“CleanR grupa”: Plastmasa ir padarīta par vienu no klimata pārmaiņu grēkāžiem

Plastmasa ir padarīta par vienu no klimata pārmaiņu grēkāžiem, taču faktiski izaicinājums ir nevis plastmasa pati par sevi, bet gan tas, kā to ražo, lieto un vai to var pārstrādāt un izmantot atkal, aģentūrai LETA pauda AS “CleanR grupa” valdes loceklis Guntars Levics.

“Ja mēs tiešām vēlamies atrisināt plastmasas piesārņojuma jautājumu pēc būtības un īstenot efektīvu aprites ekonomiku, tad jāsāk ar sakni – ar ražotāju, lai rezultātā plastmasas priekšmetā būtu iespējami mazāk piejaukumu vai lai to nebūtu vispār,” pauž Levics. Viņš bilst, ka kopumā ir vismaz vairāki desmiti dažādu plastmasas veidu, un katram no tiem ir sava funkcija un pārstrādes iespējas atkarībā no piedevām un piejaukumiem, taču lielākajai daļai plastmasas nevajadzētu nonākt poligonā.

Kā norāda Levics, plastmasa tiek plaši izmantota ikdienā, sākot ar ēdiena iepakojumiem līdz santehnikai un atkritumu konteineriem, taču izaicinājumi sākas brīdī, kad ražošanā tiek kombinēti vairāki plastmasu veidi vai arī plastmasai tiek pievienoti citi materiāli, veidojot kompozītmateriālus, kurus pārstrādāt ir grūti.

“Gribi vai negribi, bumbiņa nonāk ražotāju pusē,” uzsver Levics, atzīmējot, ka plastmasas apritīguma kontekstā pēdējos gados aizvien vairāk un skaļāk tiek runāts par monomateriālas plastmasas izmantošanu ražošanā, kas ir teju vienīgais veids, kā panākt to, lai maksimāli daudz apgrozībā laistās plastmasas tiktu arī pārstrādāta.

Viņš arī uzsver, ka iepakojuma un polimēru produktu ražotājiem ir jāgrib izmantot pārstrādātās polimēru izejvielas pirmreizējo vietā, taču bez “zaļās domāšanas” patlaban nav radīti tirgus apstākļi, lai ražotājiem būtu izdevīgāk izmantot pārstrādātos polimērus, jo tie objektīvi ir zemākas kvalitātes nekā no naftas iegūtās polimēru granulas, kā arī to ražošanas izmaksas bieži ir augstākas nekā no naftas iegūtām granulām.

Līdztekus Levics norāda, ka Eiropas Komisija (EK) ir uzņēmusi strauju Zaļo kursu un pēdējos gados ir izstrādājusi vairākus normatīvos aktus, kas ir vērsti uz plastmasas saturošu izstrādājumu ietekmes uz vidi mazināšanu.

Cita starpā jau patlaban spēkā esošā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu ir integrēta nacionālajā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, kas tostarp paredz, ka jau no 2025.gada dzēriena iepakojumu ražošanā būs jāizmanto 25% pārstrādātas plastmasas, savukārt no 2030.gada tie būs jau 30%.

Levics arī atzīmē, ka pērn martā EK nāca klajā ar jaunu iniciatīvu – Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, kas pašlaik ir izskatīšanā. To plānots pieņemt 2024.gada sākumā, un tai līdz 2030.gadam būtu jāaizstāj esošā Ekodizaina direktīva.

Tikmēr šā gada oktobra beigās Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Vides komitejas priekšlikumu, kas paredz arī to, ka plastmasas iepakojumam būs jāsatur noteikts īpatsvars pārstrādātā materiāla – līdz 2030.gadam un 2040.gadam būs jāsasniedz noteikti mērķi. Gala balsojums paredzēts 2023.gada novembra otrajā plenārajā sesijā, min Levics.

“No vienas puses, šīs noteikti ir labas ziņas, jo potenciāli ar šo regulu vēl vairāk tiks veicināts pieprasījums pēc pārstrādāta materiāla tā vietā, lai turpinātu ievest lēto pirmreizējo materiālu,” pauž “CleanR grupa” valdes loceklis. Tāpat viņš nenoliedz, ka pārejas periods līdz 2030.gadam ir ilgs, bet Latvijai jau 2025.gadā ir jāsasniedz Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi, kur pēc Eiropas vides aģentūras aplēsēm, Latvija, visticamāk, nesasniegs noteikto šķirošanas īpatsvaru, kā arī nespēs samazināt poligonos noglabāto apjomu līdz 10%.

Levis pauž cerību, ka motivācija ātrākai rīcībai un pārmaiņām iepakojuma ražošanā un izplatīšanā Latvijā būs arī paplašinātā ražotāja atbildības sistēma, kas ES ir spēkā jau kādu laiku, bet pie mums – no nākamā gada 1.jūlija.

Ar atbildības sistēmu paredzēts noteikt, ka, ja līdz šim nodevu par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu atkritumos jeb aptuveni 15 miljoni eiro gadā maksāja valsts, tad 2024.gadā šis maksājums Dabas resursu nodokļu formā nonāks pie ražotājiem un tirgotājiem – tātad, pie gala patērētājiem.

Pēc Levica domām, šis ir arī signāls iedzīvotājiem gan par iepakojuma šķirošanas apjoma kāpināšanu un kvalitātes uzlabošanu, gan paradumu maiņu.

“CleanR grupa” valdes loceklis arī min, ka Latvijā atkritumu apsaimniekotāji jau ir veikuši būtisku mājasdarbu, izveidojot infrastruktūru, kas ļautu pārstrādāt lielāko daļu plastmasas, kas tiek laista apgrozībā.

Levics tic, ka paplašinātā ražotāju atbildības sistēma attiecībā uz plastmasas materiālu šķirošanas nostiprināšanu ļaus mazināt īpatsvaru plastmasai, kas nonāk poligonā. “Tomēr jau laikus ir jāsāk domāt par efektīvākām metodēm, kas dod rezultātu īsākā periodā, tā vietā, lai gatavotu sevi un nodokļu maksātājus kārtējai “daudzmiljonu ES nodevai”,” piebilst “CleanR grupa” valdes loceklis.

Kopumā “CleanR grupā” ietilpst 25 uzņēmumi, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR”, industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “CleanR Verso”, telpu uzkopšanas uzņēmums SIA “Vizii” un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Vizii Urban”.

Jau vēstīts, ka “CleanR grupas” apgrozījums pagājušajā gadā bija 67,969 miljoni eiro, kas ir par 26,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 18,3% – līdz 4,86 miljoniem eiro.

Kompānija “CleanR grupa” reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 346 000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. “CleanR grupa” obligācijas ir iekļautas biržas “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North”. Kompānijas akcijas pieder Guntara Kokoreviča uzņēmumam “TAK Capital”.