Alianses vienotība un aizsardzības izdevumu palielināšana ir kritiski svarīga Eiropas drošībai, uzsvērusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), uzrunājot NATO Parlamentārās asamblejas Pastāvīgās komiteju Rīgā.
Politiķe norādīja, gaidāmajā NATO samitā Ankarā sabiedrotajiem būs jādemonstrē konkrēts progress ceļā uz aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc viņas teiktā, tas ir būtisks priekšnoteikums alianses spēju stiprināšanai un veiksmīgai turpmākajai sadarbībai.
Braže norādīja, ka Latvija jau ir tuvu šī mērķa sasniegšanai un kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas likumā nostiprinājusi apņemšanos aizsardzībai novirzīt 5% no IKP. Šogad aizsardzības budžets sasniedz aptuveni 4,9%, un turpmāk paredzēts to uzturēt vismaz 5% līmenī.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka līdzīga apņēmība nepieciešama arī citām NATO dalībvalstīm. Lai gan Eiropā un Kanādā aizsardzības izdevumi pēdējā gada laikā pieauguši par aptuveni 20%, ar to vēl nepietiek, lai nodrošinātu nepieciešamās militārās spējas un līdzsvarotu slogu starp sabiedrotajiem.
Runājot par drošības izaicinājumiem, Braže uzsvēra tehnoloģiju pieaugošo nozīmi. Viņa norādīja, ka mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, mikroshēmas, 6G sakari, kosmosa tehnoloģiju un biomedicīnas attīstība kļūst par nozīmīgu konkurences lauku starp valstīm.
Latvija, pēc politiķes teiktā, aktīvi attīsta aizsardzības inovāciju vidi, veidojot sadarbību starp militāro sektoru, zinātni un industriju. Valsts tiek pozicionēta kā vieta, kur iespējams ātri testēt un ieviest jaunas tehnoloģijas reālos apstākļos.
Uzmanība pievērsta arī dronu attīstībai. Latvija kopā ar Lielbritāniju vada starptautisko dronu koalīciju un piedāvā sabiedrotajiem iespējas testēt inovācijas, tostarp Autonomo sistēmu kompetences centrā un “Sēlijas” militārajā poligonā.
Politiķe uzsvēra, ka drošības situācija pasaulē ir savstarpēji saistīta. Krievijas karš Ukrainā un spriedze Tuvajos Austrumos ietekmē gan reģionālo, gan globālo drošību. Viņa norādīja uz Krievijas un Irānas sadarbību, tostarp ieroču un tehnoloģiju jomā, kas tiek izmantota karā Ukrainā.
Braže brīdināja par plašākiem riskiem, tostarp ietekmi uz globālo ekonomiku un enerģētikas drošību, kā arī uzsvēra, ka mūsdienu apdraudējumi skar arī digitālo vidi. Par potenciāliem mērķiem var kļūt arī kritiskā infrastruktūra, tostarp datu centri.
Ministre atzīmēja NATO 360 grādu pieejas nozīmi, kas paredz vienlaikus reaģēt uz draudiem dažādos reģionos, un apliecināja Latvijas solidaritāti ar sabiedrotajiem gan Eiropā, gan citos stratēģiski nozīmīgos reģionos.
