Būvniecības izmaksas spiedīs pārskatīt esošos līgumus

Būvniecības izmaksu kāpums arvien biežāk liek būvfirmām atteikties no līgumu slēgšanas uzvarētos iepirkumos un arī iepriekš sāktus būvdarbus kļūst neiespējami pabeigt par tām līgumcenām, kuras noslēgtas iepirkuma brīdī.

No lielākajiem projektiem minama gan Austrumu robežas izbūves sadārdzināšanās par aptuveni 15 miljoniem eiro, gan Sarkandaugavas ceļa pārvads, kuru saskaņā ar būvnieka teikto nav iespējams pabeigt, pasūtītājam nekompensējot izmaksas. Tāpat nācies izsludināt atkārtotus iepirkumus gan Tabakas fabrikas pārbūves pirmā posma darbiem, gan iepirkumā par prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” izveidi.

Arī lielākais ceļu būvdarbu pasūtītājs “Latvijas valsts ceļi” (LVC) plāno sākt ceļu būvdarbu līgumu pārskatīšanu. Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Vienlaikus LVC pārstāvji norāda – pastāv arī iespēja, ka uzņēmēji var lauzt līgumus, kas noslēgti līdz 24.februārim, kas nozīmē, ka būs atkārtoti jāsludina iepirkumi par darbiem konkrētajos objektos. Līdz šim LVC ir saņemts viens pieteikums no uzņēmējiem par līguma laušanu – “A.C.B.” grupa ir informējusi, ka plāno lauzt līgumu par būvdarbiem uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 11,18 kilometrus garā posmā.

Vadlīnijas cenu indeksācijai

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar nozares organizācijām izstrādājusi vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kas pamatā ir izveidotas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Regulējuma par būvdarbu līgumu cenas indeksāciju iekļaušana būvdarbu līgumos ļaus līgumslēdzējpusēm elastīgi pielāgoties būvdarbu tirgus svārstībām, skaidro EM.

Vadlīnijās raksturoti cenu indeksi, kurus var izmantot būvdarbu izmaksu indeksācijai, sniedzot skaidrojumu par indeksiem un izmantošanas iespējām. Sniegti arī ieteikumi būvdarbu izmaksu indeksēšanai, norādot galvenos indeksēšanas principus būvdarbu īstenošanas gaitā un sasaistot tos ar izmantojamiem indeksiem, to izmaiņu izvērtēšanu un attiecināšanu uz izmaksu vērtības izmaiņām.

EM atzīmē, ka ir būtiski ņemt vērā, ka visām būvniecības iecerēm ne vienmēr derēs viens indeksācijas modelis. Tas var atšķirties atkarībā no būvniecības ieceres specifikas, piemēram, būves veida, būvdarbu izpildes ilguma, finansēšanas nosacījumiem un citiem aspektiem. Līdz ar to katra publiskā pasūtītāja atbildība ir izvērtēt vadlīnijās norādītos indeksācijas kritērijus un būvdarbu līgumā iekļaut katrai būvniecības iecerei atbilstošākos.

Vienlaikus EM izstrādājusi noteikumus par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu, ar ko plānots noteikt pienākumu publiskajā būvdarbu līgumā iekļaut noteikumus par cenu indeksāciju. Taču konkrēts indeksācijas modelis būs jānosaka pasūtītājam, ņemot vērā konkrētās būvniecības ieceres raksturojumu, ar ieceres īstenošanu saistītos riskus, kā arī pasūtītāja vēlamo modeli sadārdzinājuma riska pārvaldīšanā.

Pienākums iekļaut publiskajos būvdarbu līgumos cenas indeksācijas noteikumus iestāsies tad, kad stāsies spēkā šie noteikumi. Ņemot vērā Krievijas agresijas Ukrainā izraisītos globālās ekonomikas satricinājumus, EM iesaka jau tagad iekļaut līguma cenas indeksācijas noteikumus no jauna slēdzamajos publiskajos būvdarbu līgumos.

Šādi Ministru kabineta noteikumi jau esot sagatavoti un tiks iesniegti izskatīšanai valdībā.

Savukārt jau noslēgtajos publisko būvdarbu līgumos, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulējumu publisko iepirkumu jomā, šobrīd nav iespējams ar grozījumiem ieviest līgumcenas indeksāciju, ja tā jau sākotnēji tur nav paredzēta. EM gan patlaban nav informācijas par būvniecības izmaksu dēļ publisko pasūtītāju pārtrauktiem būvniecības projektiem, tāpat EM nav informācijas par publiskajiem iepirkumiem, kuros pasūtītājs pieņēmis kādu lēmumu kompensēt būvniekiem radušos zaudējumus.

Problēmas ar vismaz 142 dažādām izejvielām

EM skaidro, ka vislielākās problēmas ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. No Krievijas galvenokārt tika importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstrādājumi, kokogle. Īpaši smaga situācija izveidojas tērauda un citu metālizstrādājumu piegādēm, ņemot vērā, ka Latvijā nav savas tērauda ražošanas, kā arī sankcijām ir pakļauts vienīgais Baltijas valstu servisa centrs “Severstal Distribution”, kas veica augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanu. Latvija importē visus tautsaimniecībai nepieciešamos tērauda un dzelzs izstrādājumus.

Būvkomersanti ziņojuši par vismaz 142 sortimenta vienību nepieejamību, jo partneri nespēj nodrošināt regulāras piegādes, norāda EM. Koka un koka izstrādājumu jomā pieejamība traucēta apdares dēļiem, zaģmateriāliem, saplāksnim, finierētām loksnēm, OSB, MDS un citiem plātņu materiāliem, būvķīmijas jomā – epoksīda bāzes materiāliem, cementa piedevām, līmēm, minerālproduktu jomā – bitumena maisījumiem, akmenim, minerālu izstrādājumu jomā – bruģakmenim, apmalēm, minerālvatei, asfalta izstrādājumiem, ģipša bāzes izstrādājumiem. EM informē, ka šobrīd tirgū akūts trūkums novērots 49 būvizstrādājumu pozīcijām, tostarp tērauda stiegrojumam, alumīnijam, kaparam, konstrukciju profiliem.

EM skaidro, ka problēmas publiskajos būvdarbu iepirkumos, pastāv visās stadijās – būvkomersantu piedāvājumi publiskajos būvdarbu iepirkumos iesniegti pirms šā gada 24.februāra un publiskais būvdarbu līgums vēl nav noslēgts, savukārt būvkomersants informē, ka tas nevar uzņemties objekta būvniecību par piedāvāto cenu; publiskais būvdarbu līgums ir noslēgts pirms šā gada 24.februāra, būvkomersants nespēj izpildīt uzņemtās saistības publiskajā būvdarbu līgumā noteiktajos termiņos par nolīgto līgumcenu. Tāpat problēmas ir jaunu publisku būvdarbu iepirkumu rīkošanā.

EM skaidro, ka būvkomersanti sagatavoja tāmi un iesniedza finanšu piedāvājumu publiskajos būvdarbu iepirkumos, balstoties uz tām tendencēm būvniecības tirgū, kādas pastāvēja piedāvājuma sagatavošanas brīdī. Situācijai strauji mainoties pēc šā gada 24.februāra, būvkomersanti faktiski nespēj izpildīt būvdarbus par piedāvājumā norādīto līgumcenu un publisko būvdarbu iepirkuma nolikumā paredzētajos termiņos.

EM rīcībā esošā informācija liecina, ka būvkomersanti varētu atteikties slēgt publisko būvdarbu līgumu. Šajā gadījumā pasūtītājam būs jāsāk jauns publisko būvdarbu iepirkums. Savukārt gadījumā, ja būvkomersants noslēdz publisko būvdarbu līgumu atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, pastāvēs risks, ka tas, nespējot izpildīt uzņemtās saistības, vienpusējā kārtā atkāpsies no līguma izpildes.

Būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtas līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi, norāda EM. Pieaugot būvkomersantu zaudējumu apmēram, pieaug risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus, secināts EM informatīvajā ziņojumā, kuru uzklausīja valdība.

EM uzsver, ka šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena būs dārgāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē.

Drīkst vienoties par cenas pārskatīšanu

EM informē, ka šī brīža situācija būvniecības nozarē, ko izraisījusi karadarbība Ukrainā un ar to saistītā būvizstrādājumu nepieejamība un būvizstrādājumu cenu straujš pieaugums, viennozīmīgi atbilst Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā minētajiem apstākļiem, kurus pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris vai tā pārstāvis iepriekš nevarēja paredzēt, attiecīgi līgumslēdzējpusēm ir tiesības veikt būtiskus līguma grozījumus, nemainot līguma vispārējo raksturu.

Pusēm ir tiesības vienoties par līguma izpildes termiņa pagarināšanu, līgumcenas pārskatīšanu (līdz 50% no sākotnējās līguma cenas), kā arī par citiem nepieciešamajiem grozījumiem. Papildus tam iepirkumu jomas regulējums paredz arī citus instrumentus līguma izmaiņu vadībai.

Jāpārskata publiskie būvprojekti

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzskata, ka risinājums, kuru apstiprina valdība vai Finanšu ministrija, ir nepieciešams tuvākā mēneša laikā, jo esošo līgumu izmaiņas nevar risināt līdz šī gada beigām. Pirmkārt, kavēšanās var izraisīt milzīgus finanšu riskus visām pusēm, otrkārt, šobrīd ir sākusies aktīvā būvniecības sezona, treškārt – budžeta gads beidzas gada beigās, kad publiskā finansējuma pārskatīšana jau vairs nav iespējama.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka nepieciešams iegūt kopskatu par būvniecības apjomu, esošo līgumu izpildi un prognozēt finanšu ietekmi, kas radusies sadārdzinājuma rezultātā. Pēc tam valsts pārvalde varēs pārskatīt kopējās vidējā termiņa publiskā finansējuma prognozes. Partnerība uzskata, ka visām valsts institūcijām sadarbojoties, jāpārskata visi publiskie būvobjekti nākotnē, nosakot īstermiņā prioritāros, jo skaidrs, ka visiem naudas nepietiks. Savukārt būvniekus partnerība aicina nekavējoties iesniegt pasūtītājiem pamatotos piedāvājumus par tiem līgumiem, kuros ir objektīvi būtiski pieaugušas izmaksas.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka nepieciešams valdībā jau maijā apstiprināt sagatavotos nosacījumus par jauniem būvdarbu tipveida līgumiem, ietverot tajos indeksācijas mehānismu, lai nākotnē ārkārtas situācijās līgumos riskus visas puses varētu efektīvāk pārvaldīt.

Miķelsons uzsver, ka citu risinājumu meklēšanā, lai izmaiņu veikšana esošajos līgumos neradītu juridiskas sekas nevienai no pusēm, nepieciešams kompromisa variants. Līdzšinējā lēnā reakcija un nogaidošā pozīcija nerisina situāciju – ir jāsarunājas, jāpanāk vienots risinājums, jo attiecībā uz jau jebkuru noslēgto līgumu šobrīd ir attiecināmi “force majeure” apstākļi.

Nozares straujā rīcība, pašai izstrādājot indeksācijas vadlīnijas, norāda uz jautājumu akūtumu un nepieciešamību rīkoties “jau vakar”, pauž Miķelsons. Tomēr bez valdības un likumdevēju iesaistes, kā arī publisko pasūtītāju izpratnes, šo samilzušo situāciju ar esošajiem līgumiem nav iespējams atrisināt tikai vienai no būvniecībā iesaistītajām pusēm – būvniekiem.

Miķelsons skaidro, ka neskaidrā situācijā atrodas ne tikai būvnieki, bet arī pasūtītāji. Lai arī šobrīd vēl nav apzināta kopējā situācija, kāda ir aktīvajos publiskajos būvobjektos – gan tādos, kuros ir piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums, gan tādos, kuri tiek īstenoti bez tā, faktiski visu būvniecību ir skārusi izejmateriālu sadārdzinājuma un piegāžu problēma, kas apdraud darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos vai arī objekta īstenošanu vispār.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība jau ir izstrādājusi vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai ar konkrētiem risinājumiem un to pielietošanu būvdarbu līgumos. Partnerība norāda, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā vairākkārtīgi notikušie ļoti strauji cenu kāpumi un kritumi būvniecības izmaksām un šādas cenu izmaiņas puses iepriekš nevarēja ne paredzēt ne arī ietekmēt. Līdz ar to sevišķi publiskos būvdarbu līgumos nepieciešams ietvert vienotu indeksācijas mehānismu, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvdarbu līguma cena.

Pēc organizācijā skaidrotā, tas ļautu pasūtītājam saņemt tirgus cenai atbilstošu piedāvājumu, vienlaikus dodot iespēju samazināt izmaksas brīžos, kad būvdarbu cenas samazinās līguma izpildes laikā, kā arī būtiski mazināt riskus attiecībā uz projektu realizāciju kopumā, sevišķi projektos, kuros tiek piesaistīts ES fondu finansējums, brīžos, kad strauju cenu pieauguma rezultātā, būvkomersants nespēj izpildīt līgumu par iepriekš nolīgto samaksu.

VNĪ atzīst korekciju nepieciešamību līgumos

Lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) jau vairākas reizes ir saskāries ar situāciju, kad augošu izmaksu dēļ iepirkuma uzvarētājs atsakās slēgt līgumu un nākas izsludināt jaunu iepirkumu, kurā plānotā būvdarbu cena jau ir augstāka.

Tā notika ar Austrumu robežas izbūves projektu, kur līgumcena pieauga no 38,09 miljoniem eiro līdz 53,57 miljoniem eiro. Tāpat jaunu iepirkumu VNĪ nācās izsludināt arī Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstībai, kurā divi iepirkuma uzvarētāji secīgi pieaugušo izmaksu dēļ atteicās slēgt līgumu un līgumcena pieauga no 3,5 līdz 3,85 miljoniem eiro. Līdzīgi noticis prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” izveides iepirkumā. Konkursā uzvarējusī SIA “Selva būve” atteicās no tiesībām slēgt līgumu saistībā ar mainījušos tirgus situāciju un plānotā darbaspēka novirzīšanu uz citiem objektiem.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs skaidro, ka energoresursu cenu kāpums un karadarbības Ukrainā dēļ kavētās piegādes radīs korekcijas projektu īstenošanā plānotajā laikā un budžetā, tomēr būvniecība Latvijā nav apstājusies.

Būtisks cenu kāpums tika novērots jau pirms karadarbības Ukrainā, atgādina Griškevičs, atzīmējot, ka noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums pagājušā gada laikā sasniedza arī 80% un vairāk, it īpaši tas skāra kokmateriālu izmaksas, kur kāpums bija vairāk nekā 2,3 reizes, metāla izmaksas, kur kāpums bija par 80%, kā arī betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5% līdz 20%.

Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021.gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau pērn atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu, uzsver Griškevičs. Pēc viņa prognozētā, būvniecības izmaksas šogad varētu pieaugt par 20% un vairāk.

Viņš norāda, ka situācija mainās ļoti dinamiski, un tās patieso ietekmi varēs vērtēt pēc aptuveni pusgada. Pašreiz tā rada nepieredzētus un neparedzamus cenu kāpumus. Ja karadarbība Ukrainā beigsies drīzumā, skaidras cenu aplēses būs redzamas vasaras sākumā, kad situācija Eiropā un būvniecības tirgū kopumā stabilizēsies.

Griškevičs prognozē, ka visstraujākās būvniecības izmaksu izmaiņas būs vērojamas pavasarī. Šobrīd nozare vēl tikai pielāgojas jaunajiem strauji mainīgajiem apstākļiem. Tāpat viņš norāda, ka VNĪ jau šobrīd redz starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā.

Izmaksu nenoteiktība tuvākajā laikā skars visus objektus – gan tos, kur jau ir noslēgti būvdarbu un projektēšanas līgumi, gan tos, kuros ir izsludināti iepirkumi par darbu veikšanu, skaidro Griškevičs. Šobrīd VNĪ individuāli un kritiski izvērtē katra projekta īstenošanas iespējas un kopīgi ar lietotājiem un būvkomersantiem, ja viņi jau ir iesaistīti projekta īstenošanā, meklē iespējami labākos risinājumus, lai nodrošinātu projektu īstenošanu un darbu nepārtrauktību.

Vienlaikus Griškevičs uzsver, ka visos projektos izsludināt jaunas cenu aptaujas nav iespējams, tādēļ VNĪ atzinīgi novērtē jaunākās Iepirkumu uzraudzības biroja veiktās izmaiņas, uz kuru pamata ir iespēja kompensēt neprognozēto cenu pieaugumu līdz 50%, ja ir pieejams papildu finansējums.

Griškeviča ieskatā, pašreizējā situācija ir jārisina nozares, nevis pasūtītāju un būvkomersantu līmenī, taču tas nav tik dinamisks process kā pašreizējās izmaiņas, tādēļ VNĪ izteikuši priekšlikumus arī EM un piedāvājuši dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) indeksus, pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem.

Tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns.

Griškevičs piebilst, ka potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais.

Iepriekš noteiktās līgumu summas rada zaudējumus

Gan būvmateriālu izmaksu kāpuma dēļ, gan kara Ukrainā ietekmē būvfirmai “Merks” ir projekti, kur ir būtiskas grūtības iekļauties iepriekš noteiktajās līguma summās, un tas veido ievērojamus zaudējumus, atzīst “Merks” valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

Viņš skaidro, ka pagājušajā gadā bija izteikts metāla, tērauda un koka izejmateriālu cenu kāpums, bet tagad ir citi izaicinājumi – elektrības un gāzes cenu kāpums. Uzņēmējs norāda, ka šie ir globāli izaicinājumi, un, protams, būvnieki to būtiski izjūt.

Tāpat ļoti tiek izjusts darbaspēka izmaksu pieaugums. Lielo objektu skaits ir pieaudzis, darbinieku trūkst, un, piemēram, inženiertehniskie apakšuzņēmēji sāk mainīt cenas.

“Cik daudz un kādos apmēros tas notiks, to droši vien redzēsim vasaras beigās, kad objekti jau būs uzņēmuši lielākus apgriezienus,” saka Bišmeistars. Viņš atzīst, ka privātie pasūtītāji cenu kāpumu kompensācijas ziņā vēl nāk pretī būvniekiem, taču ar valsts pasūtījumiem ir ļoti bēdīgi.

“Esam tikušies ar Ekonomikas ministriju jautājumā par cenu indeksācijām. Grūti ir kompensēt 300% cenu kāpumu materiāliem. Un šajā gadījumā mēs nerunājam par visu objektu, bet atsevišķām pozīcijām, kā kompensēt nenormāli straujo cenu kāpumu un kā šo jautājumu sakārtot likumiski. Pasūtītājam šādi materiālu cenu pieaugumi būtu jāsedz, jo būvnieks no savas peļņas nevar to kompensēt,” pauž Bišmeistars.

“Merkam”, līdzīgi kā pārējiem nozares uzņēmumiem, ir projekti, kur ir būtiskas grūtības iekļauties iepriekš noteiktajās līguma summās, un tas veido ievērojamus zaudējumus. Viens no šādiem projektiem ir Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas rekonstrukcija, kur no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ ievērojami palielinājās būvniecības izmaksas.

Bišmeistars uzsver, ka ir būtisks, ārpus standarta, neprognozējams cenu kāpums, kas nav mērāms 10%, kas būtu dabisks pieaugums. Bišmeistars norāda, ka šādu cenu pieaugumu neviens nevarēja paredzēt – tagad par tonnu armatūras cena pieaugusi no 350 līdz 740 eiro.

Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā gan tieši, gan netieši ietekmē būvniecības industriju visā Eiropā, saka Bišmeistars. Šobrīd visā pasaulē novērojams straujš cenu pieaugums metālu izejmateriāliem, sasniedzot vēsturiski augstākos līmeņus. Atkarībā no materiāla šis pieaugums vidēji svārstās robežās no 35% līdz 65%, taču ir pozīcijas, kur pīķa robeža sasniedza cenu pieaugumu par līdz pat 400%. Arī elektrības kabeļiem ir novērojams cenu pieaugums par 50%, jo liela daļa no šiem materiāliem tiek importēta no Baltkrievijas.

“Merks” šobrīd meklē alternatīvus piegādātājus citviet Eiropā, taču tas ir laikietilpīgs process un arī finansiālā ziņā daudz dārgāks, jo šos ražotājus meklē ne tikai Latvijas uzņēmēji, bet būvuzņēmēji no visas Eiropas.

“Mūsu nekustamo īpašumu attīstības objektos ir paveicies, visos projektos veicam darbus pie ēkas karkasa vai arī noslēdzošos iekšdarbus, kur metāla cenu svārstības un pieejamība mūs tik ļoti neietekmē,” stāsta Bišmeistars.

Runājot konkrētāk par citām pozīcijām, Bišmeistars skaidroja, ka, piemēram, apdares materiālu pieejamība samazinās, un skaidri prognozējams, ka cenu pieaugums turpināsies. Tāpat, piemēram, tādiem sausās būves elementiem kā ģipškartons cenas ir palielinājušās pat divas reizes, akmens vates cena kopš kara sākuma Ukrainā palielinās par 20% nedēļā.

Var palielināties mājokļu deficīts

Būvniecības izmaksu kāpums, Krievijas iebrukums Ukrainā un atsevišķu attīstītāju lēmums iesaldēt projektus var novest pie situācijas, ka tuvākajā nākotnē jauno mājokļu deficīts kļūs vēl izteiktāks, prognozē nekustamā īpašuma attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda, ka jau ilgstoši būvniecības nozare saskaras ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, kas savukārt radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu – pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi. Savukārt kara Ukrainā sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā.

Kļaviņš atzīmē, ka cenas dažādām būvmateriālu kategorijām strauji aug, bet paredzēt, kāds būs maksimālais pieaugums un kad izmaksu kāpums varētu apstāties, nav iespējams.

Pēc viņa teiktā, šis pieaugums ir nozīmīgs un atstās jūtamu ietekmi arī uz mājokļu cenām, jauno mājokļu pieejamību un nekustamo īpašumu attīstību kopumā.

Kļaviņš norāda, ka cenas pieaugs visiem būvmateriāliem, galvenokārt metālam un tiem būvmateriāliem, kuru ražošanai nepieciešami lieli enerģijas resursi, piemēram, betonam un pildvielām, savukārt pieaugot naftas cenai, dārgāki kļūs arī bitumena un plastmasas izstrādājumi. Tāpat augošās naftas un degvielas cenas atstās ietekmi uz pārējo būvmateriālu cenām, jo to piegāde viennozīmīgi kļūs dārgāka.

Vienlaikus pandēmijas laiks būvniecības nozarei ir devis zināmas priekšrocības, norāda Kļaviņš, jo nozare iemācījusies reaģēt daudz ātrāk, aktīvi meklējot citus tirgus, sadarbības modeļus un veidojot jaunas piegāžu ķēdes. Tas, pēc viņa teiktā, dod zināmu pārliecību un cerību, ka sāktie projekti tiks pabeigti, tomēr no cenu pieauguma neizbēgt.

Kļaviņš prognozē, ka cenas vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo Ukraina, Krievija un Baltkrievija gadiem ilgi bijušas aktīvas tirgus dalībnieces un būvmateriālu eksportētājas, bet šobrīd šie tirgi ir slēgti. Kaut arī pārorientēšanās uz jaunām piegāžu ķēdēm var notikt gana ātri, tās noteikti nebūs ne izdevīgākās, ne efektīvākās.

Tāpat Kļaviņš akcentē, ka nekustamo īpašumu tirgū šobrīd valda nogaidošs noskaņojums. Ir attīstītāji, kas iepauzējuši projektus un jaunu rezervāciju pieņemšanu vai izņēmuši produktus no pārdošanas vispār.

Pēc viņa minētā, attīstības plānu iesaldēšana var novest pie situācijas, ka tuvākajā nākotnē jauno mājokļu deficīts kļūs vēl izteiktāks. Vienlaikus jau tagad manāms plānošanas un būvniecības sākuma stadijā esošo mājokļu cenu pieaugums – attīstītāji saprot, ka realizēt būvniecību par iepriekš pieņemtajām izmaksām vairs nebūs iespējams.

Pēc Kļaviņa teiktā, tiklīdz saruks mājokļu skaits tirgū, atlikušo jauno mājokļu cenas pieaugs vēl vairāk, jo vienkārši nebūs, no kā izvēlēties, un tas var samazināt spēju cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem vispār šādus mājokļus atļauties. Tāpat jāņem vērā, ka pieaug ne tikai mājokļu cenas, bet arī ar tiem saistītās ikmēneša izmaksas, min Kļaviņš. Tomēr, Kļaviņa ieskatā, jaunu mājokļu skaits tirgū kritīsies daudz straujāk, nekā iedzīvotāju spēja tos iegādāties.

Iespējams būvfirmu bankrotu vilnis

Advokātu biroja “Loze & partneri” zvērināts advokāts Jānis Loze piekrīt, ka būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un savas saistības.

Lozes ieskatā šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums, jo pretējā gadījumā jau tuvākajā laikā varam saskarties ar būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilni, turklāt tas attiecas uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem – gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei “nopirktu laiku” – ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs nepieciešamais risinājums ir tikties būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem un vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses – ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams. No otras – līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. No trešās puses – šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā un kaut kāds risinājums jāatrod ir. Loze iesaka skatīties uz citu valstu pieredzi – informācija no ārvalstīm liecina, ka tur kur puses nonāk pie risinājumiem, tas tiek atrasts tādā veidā, ka 70 līdz 80% no sadārdzinājuma apņemas kompensēt pasūtītājs, bet 20 līdz 30% – izpildītājs. Taču šādam lēmumam vajadzīgs valstisks lēmums.

Treškārt, ja nav iespējams panākt nevienu no augšminētajiem risinājumiem, tad būvniekiem un Latvijas tieslietu videi būs iespēja pārbaudīt tiesās forsmažora konceptu, norāda Loze.

“Tas, ka nepārvaramas varas gadījums – karš un tā izraisīts krass materiālu un enerģijas sadārdzinājums – ir iestājies, to grūti apšaubīt. Tādēļ būvniekiem būtu ieteicams informēt par šo apstākli otru līgumslēdzēja pusi un šajā sakarā ierosināt vai nu līguma izbeigšana vai tā noteikumu pārskatīšanu,” teic Loze.

Advokāts norāda, ka gadījumā, ja pasūtītājs uzskatīs, ka nepārvaramas varas apstākļi nav iestājušies, lieta nonāks tiesā. “Situācijas īpatnība ir tā, ka vai nu diemžēl vai par laimi nepārvaramās varas apstākļi likumdošanā ir definēti ļoti vispārīgi – kā tādi apstākļi, kurus līgumslēdzēja puse nespēj kontrolēt. Šīs definīcija var tikt traktēta un interpretēta ļoti plaši. Varbūt ir pat pareizi, ka definīcija ir tik plaša, jo gadījumi var būt ļoti atšķirīgi,” pauž advokāts.

Viņaprāt, būvniecības nozarei ir nepieciešams ātrs situācijas risinājums un, visticamāk, tas jāpieņem valdības līmenī, līdzīgi kā Covid-19 krīzes laikā. Loze skaidro, ka būvniecībai šobrīd ir ļoti daudz pasūtījumu un lielākā daļa no tiem ir tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi. Ja valsts izvēlēsies vienkārši nostāties malā un vērot kā attīstās situācija, tas situāciju noteikti neuzlabos. Loze uzskata, ka šāda scenārija gadījumā būtisks skaits Latvijas būvniecības uzņēmumu jau tuvākajā laikā saņemtu maksātnespējas pieprasījumus, kas atbilstu visām formālajām prasībām. Taču liela būvuzņēmumu skaita maksātnespēja apturētu daudzus būvniecības procesus vismaz uz vairākiem gadiem.

Foto: Pixabay.com