sodītas par nostāšanos savu iedzīvotāju un vides interešu pusē ar plānojumu daļēju apturēšanu. Turklāt VARAM ministrs publiskajā telpā piedraud pārējām ar līdzīgām sankcijām, ja to plānojumi ietvers ierobežojumus VES.
VARAM acīmredzami ignorē faktu, ka pašvaldībām nav jāatbild par enerģētikas politiku. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt, lai enerģētikas ieceres pašvaldību teritorijā nekļūtu par konfliktu, drošības risku un negatīvu kumulatīvu ietekmju avotu.
VARAM cenšas neredzēt, ka ar teritorijas plānojumu pašvaldības aizsargā vidi, ainavu, iedzīvotāju veselību, regulē infrastruktūras slodzi, publisko drošību un dzīves kvalitāti savā teritorijā.
Pašvaldības ir pelnījušas atbalstu
Biedrība «Drosme Darīt» atbalsta Bauskas, Preiļu un citas pašvaldības, kas savos teritorijas plānojumos noteikušas piesardzīgus telpiskus filtrus VES industriālajām būvēm tieši tāpēc, ka valsts pārvalde nav nodrošinājusi vienotu drošības standartu, pēc kura projektus varētu objektīvi izvērtēt, salīdzināt un kontrolēt.
Situācijā, kad regulējums ir nepilnīgs un VES fiziskās ietekmes uz vidi un veselību nav pietiekami izpētītas un nostiprinātas normatīvajos aktos, tieši pašvaldību plānotāji, dialogā ar iedzīvotājiem, ir tie, kas cenšas definēt sabiedrību un vidi sargājošus nosacījumus.
Par VARAM ministra publiskajiem draudiem
Atgādinām: VARAM ministra publiski izteiktie draudi apturēt visus teritorijas plānojumus, kuros noteikti VES ierobežojumi, ir tiesiskās noteiktības, labas pārvaldības un piesardzības principa pārkāpums, kas sasaucas arī ar Satversmes 115. pantu par tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Aiz katra pašvaldības lēmuma stāv tūkstošiem iedzīvotāju, kuri demokrātiskos procesos ir pauduši savu gribu. VARAM ministra rīcība sūta vēstījumu, ka šī griba netiek respektēta.
Biedrības pozīcija un prasības
Pieprasām VARAM ministra Raimonda Čudara un VARAM valsts sekretāra Jāņa Patmalnieka atkāpšanos no amata sakarā ar politisku atbildību par VARAM ministra publiskiem signāliem un draudiem, kas faktiski vērsti uz jebkuras pašvaldības, kura uzdrošinās aizsargāt savus iedzīvotājus, iebiedēšanu.
Aicinām iedzīvotājus aktīvi paust savu nostāju, piedalīties teritorijas plānošanas un IVN procesos un aizstāvēt tiesības uz drošu un kvalitatīvu dzīves vidi.
Pieprasām, lai valsts vispirms pieņem skaidru, vienotu un izpildāmu VES regulējumu (veselība, drošība, mirgošana, zemfrekvences, demontāža, finanšu garantijas) un līdz tam aptur jaunu atļauju un atzinumu izsniegšanu.
Atbalstām tehnisku formulējumu uzlabošanu teritorijas plānojumos, ja tas nepieciešams, taču tas nemaina pamatvajadzību pēc piesardzīgiem un sargājošiem telpiskiem kritērijiem.
Aicinājums sabiedrībai, medijiem un iestādēm
Latvijas pašvaldībām: VARAM rīkojumi par plānojuma apturēšanu ir nesamērīga reakcija ja ir runa tehniskām neprecizitātēm. VARAM rīkojumi nav leģitīmi, ja ir runa par intensīvas industriālas ietekmes ierobežošanu. Jūsu noteiktie ierobežojumi ir likumīgi. Stāviet stingri par saviem iedzīvotājiem!
Latvijas iedzīvotājiem: Iesaistieties! Parakstiet pašvaldību paziņojumus, nāciet uz sapulcēm, piedalieties piketos. Šī nav tikai cīņa par vēja parkiem – tā ir cīņa par demokrātiju!
Medijiem: Veiciet izmeklējošo žurnālistiku! Pētiet VARAM amatpersonu saistības ar energouzņēmumiem. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc centrālā vara tik agresīvi aizstāv privātu uzņēmumu intereses.
Saeimas deputātiem: Nostājieties skaidri! Vai atbalstāt pašvaldību autonomiju vai oligarhu intereses? Jūsu klusēšana ir līdzdalība konstitucionālo tiesību pārkāpšanā.
Mēs nepiekāpsimies. Mēs aizstāvēsim pašvaldību autonomiju, iedzīvotāju tiesības un demokrātiju Latvijā ar visiem likumīgajiem līdzekļiem.
