Augstās procentu likmes šobrīd ir visnozīmīgākais faktors, kas ierobežo kreditēšanu, tādēļ Eiropas Centrālās bankas lēmums sākt to samazināšanu ir būtisks kreditēšanas veicināšanā. Vienlaikus tūlītējas, ļoti lielas izmaiņas kreditēšanā, visticamāk, neredzēsim, intervijā aģentūrai LETA atzīst bankas “Citadele” valdes priekšsēdētāja amatā ieceltā līdzšinējā valdes locekle Rūta Ežerskiene, kura jaunajā amatā stāsies pēc regulatora apstiprinājuma saņemšanas. Viņa uzsver, ka kreditēšanā jau šobrīd ir jūtams pakāpenisks aktivitātes un pieprasījuma pieaugums, taču par ļoti būtiskām izmaiņām vēl runāt nevar.
Vai un kā bankas “Citadele” darbība mainīsies pēc valdes priekšsēdētāja maiņas?
“Citadeles” mērķis ir būt atpazīstamai kā modernai digitālai primārās izvēles bankai ar plašu produktu klāstu un unikālu piedāvājumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs. Mēs turpināsim izcelties ar inovatīviem risinājumiem, taču galvenais uzsvars mūsu darbā tiek likts uz to, lai atbalstītu klientus un palīdzētu vairot viņu labklājību, nodrošinot personalizētus pakalpojumus katram.
Jāpiebilst, ka kopš 2021.gada sākuma esmu “Citadeles” valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos, un esmu aktīvi iesaistījusies un bijusi līdzatbildīga bankas stratēģisko virzienu noteikšanā.
Vēl pērn “Citadele” paziņoja, ka banka vērtēs alternatīvas turpmākajai stratēģijai, kas var ietvert bankas akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kā arī citus iespējamos stratēģiskos darījumus, tostarp uzņēmumu apvienošanu vai pārdošanu. Cik tālu esat ar šo izvērtējumu?
“Citadele” turpinās aktīvāk sevi pozicionēt kapitāla tirgos. Ir daudzi faktori, kas ietekmē lēmumu laika grafiku un iznākumu. Piemēram, dažas nesenās ar nodokļiem saistītās diskusijas varēja radīt nenoteiktību ar novērtējumu un, iespējams, ietekmēja investoru interesi.
Tātad, ja nerunājam tikai par martā apstiprināto obligāciju emisijas programmu, bet arī par iespējamu IPO, tad lēmumu vēl nav?
Pašlaik es nevaru jums pateikt, kad tiks pieņemts lēmums un kāds būs iznākums, bet tas ir “uz galda”.
Latvijas bankas iepriekš teica, ka izvērtēs vēršanos Satversmes tiesā par parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem. Pie kāda lēmuma ir nonākusi “Citadele”?
Lēmums ieviest un piemērot šo jauno nodokli tika pieņemts dažu mēnešu laikā bez pienācīgām diskusijām ar ieinteresētajām pusēm un bez pienācīga iepriekšēja brīdinājuma. Manuprāt, tā nav laba prakse. Tas rada papildu nestabilitāti un nenoteiktību finanšu tirgos un ekonomikā kopumā.
Mēs jau esam izmaksājuši pirmo kompensācijas daļu, un, pamatojoties uz nesen veikto aptauju, mazāk nekā puse kompensācijas saņēmēju to izmantos primārajam mērķim, kas bija paredzēts, ieviešot šo nodokli. Vairāk nekā puse to izmantos ikdienas un citām vajadzībām. Jautājums ir, vai šī kompensācija tika ieviesta vislabākajā iespējamajā veidā.
Savukārt, par vēršanos Satversmes tiesā lēmumu mēs vēl neesam pieņēmuši. Varu tikai atkārtot, ka mēs atbalstām savus klientus un palīdzam rast risinājumus situācijās, ja radušās grūtības veikt kredītmaksājumus. Tas ir svarīgākais. Savukārt lēmums par šo kompensāciju netika pieņemts atbilstoši labai praksei.
Jau minējāt, ka pirmo maksājumu Valsts ieņēmumu dienestam esat veikuši. Cik daudz jums bija jāpārskaita?
Pirmais maksājums bija 4,5 miljoni eiro, bet kopējā gada kompensācija būs 9 miljoni eiro, ko saņems apmēram 11 000 mūsu klientu.
Banku klientus, kuriem ir kredīti, skāra ne tikai EURIBOR likmju kāpums, bet arī augstā inflācija. Cik daudziem no bankas klientiem kopumā ir radušās problēmas – gan fizisko, gan juridisko personu segmentā?
Mūsu kreditēšanas stratēģija ir balstīta uz aizņēmēja spēju atmaksāt saistības un mēs izvērtējam vairākus iespējamos nākotnes scenārijus, kā, piemēram, procentu likmes un ienākumu potenciālās svārstības.
Redzam, ka mūsu klienti ir bijuši noturīgi pret vairākiem būtiskiem satricinājumiem ekonomikā. Kas attiecas uz procentu likmju kāpumu 2022. un 2023.gadā, tas radīja finansiālo slogu visiem banku, tostarp “Citadeles”, klientiem. Bet, kā jau es minēju iepriekš, ietekmi uz mūsu klientiem mazināja atbildīga kreditēšana, kas tika padziļināti vērtēta, piešķirot aizdevumus. Tādēļ pat tādās visvairāk ietekmētās nozarēs kā, piemēram, nekustamā īpašuma attīstīšana mēs neredzējām, ka klienti nepildītu savas saistības.
Neliela ietekme ir bijusi uz hipotekārajiem kredītiem un patēriņa līzingu, bet tā bija ļoti nenozīmīga. Mēs neredzam, ka klienti nepildītu savas saistības, un tas attiecas gan uz privātpersonu, gan biznesa klientu segmentu.
Lai gan kompensāciju dēļ šogad visdrīzāk nav sagaidāms, ka daudzi vēlēsies izmantot iespēju fiziskajām personām vieglāk nomainīt hipotekāro kredītu devēju, vai kredītņēmēji jau par to interesējas? Kādu aktivitāti sagaidāt nākamgad?
Jā, šogad, domāju, tas nenotiks, mēs neredzam nekādu lielo interesi, jo, nomainot banku, zūd iespēja saņemt kompensāciju par procentu maksājumiem. Bet, tā kā mēs esam banka, kas ir orientēta uz personalizētu klientu apkalpošanu, mēs vienmēr aicinām klientus savlaicīgi nākt un runāt par savu situāciju, lai mēs kopīgi atrastu piemērotāko risinājumu. Dažreiz refinansēšana var izmaksāt pat dārgāk nekā saruna ar savu banku. Protams, situācija no situācijas vienmēr atšķirsies atkarībā no tā, cik liela kredīta summa vēl ir jāatmaksā, kāds ir atlikušais kredīta termiņš utt.
Tomēr, vai kaut sajūtu līmenī ir prognozes, cik daudz hipotekāro kredītu ņēmēju varētu vēlēties mainīt banku? Tie ir, piemēram, 10%, vairāk, mazāk?
Ir ļoti grūti minēt kādus skaitļus, bet, ja skatāmies, kas notiek Igaunijā un Lietuvā, ir redzams, ka klientu, kas vēlas pārkreditēt aizdevumus citās bankās, ir diezgan maz. Jā, ir klienti, kas nāk un interesējas par aizdevumu nosacījumu maiņu, bet mēs nevaram teikt, ka pēc procentu likmju pieauguma būtu redzama liela plūsma ar tiem, kuri vēlas pārkreditēt savus aizdevumus citur.
Latvijas komercbankām jau ļoti ilgi pārmet to, ka tās pietiekami nekreditē tautsaimniecību, ka piesardzība ir pārāk liela. Vai kaut kas mainīsies?
Mūsu biznesa klientu kreditēšanas apjoms šī gada 1.ceturksnī bija par 20% lielāks nekā 2023.gada 1.ceturksnī. Protams, mēs vēlamies vairāk finansēt projektus un attīstīt Latvijas ekonomiku, bet tas nav tikai bankas riska apetītes jautājums. Tas ir arī pieprasījuma jautājums. Augsto procentu likmju vide un ģeopolitiskā situācija arī ir samazinājusi investoru apetīti.
Taču no otras puses mums ir dažādi piedāvājumi un risinājumi klientiem, piemēram, aizdevumi līdz 70 000 eiro bez nodrošinājuma vai aizdevuma digitālās noformēšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem līdz 500 000 eiro, ko mēs varam izskatīt un apstiprināt 24 stundu laikā. Mēs esam gatavi atbalstīt savus klientus un aicinām viņus nākt un apspriesties par projektu finansēšanu. Es domāju, ka viņi var izmantot vairāk iespēju sava biznesa izaugsmei.
Jūs pati esat no Lietuvas. Kā jūs varat salīdzināt pieprasījumu pēc kredītiem no uzņēmumiem Latvijā un Lietuvā?
Dažas nozares ir aktīvākas Lietuvā, dažas Latvijā. Tomēr ir arī kopīgas iezīmes, un ir nozares, kuras ir samazinājušas savu riska apetīti, piemēram, transporta nozare. Tajā pašā laikā, piemēram, ar zaļo enerģiju saistītie projekti ir ļoti populāri visās valstīs.
Kāds šobrīd kopumā ir pieprasījums pēc aizdevumiem? Vai nav tā, ka procentu likmju dēļ gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji pašlaik nogaida ar aizņēmumu ņemšanu, cerot uz tālākiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem par likmju samazināšanu?
Neraugoties uz to, ka pērn pieprasījums tiešām bija mazāks, mēs redzam, ka šā gada pirmajā ceturksnī tas atkal palielinās. Piemēram, mūsu bankā pirmajā ceturksnī aizdevumu portfelis pieauga par 50 miljoniem eiro. Turklāt tas ir kopējais aizdevumu portfelis, nevis tikai jaunie kredīti, jo to apjoms pieauga daudz būtiskāk. Tas tikai parāda, ka pieprasījums pēc aizdevumiem ir, un redzam interesi visos segmentos – privātpersonu, mazo un vidējo uzņēmumu un lielo uzņēmumu segmentā.
Vienlaikus problēma nav tikai procentu likmes, bet arī tas, ka Baltijas valstu ekonomikās kopumā pašlaik nav redzama liela izaugsme, tāpat tā nav redzama galvenajos eksporta tirgos. Kā tas ietekmē pieprasījumu pēc aizdevumiem?
Mēs varam teikt, ka procentu likmes ietekmē nekustamo īpašumu nozari, transportu un citas kapitālietilpīgas nozares, tajās redzama zināma palēnināšanās. Arī mājokļu sektors attīstās lēnāk. Taču, kā jau minēju iepriekš, ar zaļo ekonomiku saistītās nozares ir ļoti aktīvas. Protams, uzņēmēji ilgāk domā, ir nepieciešams vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par investīcijām, bet nav tā, ka viņi tikai gaida zemākas procentu likmes. Ja saskata biznesa iespējas, viņi attīsta projektus un investē.
Kā vērtējat ECB 6.jūnija lēmumu par procentu likmju samazināšanu? Kā tas ietekmēs kreditēšanu, kā arī noguldījumu likmes?
Augstās procentu likmes šobrīd ir visnozīmīgākais faktors, kas ierobežo kreditēšanu, tādēļ to samazināšana ir būtiska kreditēšanas veicināšanā. Vienlaikus tūlītējas, ļoti lielas izmaiņas kreditēšanā, visticamāk, neredzēsim. Šis ECB procentu likmju samazinājums jau iepriekš tika plaši komunicēts un finanšu tirgos faktiski tika gaidīts, un lielā mērā iecenots EURIBOR likmēs. Piemēram, sešu mēnešu EURIBOR likme jau bija samazinājusies no nedaudz vairāk kā 3,9% marta sākumā līdz 3,75% dienu pirms ECB lēmuma. Kreditēšanā mēs jau šobrīd jūtam pakāpenisku aktivitātes un pieprasījumu pieaugumu, taču par ļoti būtiskām izmaiņām vēl runāt nevaram. Tādēļ ir svarīgi, cik ātri sekos nākamie ECB soļi. Ja piepildīsies finanšu tirgus prognozes un līdz gada beigām ECB vēl vismaz vienu vai divas reizes mazinās procentu likmes, tad EURIBOR, visticamāk, turpinās pakāpeniski samazināties un līdz gada beigām pietuvoties jau 3%. Šāds procentu likmju līmenis jau būtu tāds, kur mēs varam gaidīt jūtamāku kreditēšanas aktivēšanos. Protams, ja finanšu tirgos mazināsies procentu likmes, tad tas atspoguļosies arī noguldījumu likmēs, taču šajā ziņā banku konkurence šobrīd ir diezgan aktīva un strauju depozītu likmju kritumu mēs nesagaidām.
Latvijas bankas ir saņēmušas kritiku arī par to, ka pēc ECB lēmuma palielināt bāzes likmes tās savas termiņdepozītu likmes pacēla ar zināmu novēlošanos. Kas notiks, kad ECB likmes samazinās? Nekavējoties samazināsiet termiņdepozītu likmes?
Kā jau minēju, tas nebūs tieši saistīts lēmums. Mēs izpētīsim tirgu un pieņemsim lēmumu, kas ir abpusēji izdevīgs gan bankai, gan arī klientiem. Tāpat jāatgādina, ka laikā, kad procentu likmes bija negatīvas, bankas neprasīja, lai iedzīvotāji maksā par savu noguldījumu turēšanu bankās.
Vai augstākās procentu likmes ir mainījušas banku klientu ieguldījumu paradumus? Piemēram, vai atkal ir radusies interese par noguldījumiem termiņdepozītos?
Ja mēs lūkojamies uz pēdējā gada datiem, tad īpatsvars starp naudu, kas atrodas norēķinu kontos un termiņnoguldījumos, mainās un arvien vairāk līdzekļu tiek noguldīti termiņdepozītos. Bet vēlos atgādināt, ka ir daudz vairāk finanšu instrumentu, kuros klienti var ieguldīt un nopelnīt vairāk. Protams, tas prasa zināmas zināšanas, bet ne visos gadījumos, un mēs kā banka esam gatavi palīdzēt. Mēs šobrīd strādājam pie investīciju platformas izveides, kuru mūsu klienti varētu izmantot, lai ieguldītu savu naudu. Termiņnoguldījumu likmes agrāk vai vēlāk samazināsies, tādēļ ir jādomā arī par alternatīvām, kā vairot savu labklājību.
Jūs redzat pieprasījumu pēc daudz plašākām ieguldījumu iespējām?
Ja mēs salīdzinām Baltijas valstis, neizceļot kādu atsevišķi, ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, mūsu finanšu pratība ir zemākā līmenī – turklāt ne tikai finanšu sektorā, bet arī apdrošināšanas sektorā. Es domāju, ka visām bankām kopā ar valdību, kopā ar centrālo banku ir jāuzņemas atbildība un jāizglīto sabiedrība, lai tādējādi sekmētu arī visas ekonomikas izaugsmi. Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz Zviedriju, tad tur investēšanas tradīcijas ir veidojušās gadu desmitiem, bet daudzi no mūsu iedzīvotājiem neko tādu nav pat pamēģinājuši. Tagad ir daudz digitālo rīku, ir bankas, kas var sniegt šāda veida pakalpojumus, un jums nav jābūt miljonāram, lai sāktu, var sākt arī ar dažu eiro regulāru ieguldīšanu.
Ja runājam par ieguldījumiem, tad kas ir tās lietas, kuras Baltijas iedzīvotāji dara, kur iegulda?
Protams, ka visi vēlas pelnīt vairāk un riskēt mazāk, kas tomēr nav īsti iespējams. Es arī nedomāju, ka cilvēkiem, kuri ar to nenodarbojas profesionāli, labākais ieguldījumu veids ir augsta riska ieguldījumi, kad, piemēram, vairākas reizes dienā ir jāseko līdzi tam, kā mainās akciju cenas. Lielākajam vairumam ir piemēroti kompleksi produkti, kuros jūs ieguldāt, zinot savu mērķi, savu riska apetīti, zinot, uz cik ilgu laika periodu jūs ieguldāt. Bet, protams, mēs redzam, ka jaunieši vēlas redzēt ātrāku īstermiņa atdevi. Savukārt nobriedušāki cilvēki vairāk ņem vērā riskus, un viņiem ir citi mērķi, piemēram, uzkrājumi pensijai.
Vai jūs redzat, ka Baltijas valstu iedzīvotāji pietiekami domā par savu nākotnes pensiju? Pensiju sistēmā galu galā ir trīs līmeņi, un trešais ir brīvprātīgs. Vai tajā iegulda pietiekami?
Daļa, protams, domā. Tomēr mēs vairākus gadus pēc kārtas esam veikuši aptaujas, un to dati liecina, ka daļa cilvēku domā, ka labākais ieguldījums viņu pensijas gadiem ir nekustamais īpašums. Tādēļ, jā, daļa investē pensiju fondos, daļa investē citos fondos un finanšu instrumentos, bet laikam daļa no mūsu mantojuma ir fakts, ka nekustamais īpašums Baltijas valstu iedzīvotājiem ir kaut kas saprotamāks.
Kā banku ietekmē ieviestais 20% uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas?
Skaidrs, ka tam ir negatīva ietekme uz bankas kapitālu. Es vēlreiz atkārtošu, ka nodokļu izmaiņas tika ieviestas dažu mēnešu laikā bez pienācīga brīdinājuma. “Citadele” līdz šim peļņu ir nevis sadalījusi, bet reinvestējusi, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbības bāzi, kas bija tieši tas, ko Latvijas valdība vēlējās no uzņēmumiem, kad 2017.gadā tika ieviestas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī. Ar jauno 20% avansa maksājumu nonākam situācijā, ka tie, kas iepriekšējos gados peļņu sadalīja, maksās zemākas efektīvā nodokļa likmes.
“Citadelei” ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā, un visas Baltijas valstis ieviesa kādu nodokli vai maksājumu bankām lielās peļņas dēļ, bet šie risinājumi nebija identiski. Kā jau ar zināmu laika nobīdi var vērtēt šo lēmumu ietekmi uz banku nozari?
Igaunija izceļas, jo tur nebija sasteigtu politisko lēmumu par ienākumu nodokļa palielināšanu – par ienākuma nodokļa likmes paaugstināšanu Igaunijā tika paziņots vairākus gadus iepriekš. Latvija un Lietuva gāja citu ceļu. Latvijas nodokļu izmaiņu monetārā ietekme ir relatīvi lielāka nekā Lietuvas. Tomēr lielākos zaudējumus rada nenoteiktība, kas rada grūtības plānot uzņēmējdarbību ilgtermiņā. Piemēram, lai pareizi noteiktu 20 gadu hipotekārā kredīta cenu, mums ir jāzina, kādas nodokļu likmes būs ilgtermiņā. Mēs vēlamies maksāt nodokļus un dot ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, bet mums ir svarīga skaidrība, jo finanšu tirgi nosaka cenu nenoteiktībai, un beigās zaudē visi – bankas, to klienti un valdība.
Kāda varētu būt bankas “Citadele” peļņa šogad?
Mūsu vērtspapīri tiek kotēti biržā, tādēļ mēs nevaram sniegt uz nākotni vērstus paziņojumus ārpus biržas.
Tomēr pirmā ceturkšņa darbības rezultāti liecina, ka banku peļņa joprojām ir liela. Centrālās bankas prognozes liecina, ka vēlāk gada laikā peļņa mazināsies. Vai tas attiecas arī uz “Citadeli”?
No vienas puses, mūsu banka seko kopējām tendencēm, no otras puses, mums ir izaugsmes mērķi visās jomās – gan kreditēšanā, gan citos pakalpojumos, kā arī citos tirgos, piemēram, Lietuvā un Igaunijā. Tāpēc pašlaik ir grūti prognozēt precīzus skaitļus, bet mēs negrasāmies kaut kā palēnināt izaugsmi tikai tāpēc, ka samazinās procentu likmes.
Kā jūs raksturotu konkurenci Latvijas banku tirgū šobrīd?
Konkurence ir liela – visas bankas ļoti aktīvi piedāvā klientiem dažādus produktus un pakalpojumus. No otras puses mēs “Citadelē” vienmēr meklējam kaut ko jaunu, inovatīvu, digitālu, ko piedāvāt saviem klientiem, lai viņi varētu ietaupīt laiku, naudu, atšķirties. Bet jo vairāk konkurentu ir, jo vairāk iegūst klienti.
Tātad jūs nepiekrītat dažiem Latvijas politiķiem, kuri saka, ka Latvijas banku tirgū nav pietiekamas konkurences?
Tas ir atkarīgs, no kuras puses skatās. Mēs redzam patiešām intensīvu konkurenci. Mēs neesam tik liels tirgus, un visi tajā sacenšas par vienu un to pašu klientu. No klienta viedokļa, kā jau teicu, tas ir labi, ka bankas konkurē. Tomēr arī klientiem vajadzētu vairāk iedziļināties, ko viņi pērk un par ko maksā.
Kā “Indexo bank” ienākšana varētu mainīt tirgu? “Indexo” tomēr ir salīdzinoši liels pensiju fondu pārvaldnieks, un vai tas pārējiem tirgus spēlētājiem nerada bažas, ka cilvēki, kuri viņiem ir uzticējuši savu pensiju naudu, pāries arī pie jaunās bankas?
Es varu tikai atkārtot, ka mēs atzinīgi vērtējam profesionālu konkurenci. Katrs jauns spēlētājs tirgū ienes kaut ko jaunu, un pieaugošās konkurences dēļ ieguvēji ir gala patērētāji. Arī pašlaik cilvēki pensiju naudu glabā dažādās bankās vai aktīvu pārvaldes uzņēmumos. Ne vienmēr jums viss ir vienā kabatā. Bet, jā, ja viņiem būs kaut kas interesants vai labāks, ko piedāvāt, protams, viņi var piesaistīt gan tos klientus, kuriem pie viņiem ir pensiju līdzekļi, gan citus.
Vai jūs saskatāt iespēju iegūt lielāku tirgus daļu Lietuvā un Igaunijā?
Mēs necenšamies iegūt tirgus daļu kā tādu, bet gan koncentrējamies uz labāko iespējamo finanšu risinājumu nodrošināšanu saviem klientiem. Mums ir spēcīgi izaugsmes plāni. Tā kā mēs esam Baltijas banka, tirgus pozīcijas visos trīs tirgos ir atšķirīgas. Lietuvā mūsu tirgus daļa stabili aug jau vairākus gadus. Igaunijas temps ir lēnāks, bet mūsu mērķis joprojām ir būt Baltijas mēroga bankai un mēs paplašināsim savu piedāvājumu abās kaimiņvalstīs, protams, neaizmirstot Latviju, jo arī šeit mēs joprojām paplašinām savu piedāvājumu.
Cik viegli vai grūti bankām ir sekot līdzi sankcijām, kas ir ieviestas pret Krieviju un Baltkrieviju?
Sankciju režīms ir ļoti sarežģīts, un pilnīgai atbilstībai no visu banku puses ir nepieciešams ieguldīt daudz laika, pūļu un izmaksu. Mums jāievēro vairāku veidu sankcijas, tostarp ASV OFAC, Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes, bet ne tikai. Dažas no tām ir noteiktas ar likumu, dažas ir daļa no parastā sankciju saraksta, attiecībā uz dažām no tām atbilstību pieprasa mūsu darījumu partneri. Sarežģītība pastāvīgi pieaug, jo tiek publicēti jauni tiesību aktu kopumi un saraksti.
Dažkārt ir dzirdamas uzņēmumu sūdzības par to, ka bankas ir pārāk piesardzīgas un aizdomīgas, ka viņiem nākas pierādīt, ka to sadarbības partneri nekādā veidā nesadarbojas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, ko šejienes uzņēmumiem ir grūti izdarīt utt. Vai jūs to uzskatāt par problēmu, vai tie ir tikai daži gadījumi?
Es domāju, ka kaut kas tāds varēja būt pašā sākumā, kad visas bankas saņēma garu sankciju sarakstu un nebija viegli vienas nakts laikā jaunajām sankcijām pielāgot banku pārbaužu sistēmas. Šodien tai nevajadzētu būt sistemātiskai problēmai.
Ļoti liela problēma tagad ir krāpnieki. Kādas izmaiņas var novērot to darbībā?
Mēs redzam pastāvīgas izmaiņas tajā, ko izmanto krāpnieki, bet metodes paliek nemainīgas. Tā ir pikšķerēšana, kontu pārņemšana, izmantojot autentifikācijas rīkus, u.c. Krāpnieki ļoti bieži izmanto sensitīvas tēmas, un vairumā gadījumu klienti atdod naudu brīvprātīgi, vai nu atrodoties zem liela psiholoģiskā spiediena, vai arī pilnībā uzticoties. Tāpēc es tikai vēlreiz un vēlreiz varu atkārtot, ka bankām, tostarp mums, ir jāturpina izglītot savus klientus. Mēs visu laiku strādājam ar finanšu pratības jautājumiem, stāstām, kam pievērst uzmanību, kā izvairīties no sarunām ar krāpniekiem utt. Ikvienam ir jābūt ļoti piesardzīgam, kad viņš runā ar kādu, ko viņš nepazīst, kad saņem dažādas ziņas, e-pastus. Piemēram, tagad ir ļoti populāri saņemt īsziņas, kurās ir prasība nosūtīt ziņas par adresi, jo jums ir pienācis sūtījums pa pastu, un ir jāpārbauda jūsu adrese. Turklāt mūsdienās gandrīz visi kaut ko pasūta internetā, un dažreiz cilvēki pat nedomā, bet uzreiz sāk rīkoties. Piemēram, viens brīdinājuma signāls ir, ja jūs saņemat zvanus vai īsziņas no citu valstu telekomunikāciju operatoru numuriem, otrs signāls ir, ja tekstā ir gramatikas kļūdas utt. Ļoti bieži ir tiešām ļoti vienkāršas lietas, kuras signalizē, ka kaut kas nav kārtībā, taču ir jābūt uzmanīgam un tās jāievēro, citādi jums ļoti ātri var nodarīt finansiālu kaitējumu.
Cik daudz no jūsu bankas klientiem ir cietuši no krāpnieku darbībām?
Tā tomēr ir diezgan neliela daļa no kopējā klientu skaita. Tāpat lielākas izkrāptās summas ir vienreizēji gadījumi.
Centrālā banka arī ir minējusi, ka pašlaik redzama lielāka krāpnieku pievēršanās uzņēmumiem. Vai jūs novērojat to pašu?
Ir daži gadījumi. Turklāt ir gadījumi, ka vienai un tai pašai personai ir gan privātais, gan uzņēmuma konts, un krāpniekiem ir iedoti dati par abiem. Attiecībā uz uzņēmumiem tipiski ir tas, ka krāpnieki sūta pieprasījumus apmaksāt rēķinus, un, ja uzņēmuma grāmatvedis ļoti ātri visu apmaksā, nepētot sīkāk, kas tas ir par rēķinu, tad nauda šādi tiek izkrāpta. Te ir tie paši ieteikumi, kas privātpersonām, – uzmanīgi ir jāskatās, no kādas adreses ir sūtīts e-pasts, vai tā tiešām ir jūsu sadarbības partnera vai klienta e-pasta adrese utt.
Te ir arī jāpiezīmē, ka visdažādākās institūcijas ļoti intensīvi stāsta, kā neiekrist krāpnieku lamatās, un, kad mēs runājam ar klientiem, viņi ļoti labi saprot, kā būtu jārīkojas. Tomēr problēmas rodas tad, ja krāpnieki jūs “noķer” laikā, kad jums ir grūtāk lēnām un pamatīgi visu apdomāt, piemēram, jūs steidzaties, esat ar kaut ko aizņemts, neesat psiholoģiski drošā vidē utt. Viens no pirmajiem signāliem ir, ka prasība kaut ko darīt tiek pasniegta kā ļoti steidzama un tiek radīts stress. Daudzi tieši tad arī tiešām ātri sāk rīkoties, nepadomājot par iespējamām sekām.
Foto: Pixabay.com
Kāda nozīme ECB procentlikmju samazinājumam par 0.25%, ja Rail Baltica sadārdzinājums ir 7 reizes, tas ir – 600% ? Un būvniecības nozare sola arī turpmāku sadārdzinājumu.. un arī banku rijība nav gājusi mazumā. 🙂
No bankām jāpiedzen simts miljardu kompensācija. Emigrējušie Latvijas iedzīvotāji mītnes zemju ekonomikās pa šiem gadiem esot ģenerējuši 100 miljardus (EP deputātu kandidātu izteikumi). Taisnības labad jāpiedzen valsts zaudējumi (ieskaitot emigrāciju, nedzimušos bērnus, atņemtās mājas utt.) arī no mūsu pašu banku glābējiem un viņi jātiesā.