Izglītības ministre Anda Čakša (JV) cer, ka sarunās par nākamā gada budžetu izdosies iegūt finansējumu jaunā pedagogu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.
Čakša aģentūrai LETA sacīja, ka modeli plānots ieviest ar 2025.gada septembri, nevis gada sākumu, tāpēc papildu finansējumu vajadzētu tikai četriem mēnešiem. “Tas būtu tāds labs starts, lai sāktu ar jauno finansēšanas modeli,” pauda politiķe.
Piedāvātais modelis, ministres ieskatā, risināšot vairākus nozarei sasāpējušus jautājumus. Skolotāju atalgojums šobrīd lielākoties ir atkarīgs no bērnu skaita konkrētajā reģionā, kas situāciju padarot nevienlīdzīgu.
Līdzīgi kā citas ministrijas, arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārskatīs savu budžetu, meklējot iespējas ietaupīt. Tomēr Čakša nesaredz, ka ietaupītais varētu nosegt izmaksas, ieviešot jauno modeli. “Būsim godīgi, izglītība ir viena no tām nozarēm, kur diezgan daudz trūkst, nevis paliek pāri,” izteicās politiķe.
Viņa nenosauca, cik jaunais modelis varētu izmaksāt. Pēc IZM aprēķiniem, viena vidusskola ar 1.-12.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm valstij izmaksātu 1,3 miljonus eiro. Savukārt pamatskola ar 1.-9.klašu posmu un divām paralēlajām klasēm – ap 0,9 miljoniem eiro.
Tāpat IZM turpina sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par to, kā nodrošināt pedagogu atalgojuma pieaugumu. Atbilstoši valdības pērn pavasarī pieņemtajam grafikam no 2025.gada pedagogi par 40 stundu slodzes darba nedēļu varētu saņemt vismaz 1656 eiro.
“Es šobrīd neko nevaru solīt, ņemot vērā, ka koleģiāli mums šobrīd ir uzstādījums un mēs tālāk iesim, vadoties no tā, kā FM virzīs šo jautājumu,” sacīja Čakša.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā valdība kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikusi valsts drošību.
Attiecīgi priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem nākamajiem budžetiem varēs iesniegt tikai Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, bet ar aizsardzību nesaistītajām politikas prioritātēm ir jāmeklē papildu finansējuma avoti.
