LETA
Skolu tīklu optimizācija ir neizbēgama tuvāko desmit gadu laikā, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), vienlaikus kritizējot pašvaldības par nevēlēšanos redzēt datus, kas apstiprina reformas nepieciešamību.
Ministres vērtējumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ikgadējās sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) bijusi “ļoti atklāta” savā redzējumā – IZM pašmērķis ir nevis slēgt skolas, bet gan nonākt pie “kvalitatīvas, visā Latvijā uz vienādiem kritērijiem balstītas, iekļaujošas” izglītības sistēmas.
Čakša nenoliedz, ka ir svarīga reģionālā attīstība, vienlaikus šobrīd esošais infrastruktūras apjoms par 40% pārsniedzot to bērnu skaitu, uz kuru infrastruktūra būvēta, līdz ar ko skolas ir “simptoms” demogrāfijai, kas nav notikusi.
Ņemot vērā, ka skolu tīklu reformai nav viena risinājuma, izglītības ministres ieskatā būtu jāpanāk balanss, jo izglītības kvalitāte “nevar būt atkarīga no tā, ka bērns piedzimis, piemēram, reģionā ar mazu dzimstību”.
Čakša apstiprināja, ka sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem turpināsies, tostarp paredzēta Reģionu attīstības padomes tikšanās, jo reformas “ir neizbēgamas”, tāpēc “jābūt drosmīgiem un jāpieņem lēmumi tagad”.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure ceturtdien raidījumam “Rīta panorāma” pauda uzskatu, ka IZM piedāvājums nozīmē pilnībā salauzt esošo izglītības sistēmu.
“Mēs veicām atkārtoti skolu tīkla analīzi un redzam, cik tukšas paliek teritorijas. Faktiski tiek radīta situācija, ka jaunajām ģimenēm, pat tām, kas atgriežas, jādomā, vai tās var atgriezties savā dzimtajā pusē, jo tuvākā skola ir ļoti tālu,” klāstīja Dundure.
LPS akcentējusi, ka pēdējo 23 gadu laikā Latvijā kopumā ir slēgta 401 vispārizglītojošā skola. 2021./2022.mācību gadā – reorganizētas 166 vispārizglītojošās skolas. Pašvaldības darbs šajā jomā turpinās, ņemot vērā demogrāfiskos un citus datus.
LETA jau vēstīja, ka LPS valde aicinājusi ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) jau tuvākajā laikā tikties ar LPS vadību, lai uzklausītu pašvaldību viedokli, redzējumu un iespējamos risinājumus IZM piedāvātajai skolu tīkla reformai.
Skolu tīkla reforma nevar būt eksperiments, bet šim procesam ir jānotiek kvalitatīvi, pieņemot datos un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus, uzsvērusi LPS.
Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.-12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas, lēš IZM.
IZM piedāvā kritērijus “efektīva skolu tīkla izveidei”. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.
Ilustratīvs attēls no Freepik
Reklāma