“BITE”: Lēnām sāks izzust 3G; uz autoceļiem izvietos 5G bāzes stacijas

Nevar teikt, ka būtu notikušas jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori “Bite” un “Tele2” vērsās Eiropas Komisijā, intervijā aģentūrai LETA atzīst “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arūns Mickevičs. Viņš iesaka izveidot standartizētu pakalpojumu katalogu, kas palīdzētu risināt domstarpības par prasību pamatotību iepirkumos. Pati “Bite Latvija” šogad plāno noslēgt apvienošanos ar “Baltcom”, kā arī sākt uzstādīt 5G apakšstacijas pie autoceļiem.

Jūs un arī “Tele2” esat iesnieguši sūdzību Eiropas Komisijai par iepirkumu norisi Latvijā. Komisija tagad ir pieprasījusi papildu informāciju no Iepirkumu uzraudzības biroja. Kādu rezultātu jūs sagaidāt?

Mēs esam komercsabiedrība, tāpēc, protams, rezultātā mēs vēlamies, lai pret mums tirgū izturas vienlīdzīgi un taisnīgi, lai mēs varam piedāvāt savus produktus un pret mums izturētos bez diskriminējošiem nosacījumiem. Protams, ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs Eiropas Komisijas izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet mēs domājam, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina. Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma.

Mēs arī esam piedāvājuši risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda, un tajā pašā laikā arī mūsu kā komersantu laiks un nauda. Es domāju, ka šāds katalogs darbotos daudz efektīvāk nekā tagadējā prakse, un iepirkumiem varētu tērēt mazāk resursu. Potenciāli tādu varētu izmantot arī citās nozarēs, kuras sniedz standartizētus pakalpojumus.

Protams, mēs nevaram teikt, ka visi konkursi ir vienādi, bet lielākā daļa no tiem ir ļoti vienkārši un to mērķis ir iegādāties pamata pakalpojumus. Kad mēs runājam par sarežģītākiem IKT risinājumiem, kiberdrošības risinājumiem, tad, protams, ar standartizētu katalogu nepietiks, jo tur ir specifiski kritēriji.

Taču, ja mēs runājam par to, ko mēs sagaidām pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma, tad mēs ceram, ka viss varētu beigties ar iepirkuma sistēmas un tiesību aktu modernizāciju. Arī pašlaik ir Satiksmes ministrijas vadlīnijas, kas būtu jāievēro sakaru pakalpojumu iepirkumos, bet vadlīnijas ir lieta, ko var ievērot un var arī neievērot. Tas nav likums.

Cik daudz pašlaik ir tādu vienkāršu iepirkumu par pamatpakalpojumiem?

Ja mēs runājam par telekomunikāciju pakalpojumiem, tad tādi noteikti ir divas trešdaļas, varbūt pat trīs ceturtdaļas no visiem. Daļa no iepirkumiem ir par individualizētākiem pakalpojumiem, bet ne visas institūcijas tādus veic un ne visām institūcijām tas šobrīd ir vajadzīgs.

Vai pēc “Bite” un “Tele2” vēršanās Eiropas Komisijā ir redzamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti publiskie iepirkumi?

Es nevaru teikt, ka būtu notikušas jūtamas izmaiņas. Mēs esam redzējuši dažus iepirkumus, kuru noteikumi tika izstrādāti bez diskriminējošiem ierobežojumiem. Bet, ja runājam vispārējā līmenī, līdz šim nav lielu pārmaiņu. Pat nesen ir novēroti ļoti dīvaini vai pat absurdi kritēriji, kas iekļauti iepirkumos. Piemēram, pērkot pamata sakaru pakalpojumus pašvaldībai, tiek pieprasīts, lai pakalpojumu sniedzējam būtu viesabonēšana “Apple Watch” pakalpojumiem. Tas ir dīvaini.

Turklāt te ir jāuzsver, ka šī jautājuma sakārtošana skar ne tikai mūs kā uzņēmējus. Galu galā tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta neefektīvi. Salīdzinot ar cenām, par kādām mēs pārdodam pakalpojumus mūsu biznesa klientiem, pašlaik publiskajos iepirkumos tiek pārmaksāts līdz pat četrām reizēm.

Mēs iepirkumu nosacījumos bieži redzam nosacījumus, kas visdrīzāk velkas līdzi no pagātnes un no vecajiem iepirkumiem ar “copy-paste” vienkārši tiek pārkopēti jaunajos, jo iepirkumu rīkotāji nemaz nezina, kas vairs nav būtiski. Tā, manuprāt, ir lielākā problēma, ka mēs pieprasām iestādēm, kas nav profesionāļi šajā jomā, spēlēt profesionāļu lomu. Tieši tādēļ, mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi izveidot šādu standartizētu pakalpojumu katalogu, lai cilvēki, kas nav profesionāļi, varētu ar to strādāt, bet kvalitātes kritērijus noteiktu atbildīgās institūcijas vai regulators, nevis katrs, kurš rīko iepirkumu. Citādi mēs nonākam līdz dīvainām situācijām, ka, analoģijās runājot, cilvēks, kurš grib pirkt automašīnu, kā kritēriju izvirza to, kā ir jāstrādā cilindriem, lai gan pat nezina, kā tie izskatās un kur automašīnā atrodas. Tas izklausās absurdi, bet dažās situācijās mēs redzam līdzīgu rīcību, ka cilvēki cenšas izstrādāt kaut kādus kvalitātes kritērijus, kas vairs nav piemērojami. Ir šie labi zināmie piemēri, ka ir iekļauti kvalitātes rādītāji no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2020.gada ziņojuma, kas ir četrus gadus veci dati. Zinot, cik strauji attīstās telekomunikāciju nozare, pa četriem gadiem jau var būt uzbūvēts jauns tīkls. Tāpat ir sastopami gadījumi, ka mēģina izdomāt kritērijus, kas nemaz neatspoguļo pakalpojumu kvalitātes līmeni. Tas arī nav labi. Taču tas notiek arī pašlaik.

Ja turpinām par kvalitāti, tad pagājušā gada vētrās, kad dažviet pat vairākas dienas bija pārtraukta elektroapgāde, arī mobilo sakaru operatori nespēja nodrošināt savus pakalpojumus. Kādi secinājumi ir izdarīti un kas vēl būtu jādara, ja nākotnē mēs pieredzēsim kādu līdzīgu situāciju?

Šis ir komplekss jautājums, kas būtu jāaplūko no divām pusēm. No vienas puses mūsu kā mobilo sakaru operatora pienākums ir pēc iespējas novērst jebkādus šķēršļus, kas traucē mūsu klientiem saņemt pakalpojumus. Balstoties uz labāko praksi tirgū, mēs spējam nodrošināt mobilos sakarus arī tad, ja elektrības zudums ir vairākas stundas. No otras puses neviens nav pasargāts no tik drastiskām situācijām kā pērn. Tāda mēroga jautājums, mūsuprāt, būtu jārisina kopā ar valdību, valsts iestādēm, jo mēs kā telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs nevaram uzņemties atbildību par elektroenerģijas nodrošināšanu valstī. Piemēram, iespējams, ir jāvērtē, ka ir vietas un objekti, kur elektrība ir jāpiegādā pa pazemes kabeļiem, nevis pa gaisa vadiem, iespējams, ir vietas, kur ir jānodrošina cilpveida elektrības pieslēgumi, kad, esot bojājumiem vienā posmā, elektrību var saņemt no otras puses. Ir jāpēta citu valstu pieredze, lai izvairītos no situācijām, ka, jo īpaši lauku apvidos, viss reģions tiek atslēgts no elektrības. Ir jāskatās plašāk.

Cik bāzes staciju jums pašlaik ir, un kādi ir jūsu plāni šim gadam?

2023. bija gads, kad mēs sākām patiešām vērienīgu tīkla modernizācijas programmu. Mēs lēšam, ka tā izmaksās aptuveni 70 miljonus eiro.

Programmai ir trīs daļas. Pirmkārt, mēs paplašinām savu tīklu ar papildu bāzes stacijām vietās, kur mums ir vai nu ierobežots pārklājums, vai arī tās ir blīvi apdzīvotas teritorijas, kur mums ir jāpalielina kapacitāte. Šobrīd mums ir 1030 bāzes stacijas. Pagājušajā gadā mēs uzbūvējām 46 bāzes stacijas un šogad mēs plānojam uzbūvēt līdz 70 bāzes stacijām.

Otrā daļa – mēs sākām ļoti ātru 5G tīkla izvēršanu. Ja atceraties, pagājušā gada sākumā mēs beidzot saņēmām atļauju dalīties ar frekvencēm, kas ir “Bites” grupas portfelī, un uzbūvējām vairāk nekā 320 bāzes staciju, kas ir vairāk nekā 30% no visām mūsu rīcībā esošajām bāzes stacijām, un tagad mūsu 5G tīkls ir pieejams 55% Latvijas iedzīvotāju.

Trešā daļa ir saistīta ar to, ka mēs 2022.gadā sākām tīkla modernizāciju, nomainot “Huawei” tehnoloģijas uz pilnīgi jaunām “Ericsson” tehnoloģijām. Viens iemesls ir, ka mums ir pienākums nomainīt “Huawei” tehnoloģijas, un mēs tur redzam arī ieguvumus, jo jaunās tehnoloģijas mums ļauj iegūt līdz 10% lielāku pārklājumu un līdz 30% lielāku datu pārraides ātrumu. Šogad vairāk nekā 200 bāzes staciju tiks modernizētas un nomainītas pret “Ericsson” ierīcēm. Gada beigās vairāk nekā puse tīkla būs aprīkota ar jaunām “Ericsson” tehnoloģijām. Nākamo divu trīs gadu laikā nomainītas būs visas “Huawei” tehnoloģijas.

Šogad mēs tīkla attīstībā ieguldīsim ap 20 miljoniem eiro. Kā jau teicu, mums vajadzētu uzbūvēt līdz 70 pilnīgi jaunām bāzes stacijām un izvietot vairāk nekā 200 5G bāzes staciju. Turklāt šogad mēs 5G pārklājumu veidosim ne tikai pilsētās, bet arī uz ceļiem un laukos, izmantojot 700 MHz diapazona frekvenču joslu, kas mums ļauj nodrošināt plašāku pārklājumu. Lai gan 700MHz frekvences nodrošina zemāku datu pārraides ātrumu, toties tas ļaus uz ceļiem nodrošināt 5G.

Tāpat 2022.gadā sākām un šogad turpināsim nodrošināt augstas kvalitātes zvanus, ko sauc “Voice Over LTE”, un šobrīd aptuveni 40% no visiem zvaniem mūsu tīklā ir augstas kvalitātes zvani. “Voice Over LTE” nodrošina, ka savienojums tiek izveidots ļoti ātri un runājot sajūta ir, ka otrs cilvēks atrodas jums līdzās.

Ko tas viss kopā mums dod? Jaunākajā publiski pieejamajā “Ookla” sakaru tīklu darbības pārskatā par 2023.gada ceturto ceturksni ikviens var pārliecināties, ka “Bite” un LMT nodrošina ātrāko datu pārraides ātrumu Latvijā, un esam pirmajā vietā kvalitātes rādītājā. Tas ir pierādījums tam, ka lielās investīcijas, kas tiek ieguldītas tīkla modernizācijā, ir materializējušās lieliskos rezultātos.

Jūs pieminējāt, ka sāksiet 5G bāzes stacijas izvietot arī uz ceļiem. Uz kuriem ceļiem tas notiks?

Pirmkārt, mēs domājam par ceļu posmiem, kur ir lielākā satiksmes intensitāte, līdz ar to šogad tie būs ceļi Rīgas apkārtnē jeb Pierīgā.

Nākotnē jūs tīklu varētu paplašināt? Piemēram, visa “Via Baltica” autoceļa garumā?

Jā. Tas pat ir neizbēgami. Mēs to darīsim, un tas ir viens no mūsu plāniem.

Mēs plānojam 2-3 gadu laikā panākt 5G pārklājumu, kas ir pieejams 99% Latvijas iedzīvotājiem. Tur, kur ir intensīvākā satiksme, 5G parādīsies ļoti ātri.

Vienlaikus saistībā ar 5G vienmēr ir šī dilemma, ka naudu pašlaik no tā var iegūt, piedāvājot ierastos standarta pakalpojumus, bet galvenā 5G priekšrocība tomēr slēpjas tajā, ka to var izmantot pakalpojumiem, kur ir nepieciešams nodrošināt ātru lielu datu plūsmu – piemēram, inovatīvos satiksmes risinājumos pilsētās, automatizācijas un robotizācijas risinājumos ražošanā utt. Jūs redzat, ka Latvijas tautsaimniecībā sāk parādīties pieprasījums pēc šādiem 5G risinājumiem?

5G pakalpojumam tiešām ir divas puses. Viena puse ir ļoti praktiska un ir saistīta ar augstas kvalitātes interneta nodrošināšanu, kas tagad arī tiek darīts. 4G jauda tomēr ir ierobežota, un dažkārt tā nav pietiekama lieliem birojiem vai lielākiem uzņēmumiem. 5G šādu ierobežojumu nav.

Otra puse, kā jūs minējāt, ir 5G izmantošana lietu interneta (Internet of Things) pakalpojumiem, ražošanā, mazumtirdzniecībā, loģistikā. Arī tas pašlaik sāk materializēties, jo 5G nodrošina to, ka datu apmaiņa notiek ļoti lielā ātrumā, kas ir vajadzīgs automatizācijas risinājumiem dažādās nozarēs. Jau šodien mēs redzam 5G izmantošanu loģistikā, mazumtirdzniecībā, noliktavās. Lielākajā daļā jauno automašīnu ir jābūt datu SIM kartei, lai varētu veikt neatliekamās palīdzības izsaukumus un tamlīdzīgi. Tādēļ, jā, šie risinājumi materializējas.

Vēl viena lieta ir IKT risinājumi, kur “Bitei” ir plašs pakalpojumu portfelis. Piemēram, ir uzņēmumi, kuru biroji darbojas attālināti, ir attālināti vadāmas ražotnes, kur noteiktos gadījumos ir nepieciešams ļoti stabils tīkla savienojums. Arī mazumtirdzniecībā veikalu kasēm ir nepieciešams ļoti stabils savienojums, un šādiem gadījumiem mēs pagājušajā gadā sākām piedāvāt pakalpojumu, kas ir balstīts 5G.

Tie, protams, nav nekādi futūristiski risinājumi, bet uzņēmumiem ir vajadzīgi arī tādi, un šajā gadījumā mēs varam konkurēt ar optiskās šķiedras interneta pakalpojumu sniedzējiem, it īpaši, ja uzņēmumi atrodas attālā vietā un mobilais internets ir vienīgā pieejamā iespēja. Līdz šim, lai nodrošinātu ļoti stabilus IKT pakalpojumus, mums bija jāizmanto optiskais internets. 5G tagad dod izvēles iespējas.

Ja jūs ierīkosiet 5G pie autoceļiem, vai jums ir prognozes, kad Latvijā varētu izmantot pašbraucošās automašīnas?

Es domāju, ka mobilo sakaru operatori tam būs gatavi ātrāk nekā pārējie, kam jāiesaistās šāda pakalpojuma nodrošināšanā. Ir jāsaprot, ka jau pēc diviem trim gadiem mobilo sakaru tīkls izskatīsies pilnīgi citādāk gan kapacitātes, gan kvalitātes ziņā. Cik strauji attīstīsies citas industrijas, lai varētu šīs iespējas izmantot, ir grūti prognozēt. Tas ir saistīts gan ar normatīvo regulējumu, gan pieejamajām tehnoloģijām, gan finansējumu. Bet es nešaubos, ka pēc zināma laika mēs noteikti redzēsim dažādus piemērus.

Kas nākotnē notiks ar 4G tīklu? Tas vairs netiks paplašināts?

Pašlaik tikai aptuveni 30% viedtālruņu lietotāju ir ierīces ar 5G funkcionalitāti. Pārmaiņas gan notiek diezgan strauji, un gada laikā šis īpatsvars ir pieaudzis no 20% līdz 30%, bet mēs vienalga nevaram pārtraukt investēt 4G tīklā, ja lielākā daļa iekārtu ir paredzētas tam.

Lēnām sāks izzust 3G. Pašlaik šo tehnoloģiju pārsvarā izmanto tikai balss zvaniem un tikai 1% gadījumā datu pārraidei. Tikko vairums zvanu notiks “Voice Over LTE”, notiks pakāpeniska atteikšanās no 3G tehnoloģijas.

Kas joprojām lieto 3G?

Vairumā gadījumu tās nav galalietotāju ierīces, bet gan dažādi tehniski risinājumi – piemēram, 3G tiek izmantots autobarjerās, dažās tālvadības signalizācijas sistēmās. Taču arī tās pamazām nomaina jaunās paaudzes ierīces. Es pieļauju, ka par 3G tīkla izslēgšanu varēs sākt domāt pēc diviem trim gadiem.

No vienas puses tas būs izdevīgi lietotājiem, jo 4G un 5G nodrošina labāku datu pārraides kvalitāti. No otras puses tas ir svarīgi arī mums. Sakaru operatoriem 2G, 3G, 4G, 5G tehnoloģijas katra prasa savas bāzes stacijas un dažādas iekārtas. Cilvēkiem dažkārt šķiet, ka, ja visas frekvences var uztvert ar vienu viedtālruni, tad ir arī viena bāzes stacija, kas to nodrošina. Dažos gadījumos jā, bet visbiežāk – nē. Visas šīs iekārtas mums nozīmē elektrības izmaksas, tās prasa papildu inženiertehniskos darbus un tā tālāk.

Kādu daļu no jūsu pakalpojumiem pērn veidoja mobilo datu izmantošana, balss zvani, īsziņas? Un kādas izmaiņas ir redzamas?

Lielāko daļu, protams, veido dati, pērn to lietojums pieauga par 28%. Kas attiecas uz balss zvaniem, tad to izmantošana ir stabila un bez lielām izmaiņām. Nav arī prognožu, kas liecinātu, ka balss zvanu apjoms varētu palielināties vai strauji sarukt. Cilvēki vienmēr gribēs sarunāties, un ir arī jāatceras, ka daļa balss zvanu tiek veikti caur saziņas platformām.

Savukārt, kas attiecas uz īsziņām, tad to apjoms gadu no gada samazinās. Pēdējo 10 gadu laikā īsziņu apjoms ir samazinājies 10 reizes.

Vai pēc dažiem gadiem no īsziņu pakalpojumiem vairs nebūs jēgas?

Ir tomēr virkne pakalpojumu sniedzēju, kas sazinās ar klientiem, izmantojot īsziņas, cilvēki joprojām sūta īsziņas, jo nav 100% sadarbspējas starp dažādu ražotāju ierīcēm. Tāpēc dažos gadījumos ir jāizmanto īsziņas, bet to skaits turpinās samazināties un tās arvien vairāk aizstās citi saziņas pakalpojumu veidi.

Kādas tendences jūs novērojat mobilo pakalpojumu izmantošanā individuālo lietotāju segmentā un uzņēmumu segmentā?

Salīdzinot ar šī gada pavasari, mobilo datu patēriņš “Bites” 5G tīklā audzis par 83%, spilgti atspoguļojot mobilo sakaru un interneta nozīmi gan privātpersonu, gan komersantu vidū.

Attiecībā uz mājsaimniecībām viena ļoti redzama tendence ir, ka cilvēki pāriet no tradicionālajiem TV pakalpojumiem uz multivides mediju jeb tā saucamajiem OTT pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka es varu skatīties televīziju jebkurā no savām ierīcēm, un tie ir TV straumēšanas pakalpojumi. Tradicionālā TV skatīšanās lēnām samazinās, šie pakalpojumi aug diezgan strauji. Un es domāju, ka tas turpināsies arī turpmākajos gados. Pērn TV pakalpojumi ir bijusi visstraujāk augošā kategorija, kura pieauga par 29% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vēl viens novērojums – aug valkājamo ierīču izmantošana. Pamatā tie ir viedpulksteņi. Pērn eSIM kategorija pieauga par 11%. Tas arī ir viens no strauji augošajiem produktiem mūsu portfelī, lai gan šis tirgus jau ir uzskatāms par nobriedušu un pietiekami piesātinātu.

Varbūt ne no visa tirgus viedokļa, bet tieši mūsu uzņēmumā mēs redzam izaugsmi mājas interneta pakalpojumos. Līdz ar 5G tīkla izvēršanu mums ir lielāka jauda un mājas internets mums ir viena no augošām darbības nišām.

Attiecībā uz biznesa klientiem mēs redzam, ka šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto vairāk nekā 4G tīklā. 2023.gadā kopējā datu plūsma biznesa klientu vidū ir palielinājusies par 24%, tai skaitā 4G lietojums palielinājies par 9%, savukārt pārējais pieaugums ir uz 5G rēķina. Šobrīd 30% no 5G datu patēriņa izmanto mazumtirdzniecības sektorā strādājošie komersanti. Nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi patērē 18% no 5G datu plūsmas, bet 15% izmanto tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektora organizācijas. Arī bankas, apdrošināšanas, transporta, tūrisma un atpūtas nozares uzņēmumi aktīvi izmanto 5G.

Kopumā uzņēmējdarbībā ienāk vairāk IKT risinājumu, īpaši to, kas ir saistīti ar kiberdrošību, un var pasargāt datus, tīklu, kā arī var garantēt drošus savienojumus. Tas kļūst arvien aktuālāk. Turklāt pieprasījums pēc kiberdrošības risinājumiem pieaug ne tikai lielajos uzņēmumos, bet arī vidēja lieluma uzņēmumos.

Mēs paredzam, ka kopumā IKT risinājumu izmantošana turpmākajos gados diezgan strauji pieaugs.

Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju saistībā ar kiberuzbrukumiem?

Ir vērojamas vairākas tendences. Pirmkārt, kiberincidentu ziņā mēs nepamanām milzīgu pieaugumu, bet kiberincidentu radītais kaitējums ir jūtami augošs. Tas nozīmē, ka kiberuzbrukumi ietekmē uzņēmumus un iestādes vairāk nekā iepriekš.

Otrkārt, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā kiberincidenti notika nepārtraukti. Tagad mēs novērojam, ka tie parādās milzīgos viļņos – pēc viena kiberuzbrukuma viļņa to daudzums samazinās, un tad tie parādās atkal. Tāpat kiberuzbrukumi vairāk ir mērķēti pret valsts iestādēm un kritisko infrastruktūru.

Mēs arī nodrošinām interneta drošības pakalpojumu ne tikai biznesa klientiem, bet arī privātpersonām. Ar šo rīku ik mēnesi “Bite” klientiem tiek novērsti vidēji 20 miljoni incidentu. Es biju pārsteigts, to dzirdot. Mēs divreiz pārbaudījām. Tie tiešām bija 20 miljoni. Tātad tas ir draudu līmenis, ar kuru cilvēki patiesībā ikdienā saskaras internetā, sākot no nedrošām vietnēm un beidzot ar dažādiem krāpniekiem. Tostarp pieaug mākslīgā intelekta izmantošana kibernoziegumos.

Finanšu asociācija ir paziņojusi, ka tā vēlētos, lai sakaru operatori nopietnāk vērstos pret krāpniekiem. Ko jūs esat darījuši šajā ziņā līdz šim?

Tas atkal ir jautājums, kas mums ir jārisina kopā. Ir jau viegli teikt, ka telekomunikāciju operatoriem vajadzētu visu atrisināt, bet liela loma ir arī cilvēku zināšanām. Uzskatām, ka sabiedrības izglītošanai kiberdrošības jomā ir ļoti svarīgi turpināt informatīvas kampaņas, īpaši uzrunājot galalietotājus, kas ir visvairāk pakļauti interneta un telefonkrāpniecības riskam. Vienlaikus es jau pieminēju interneta drošības rīku, kuru mēs modernizējām pagājušajā gadā un piedāvājam mūsu klientiem, lai mazinātu situācijas, ka klienti tiek ietekmēti no ļaunprātīgiem domēniem, ļaunatūras darbībām un pikšķerēšanas vietnēm.

Tāpat mēs piedalāmies Satiksmes ministrijas sanāksmēs, kurās tiek meklēti krāpniecības apkarošanas risinājumi. Zināmi risinājumi ir ieviesti Lietuvā, kopā ar izmaiņām normatīvajos aktos, piemēram, fiksētā tīkla numuru izsaukumu bloķēšana, ja izsaukums tiek veikts no ārvalstu operatora tīkla. Lielākā prioritāte būtu tādiem krāpniecības apkarošanas pasākumiem, kuri ļauj novērst krāpniecību, nevis tikai palīdz izmeklēt jau notikušās krāpniecības gadījumus. Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par tādu pašu prettelefonkrāpniecības risinājumu ieviešanu kā Lietuvā, “Bite” varēs ieviest šos risinājumus praksē salīdzinoši īsā laikā.

Ko par to saka Satiksmes ministrija?

Pagaidām notiek diskusijas. Es ceru, kas šis solis uz priekšu tiks sperts. “Bite Latvija” sniedza savu viedokli Satiksmes ministrijai par pasākumiem telefonkrāpniecības ierobežošanai, kā arī priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei.

Kāda ir pēdējo gadu augstās inflācijas ietekme uz jums? Piemēram, vai ir pieauguši klientu parādi, netiek pirktas jaunas ierīces?

Inflācija un augstākas izmaksas skar mūs līdzīgi kā citus uzņēmumus. Piemēram, mūsu pakalpojumi ir ļoti saistīti ar elektrību, un, ja tās cenas svārstās, mēs to uzreiz izjūtam. Tas pats attiecas uz visiem nomas līgumiem, kas mums ir, visiem pakalpojumiem, kurus mēs pērkam no trešajām pusēm par augstāku cenu nekā pirms gada. Dažos gadījumos mēs izmaksas cenšamies optimizēt, bet daudzās situācijās tas nav iespējams.

Kas attiecas uz parādiem, tad mēs redzam to pieaugumu. Tas gan nav liels – par dažiem procentpunktiem, bet tomēr ir. Attiecībā uz ierīcēm 2023.gads bija pirmais pilnais gads, kuru neietekmēja pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka visu gadu pilnā apjomā darbojās mūsu veikali, un, iespējams, tādēļ mēs neredzam ierīču pārdošanas apjoma kritumu. Patiesībā mēs pat redzam zināmu pieaugumu. Līdz ar to ierīču tirdzniecībā mēs inflācijas ietekmi neredzam, bet rēķinu apmaksas ziņā gan dažas pazīmes ir manāmas. Es ceru, ka šī tendence nekļūs izteiktāka.

Tikko tika paziņots par “Bite Latvija” un “Baltcom” apvienošanu. Kādēļ šāds solis tiek sperts?

Mēs iegādājāmies “Baltcom” 2020.gadā un līdz šim pārvaldījām šo uzņēmumu atsevišķi. No biznesa loģikas viedokļa, protams, ir izdevīgāk, ja abi uzņēmumi darbojas zem viena jumta. Tas ir efektīvāk, klienti saņem pakalpojumus vienuviet, arī mūsu biznesa partneri tad sadarbojas ar vienu juridisku personu. Tādēļ no 15.februāra mēs sākam abu uzņēmumu apvienošanas procesu, pabeigsim to gada vidū un būsim gatavi piedāvāt saviem klientiem visplašāko tirgū pieejamo elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu klāstu. Līdz ar to esošie “Baltcom” klienti pēc abu uzņēmumu apvienošanas vasaras vidū varēs saņemt visus pakalpojumus, ko piedāvā “Bite”. Savukārt esošajiem “Bite” klientiem būs pieejami optiskā interneta pakalpojumi, kas papildinās mūsu produktu portfeli. Līdz ar to vienuviet būs gan optiskais internets, gan 5G un visi ar to saistītie pakalpojumi.

Vai apvienošana nozīmēs arī, piemēram, zināma skaita “Baltcom” darbinieku atlaišanu?

Šis ir jautājums, uz kuru man vēl nav pilnīgas atbildes, jo process sākas tagad. Protams, mūsu interesēs nav neefektīvs uzņēmums, tādēļ mēs paskatīsim uzņēmuma struktūru, kas gan nebūt nenozīmē darbinieku atlaišanu, jo uzņēmumā ar teju 1000 darbiniekiem ir plašas izaugsmes iespējas. Mūsu mērķis ir no apvienošanas gūt maksimālu labumu, lai viens plus viens būtu vairāk nekā divi. Mums vajadzētu kļūt stiprākiem kā komandai un piedāvāt augstākas kvalitātes pakalpojumus nekā iepriekš.

Vēl viena “Bite” piederoša kompānija – “Unistars” – saglabāsies kā atsevišķs uzņēmums?

Pašlaik jā.

Mēs būtu laimīgi integrēt arī šo uzņēmumu, jo tas būtu jēgpilni no biznesa loģikas viedokļa. Šobrīd “Unistars” integrācija “Bitē” ir apgrūtināta normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dēļ “Bitei” nodot “Unistars” rīcībā esošās frekvences. Pašlaik 5G frekvences apsaimnieko “Unistars”, un mēs ar tām dalāmies. Šobrīd normatīvajā regulējumā nostiprinātais aizliegums un tā atbilstība Satversmei tiek vērtēta no Satversmes tiesas puses.

Vai jūs apsverat vēl kāda uzņēmuma iegādi Latvijā?

Nekad nesaki nekad. Bet mēs uzņēmumus neesam iegādājušies tikai pirkšanas dēļ. Viss ir saistīts ar pakalpojumu portfeli, ko mēs varam piedāvāt saviem klientiem. Pašlaik mums ir ļoti atbilstošs pakalpojumu portfelis tirgum un mēs fokusēsimies uz šo pakalpojumu sniegšanu.

Vēl notiks audits, bet vai jau varat ieskicēt, kādi bija “Bite” finanšu rezultāti pērn?

Es ar prieku varu teikt, ka mēs augam. Turklāt ļoti būtiski ir tas, ka ir augusi mūsu klientu bāze. Mēs piedāvājām jaunus pakalpojumus un esam audzējuši klientu bāzi par aptuveni 50 000 klientu. Tas mums ir ļāvis audzēt arī ieņēmumus par aptuveni 10%. Sniedzot pakalpojumus, kuru pamatā ir fiksētā un mobilā infrastruktūra un augsta kvalitāte klientu apkalpošanā, arī šogad mūsu galvenais uzdevums būs turpināt audzēt klientu skaitu.

Foto: Publicitātes foto