Cenšoties glābt, kas glābjams, vecāki meklē privātskolotājus

Kā pienāk maijs, gadu no gada skolēni steidz glābt, kas vēl glābjams, lai sekmju izrakstā neparādītos negatīvs vērtējums. Ja visa mācību gada laikā būtu tik liela interese par atzīmēm, šī uztraukuma nemaz nebūtu, atzīmē pedagogi, ziņo laikraksts “Kurzemes Vārds“.

Interneta vietnēs bieži lasāmi sludinājumi, ka vecāki savam bērnam meklē privātskolotāju. Iemesli dažādi, arī pamatoti un objektīvi.

Tomēr pedagogiem nākas piedzīvot arī situācijas, ka skolēns izvēlas stundā nestrādāt, zinot, ka pēc tam gaidāma nodarbība pie privātskolotāja.

Divu bērnu māmiņa Anna algojusi savai vecākajai meitai privātskolotāju matemātikā 6. klasē. “Meita stundas apmeklēja regulāri, mājās mācījās, gāja uz konsultācijām, bet rezultāta nebija,” atminas Anna.Meita teikusi, ka neuztver skolotājas mācīto, konsultācijās nekas netiekot paskaidrots, bet liek uzreiz rēķināt. “Jēgas nebija nekādas, vēl arī troksnis klasē… Tādēļ izlēmu meklēt privātskolotāju.”

Pedagoģe bijusi gados jauna, ar citu pieeju. Ātri salikusi visu pa plauktiņiem. Viņas nodarbības apmeklējusi vienu mācību gadu, reizi vai divas nedēļā.

“Maksājām 10 eiro par nodarbību, kas ir lēti. Zinu, ka tagad prasa 15, 20, 25 eiro.” Vaicāta, kā bērnam patlaban sokas ar sarežģīto mācību priekšmetu, Anna vērtē, ka ir labāk. “Man nevajag izcilnieci, bet, lai saprot pamatlietas.”

No piedzīvotās situācijas sieviete secinājusi: “Mācību programma pēc jaunā standarta ir saraustīta, turklāt trūkst mācību grāmatu. Skolās papildus strādā ar nesekmīgajiem, lai izvilktu viņus, un vēl ar talantīgajiem, lai gatavotu olimpiādēm un celtu skolas reitingus. Kur paliek vidusslānis? Kuļas, kā māk, un vecāki ir spiesti bērniem ņemt privātstundas.” Bet Anna saprot – lielais bērnu skaits klasē arī ir viens no apgrūtinošiem faktoriem, jo reāli nav iespēja katram visu izskaidrot.

“Mūsu gadījumā arī skolotājas pasniegšanas veids un vecums nospēlēja par sliktu,” trezumē Anna.

Arī Janas meitai bija problēmas matemātikā. Zems vērtējums jau no sākumskolas klasēm. Bet, jo tālāk, jo trakāk, atzīst Jana. Punktu uz “i” uzlika pandēmija un attālinātās mācības.

“7. klasē nevienu pārbaudes darbu vairs nevarēja uzreiz nokārtot sekmīgi. Katru gāja labot un arī ar pirmo reizi neizdevās izlabot,” atminas mamma. “Pati arī vairs nejaudāju palīdzēt, jo neesmu ar matemātiku uz “tu”.”

Daudzos mācību priekšmetos – latviešu valodā, literatūrā, vēsturē, angļu valodā – meitai veicies ļoti labi, bet kliboja vien matemātiskie mācību priekšmeti, tādēļ Jana aizdomājusies, ka meitai ir kādas dziļākas problēmas.

“Pēc speciālistu pārbaudēm atklājās, ka viņai ir uzmanības deficīta sindroms. Tas nozīmē, ka uzmanību viegli novērš jebkādi trokšņi, ir grūtības ilgstoši koncentrēties utt.

Sapratu, ka vajadzīgs pedagogs, kuram ir pieredze darbā ar šādiem bērniem. Tad nu ar paziņu starpniecību atradu pieredzējušu skolotāju, kas meitu mācīja reizi nedēļā.

Protams, par to bija jāmaksā, bet, kad bērns pirmo reizi paziņoja, ka beidzot kaut ko saprot, un pārbaudes darbu ar pirmo reizi nokārto uz 4, sapratu, ka tas ir tā vērts. Tas stiprina viņas pašapziņu.”

Kaunas par savu bērnu

Trīs bērnu mamma Emīlija novērojusi tendenci, ka daudziem vecākiem ir kauns par saviem bērniem, ja viņiem kaut kas nepadodas, un tādēļ neērti izmantot privātskolotāju pakalpojumus, lai gan viņi var atļauties un to vajadzētu, lai bērnam palīdzētu!

“Neņem, jo – ko par mums padomās?! Bet bērns klasē netiek līdzi. Privātstundas dod progresu, ja ieinteresē bērnu un ja privātskolotājs ir klāt brīdī, kad vajadzīgs apgūt tēmās pašus pamatus.”

Emīlija pati studiju gados piepelnījusies kā privātskolotāja matemātikā, latviešu valodā un angļu valodā, arī bioloģijā un vēsturē. Pieprasījums bijis ļoti liels.

Arī tagad, pārskatot interneta vietnes, vidusskolēni un studenti piedāvā savus pakalpojumus.

“Biju skolotāja četriem pamatskolēniem. Pati biju tikko pēc vidusskolas, zināšanas svaigas, un šie priekšmeti pašai ļoti patika un padevās.Man patika strādāt, jo redzēju progresu bērnos, un vecāki novērtēja.

Mani skolēni bija ļoti priecīgi, ka viņiem izdodas. Atceros, ka vienam bērnam angļu valodā bija atzīmes trīs un četri, bet mācību pusgadu un gadu noslēdza ar septiņi un astoņi. Vienam puisim matemātikā nesekmība, izrāvām sešinieku!

Pati vidusskolas laikā pāris reižu esmu izmantojusi konsultācijas ģeometrijā un fizikā.”

Emīliju pārsteidz vecāku uzskati:“Es nevaru saprast – kā var būt kauns par savu bērnu, ja viņam kaut kas nepadodas?”Novērojama arī otra galējība. No bērna prasa izcilību visās jomās. 

Negrib piepūlēties

“Ir daļa skolēnu, kas neizmanto to, ko viņiem dod,” apliecina arī Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas matemātikas skolotāja Olga Maļkova.

Patlaban ir eksāmenu laiks, pedagogi vada konsultācijas, palīdz gatavoties tiem. “Ja nāktu vismaz 90% skolēnu, būtu labi. Bet diemžēl arī šajā brīdī nenāk. Saka – eksāmenā šogad jādabū 15%, un man tie būs. Problēma tā, ka daļa skolēnu diemžēl negrib piepūlēties.Daudzi grib labas atzīmes tikai tādēļ, jo tas ir svarīgi vecākiem, bet ne pašiem,” teic Olga Maļkova.

Skolotāja apliecina, ka katru gadu maijā skolēni “pamostas” un steidz kaut ko ātri izlabot, protams, ja viņiem tāda iespēja ir, jo tās ir ierobežotas. “Tādēļ es jau laikus mudinu skolēnus par to domāt.”

O. Maļkova novērojusi – mācību gada laikā daudz bērnu kopā ar vecākiem brauc atpūsties un ārpus valsts pavada nedēļu vai divas.

“Bet kā atgūt iekavēto mācībās? Protams, nav jau tā, ka nenāku pretī un atsaku, bet principā šī situācija būtu jārisina ģimenei. Un, ja šajā brīdī tiek paņemts privātskolotājs, kas palīdz apgūt iekavēto, tas ir atbalstāmi.

Dažkārt uz konsultācijām var atnākt 20 skolēnu no trim dažādām klasēm, līdz ar to nevaru individuāli veltīt laiku katram. Bet var būt arī tā, ka atnāk tikai divi, un tad jau tā būtībā ir privātstunda par valsts naudu.”

Skolotāja ir saskārusies ar situāciju, ka bērns stundā nestrādā. Uz jautājumu, kādēļ tu neko nedari, saņemta atbilde:“Man šodien ir nodarbība pie privātskolotājas, viņa man visu paskaidros.”

“Tā ka ne vienmēr ir objektīvi iemesli, kādēļ tiek algots privātskolotājs. Lielai daļai bērnu privātskolotāju pakalpojumi nemaz nebūtu vajadzīgi. Gan tad, ja mainītos attieksme, gan tad, ja izmantotu to, ko var iegūt skolā.”

Papildu ienākumi pensijai

Rita ir skolotāja ar četrdesmit gadu stāžu, dodoties pensijā, darbu skolā izlēmusi neturpināt, kā to mēdz darīt citi pedagogi.

Pavisam no skološanas gan atvadījusies neesot, jau pāris gadus pieņem bērnus uz privātstundām.

“Kāpēc gan lai es to nedarītu, ja zināšanas gadu gaitā uzkrājušās, protu strādāt ar bērniem, zinu, ko no viņiem prasa. Skolā gan vairs nebija dukas ar 30 bērniem vienlaikus darboties. Mājās ar vienu vai diviem bērniem pavisam cita sajūta,”godīgi atzīst pedagoģe.

Lielākoties iemesls, kādēļ vecāki izvēlas Ritas pakalpojumus, ir tas, ka jaunā mācību pieeja, digitālās prasmes, apguves līmeņi vecākiem un arī bērniem ir par grūtu.

“Ja sākumskolā digitālās prasmes skolotāji bērniem māca mazāk, tad pamatskolā tās ir vairākumā. Ir bērni, kas ar digitālām iekārtām īpaši nedraudzējas, tad viņi atnāk un tā arī saka: “Skolotājs tur runāja un runāja, bet es neko nesaprotu tajos ekrānos.” Tad mēs vēlreiz ejam cauri vielai, un es mēģinu stāstīt viņam saprotamā veidā.

Būtībā nav citu materiālu, kā šo vielu pasniegt klasē bez digitālām iekārtām. Grāmatas ir, bet tās ir vecas un nesaskan ar jauno programmu, izmantot var tikai daļēji. Līdz ar to privātskolotājs, strādājot ar bērnu viens pret vienu, paskaidro tieši šim konkrētajam bērnam saprotamā veidā.”

Pie Ritas uz privātstundām nāk ne vien tie, kas mācību vielu nav sapratuši, bet arī bērni, kurus vecāki lēmuši izglītot mājmācībā, kuriem ir valodas barjera, nesen pārcēlušies uz dzīvi Latvijā vai vienkārši ir grūtības iekļauties lielā kolektīvā un nepieciešams individuāls darbs.

Aktīvi strādās arī vasarā

Izpētot piedāvājumus dažādās interneta vietnēs, secināms, ka privātie pedagogi ir pieprasīti visā Latvijā un viņu pakalpojumu vidējās izmaksas svārstās no 15 līdz 20 eiro.

Ja mazākiem bērniņiem lieliski noder pensionētie skolotāji, kas mierīgi un akurāti izskaidro viņiem mācību vielu ar, iespējams, ne tik mūsdienīgām, bet labi saprotamām metodēm, lielāka vecuma bērniem un jauniešiem lieliski der arī internetā sastopamie pedagogi, kas strādā attālināti, piemēram, konsultē Zoom vai Skype platformā.

Lai arī šķiet, ka vasarā, pateicoties skolēnu brīvlaikam, pedagogi vaļojas pludmales smiltīs, tā nebūt nav.

Privātskolotāju sektorā šobrīd aktīvi tiek sastādīti vasaras mācību un nodarbību grafiki, lai skolēni mācību gadā gūtās zināšanas nostiprinātu vai sagatavotos jaunā gada cēlienam.

Par to, kādēļ izvēlas strādāt privātā sektorā, ne izglītības iestādē, matemātikas pasniedzēja Vineta Tetere saka: “Esmu skolotāja, kas vēlas redzēt sava darba rezultātu. Dievinu matemātiku, jo tā nav grūta, tā ir interesanta!

Skolotāji ir kā kora diriģenti – viņi sajūt korī sīkāko niansi un novirzi no pareizā toņa un profesionāli prot to izlabot, vienlaikus ieviešot kārtību lielā cilvēku barā.

Es esmu kā solo dziedāšanas skolotāja – protu strādāt individuāli. Man patīk izskaidrot, iet dziļumā, sajust psiholoģiskās nianses un pielāgoties skolēna individuālajai uztveres formai.

Vēl man ir svarīga savstarpēja cieņa. Man patīk, ka varu izvēlēties klientus. Ja ir pilnīga nesaderība, man ir tiesības pateikt nē, ka diemžēl mums nav kontakta, un atvadīties ar cieņu vienam no otra. Retu reizi gan nav sanācis šķirties pieklājīgi.”

V. Tetere šajā jomā strādā jau 12 gadus. Pirmo reklāmiņu izvietojusi uz afišu stabiem un sludinājumu dēļiem skolas gaiteņos.

“Nu jau kādu brīdi arī psihologi sūta pie manis bērnus un jauniešus. Laikam jau darbi par mani runā skaļāk par jebkuru reklāmu,” novērojusi skolotāja.

Viedokļi

Kādēļ algo privātskolotāju?

– Tendence, kad privātskolotājus meklē jau 4., 5. klasē, tas man šķiet pamatīgs signāls, ka tomēr ar sistēmu kaut kas nav kārtībā.

– Beigās sanāk – tie vecāki, kuriem ir nauda, atļausies privātskolotāju un tiem, kuriem ar finansēm pašvaki, diemžēl būs jāiztiek, kā ir.

– Daudzi skolotāji novecojuši, nespēj uzrunāt skolēnus un līdz ar to iemācīt.

– Skolā ir programma, kurai jāpagūst izlidot cauri noteiktā stundu skaitā. Klasē vidēji 30 bērni. Mācību stunda 40 minūtes. Viela kaut kad ir jāstāsta, darbi jādod, uz kopīgiem jautājumiem jāatbild, bet laiks katram pajautāt, vai viss skaidrs, un pārliecināties, ka tiešām skaidrs, – nav.

– Attālinātās mācības kovidlaikā ļoti iedragāja zināšanas. Tieši tāpēc tagad skolu beidzējiem ir vajadzīgi privātskolotāji, lai varētu nolikt eksāmenus.

– Mēdz būt arī ļoti slinki bērni, kuri stundās vienkārši atsēž, jo mācīties mēdz būt grūti, bet piepūlēties mūsdienu bērniem nepatīk.

– Vairāk ir to, kuri mācās normāli, bet grib vēl labāk, tāpēc vecāki maksā. Tie, kuri nesekmīgi, retāk meklē privātstundas.

– Vispirms jau jāpiestrādā, lai bērns saprot, ka stundā vispār ir jāklausās un jādara, nevis jāatsēž. Ka ir jāuzdod jautājumi, ja nesaprot, un, ja galīgi slikti, jārunā par iešanu uz konsultācijām.

Avots: ”Atsaucīgo māmiņu forums” feisbukā

Vai jāatalgo bērni par labu mācīšanos?

Inga Meldrāja –liepājniece :

– Domāju, ka ikdienā ne. Kad mani bērni gāja skolā, teicu, ka viņi mācās paši sev, ne jau man vai kādam citam. Pašiem šīs zināšanas vajadzēs. Manējie mācījās un pildīja visu, kas uzdots. Kad mācību gads beidzās, tad var iepriecināt ar kādu dāvanu. Nevis maksāt par katru labu atzīmi. Patiesībā jau katrs bērns ir individuāls un katram jāatrod labākais motivēšanas veids.

Julianna Nikolajeva – uzņēmēja:

– Grūts jautājums. Savulaik manam dēlam bija papildu stundas pie privātskolotājiem angļu un latviešu valodā. Mācījās krievu skolā, angliski, latviski runāja labi, bet grūtāk gāja ar rakstību. Privātskolotājus vajadzēja, lai zināšanas būtu labākas, nevis lai glābtu krīzes situāciju. Kad angļu valodas eksāmens bija skolā nolikts uz 10, to viņš jau sauca par savu valodu, gandrīz dzimto. Jo bija apguvis no bērnības.

Natālija Solovjova – pensionāre:

– Nesen internetā izlasīju, kāda attieksme pret bērniem ir ebrejiem. Bērns 10 vārdus uzraksta nepareizi, bet 11. pareizi. Vecāki atvasi slavē, kā viņš māk vienu vārdu pareizi uzrakstīt. Ko citu tautību vecāki? Bērns 10 vārdus uzraksta pareizi, bet 11. nepareizi. Atvasei uzbrūk, kaunina, sauc par dumju, ka ielaidis vienu kļūdu. Manāt atšķirību, kā jūtas bērns? Kurš gribēs censties un mācīties labāk?

Inguna Ceruka – pavāre:

– Nē. Vienkārši bērniem arī ir jābūt kaut kādiem pienākumiem, jāattīsta apzinība un jāmācās. Ja nekā citādi, tad bērns var sevi apliecināt ar labām sekmēm. Manā pieredzē tā nav bijis, ka vecāki maksā par labām sekmēm. Ar privātskolotājiem man nav bijusi darīšana.

Velta – omīte:

– Domāju, ka ne. Ne savas trīs meitas atalgoju par mācīšanos, ne tagad mazbērnus kāds atalgo. Naudas dēļ viņi nemācās. Meitenes mācās pašas. Vecākā to pat dara līdz pusnaktij un ilgāk. Tā, ka mammai viņa jādzen gulēt. Bērni cenšas, lai vecākiem prieks. Tas apzinīgums laikam no manis, no omītes. Apzinīgums pāriet no paaudzes paaudzē.

Foto: Pixabay.com