Latvijas prostitūtu pakalpojumu zemās cenas liecina, ka ekonomiskā krīze Latvijā ne tuvu vēl nav beigusies, uzskata ekonomisko ziņu aģentūras “Bloomberg” komentētājs Metjū Lins.Komentētājs savā rakstā atmet tradicionālos makroekonomiskā stāvokļa rādītājus – tirdzniecības statistiku, centrālo banku rezerves un mājokļu tirgus datus -, iesakot tā vietā vērtēt divus alternatīvus radītājus – ārlaulības sakarus un prostitūtu pakalpojumu cenas.Abi šie indikatori šobrīd liecina, ka Latvijas ekonomikai grūtie laiki vēl nav garām, norāda Lins.Šos divus rādītājus kā uzticamus ekonomiskās situācijas indikatorus nesen piedāvājuši ekonomisti, norādot, ka cilvēku “dzīvnieciskās tieksmes” spēlē lomu biznesa aktivitāšu ciklos.Analītiķi analizējuši Lielbritānijas ārlaulības sakaru vietnes (www.illicitencounters.co.uk), kurai ir 300 000 lietotāju, aktivitāti, atklājot, ka tā ir bijusi vislielākā brīžos, kad Londonas biržas indekss “FTSE-100″ piedzīvojis dramatiskas svārstības.”Tam ir kāds sakars ar cilvēku pašapziņas līmeni. Kad tirgū ir augšupeja, viņiem liekas, ka viņi var ielaisties ārlaulības sakaros, jo spēs izvairīties no jebkādām sekām. Kad tirgus piedzīvo kritumu, viņi meklē veidu, kā atslābināties,” skaidro vietnes īpašniece Rouzija Frīmena-Džounsa.Līdzīgā veidā finanšu bloga “Bronte Capital” autors Džons Hemptons analizējis Baltijas valstu ekonomisko stāvokli, balstoties uz Latvijas prostitūtu prasītajām cenām, kas šobrīd ir aptuveni 30 lati par standarta pakalpojumu.”Prostitūtu pakalpojumu līgumsaistības ir īstermiņa (uz stundu vai nakti), un pieeja industrijai ir neierobežota. Tas nozīmē, ka cenas ir ļoti elastīgas,” raksta Hemptons.Prostitūtu pakalpojumu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā gada laikā ir nokritušās par divām trešdaļām, kas liecina, ka Baltijas valstu ekonomikām deflācijas draudu dēļ briesmas vēl nav garām, norāda Hemptons.”Bloomberg” komentētājs Lins atzīst, ka, ja prostitūcija būtu legāla visās valstīs, seksa pakalpojumu cenrādi varētu izmantot kā labu indeksu valsts ekonomikas stāvokļa novērtēšanai.Līdz ar to, vērtējot ekonomisko situāciju pēc šiem diviem jaunajiem rādītājiem – ārlaulību sakaru aktivitātēm un prostitūtu pakalpojumu cenām -, nekas neliecina, ka tuvākajā laikā gaidāma globālās ekonomikas atlabšana, norāda Lins.Kaut arī pasaules fondu tirgos pēdējos mēnešos novērota augšupeja, britu ārlaulību sakaru vietnes lietotāju aktivitātes nav palielinājušās, kas nozīmē, ka biržās īsta atlabšana vēl nav sākusies, raksta komentētājs.Arī attiecībā uz Latvijas prostitūtām nekas neliecina par seksa pakalpojumu tirgus atlabšanu, raksta Lins, iesakot Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas banku sistēmai saglabāt uzmanību.
