Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) un labklājības ministrs Jānis
Reirs (V) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Labklājības
ministrijas (LM) apvienošanu, aģentūrai LETA norādīja abi ministri,
komentējot publiski izskanējušo informāciju par jaunievēlēto Saeimas
partiju iecerēm apvienot dažādas ministrijas.
Čakša sacīja, ka VM un LM būtu jāstrādā ciešāk, bet, kā zināms no
pagātnes, abu šo ministriju apvienošana nav efektīva, jo viena no sfērām
ik pa laikam cietusi atkarībā no tā, kas ir ministrs. Pēc Čakšas domām,
tas nozīmē, ka ir labi, ka katrai no sfērām ir savs pārraugs, kuriem
gan jāspēj strādāt kopā.
Vienlaikus Čakša kā “procesu cilvēks” teiktu, ka ministrijas varētu
veikt funkciju auditu, kurā mēģinātu saprast, kuras funkcijas var tikt
veiktas vairāk kopā un kuras mazāk. “Es noteikti procesam ietu cauri,
bet neatstātu vienu ministru, aparātu veidojot iespējami kopā,”
skaidroja ministre.
Viņa gan uzsvēra, ka ministriju sadalīšana nevar notikt mehāniski,
jo, tiklīdz kaut kas notiek mehāniski, daudzas funkcijas kaut kur var
tikt pazaudētas, bet citur – nevajadzīgi uzaudzētas.
Čakša piebilda, ka viņai patīk britu sistēma, kurā ir kabineta
ministrs un darba ministrs. Iespējams, ka darbs varētu tikt pat
organizēts šādā veidā, bet to lai jaunie politiķi lemj, piebilda
ministre.
Vienlaikus Reirs skaidroja, ka līdz 2002.gadam LM bija kopā ar VM, un
teju jebkurš, kurš strādāja šajā sistēmā, atceroties, ka gandrīz
vienmēr atradās iemesls, kāpēc labklājībai paredzēto naudu novirzīt
veselībai. “Varbūt tāpēc situācija ir tik bēdīga – labklājības jomā ir
viszemākais atalgojums, ļoti maz darīts, lai nodarbinātu cilvēkus ar
invaliditāti, un eksistē bērnunami,” piebilda Reirs.
Viņš pieļauj, ka labklājības jomas līdzšinējās nelaimes, iespējams,
ir saistītas ar to, ka ilgu laiku nav bijusi normāla pārvaldība.
Tāpat Reirs piebilda, ka Eiropā viņa partneri parasti ir divi vai pat
trīs ministri no vienas valsts, tāpēc ministriju apvienošanu viņš
nekādā gadījumā neuzskata par lietderīgu, jo labklājības joma no tā ļoti
cietīšot.
