LETA
“Rail Baltica” būvniecības un projektēšanas progress redzams visā Baltijā, pēc tikšanās ar Baltijas jūras reģiona parlamentāriešu delegāciju un “Rail Baltica” ieviesējorganizāciju komandu sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Ministrs tikšanās laikā norādīja, ka šobrīd “Rail Baltica” no sapņa un vīzijas ir kļuvis par projektu, kas skaidri iezīmē tā infrastruktūras apjomu un ekosistēmu, ko šis jaunais ekonomiskais un drošības koridors veidos. Rīgā ir viens no apjomīgākajiem “Rail Baltica” būvlaukumiem, veidojot modernu un multimodālu satiksmes mezglu.
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārstāvji vēsta, ka parlamentārieši Rīgu apmeklēja, lai sanāktu uz pirmo Baltijas jūras parlamentārās konferences darba grupas sēdi par energoapgādes jautājumiem.
Baltijas jūras parlamentārās konferences Energoapgādes drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsver, ka ģeopolitiskā situācija ir aktualizējusi to, ka transporta tīklu noturība un savienojamība ir Baltijas valstu drošības pamats.
“Redzam, ka Baltijas jūras reģiona parlamentāriešiem ir vienota izpratne gan par izaicinājumiem, gan vīzija to risināšanai. Darba grupas prioritātes ir skaidras – enerģētiskā neatkarība, jomas digitalizācija un transporta tīklu savienojamība, tāpēc darba programmā būtiska bija tikšanās ar “Rail Baltica” komandu,” atzīmē Kulbergs.
EDzL pārstāvji arī informē, ka tikšanās laikā apspriesti jautājumi par “Rail Baltica” globālā projekta stratēģisko nozīmi, īstenošanas progresu Latvijā un tā iekļaušanos kopējā Eiropas Savienības (ES) transporta tīklā.
Vienlaikus EDzL pārstāvji norāda, ka delegācijā bija parlamentārieši no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas un Latvijas.
EDzL ir projekta “Rail Baltica” nacionālais ieviesējs Latvijā. EDzL veic projekta “Rail Baltica” realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastuktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un AS “RB Rail”, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par “Rail Baltica” projekta kopīgo aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Jau vēstīts, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Foto: Publicitātes foto
Reklāma