“Coca-Cola HBC”: Arī šogad lielākais izaicinājums būs neprognozējamība, cenas un izejvielu pieejamība

Arī šogad lielākais izaicinājums dzērienu ražošanas nozarē būs neprognozējamība, cenu pieaugums un izejvielu pieejamība, intervijā aģentūrai LETA atzina “Coca-Cola HBC” jaunā biznesa vadītājs (iepriekš “Coca-Cola HBC” Polijas un Baltijas ģenerāldirektors) Jāks Mikels (Jaak Mikkel). Viņš stāsta, ka “Coca-Cola” realizācijas apjomu kritumu izjuta Covid pandēmijas laikā, un vēl šobrīd kopējā produktu realizācija vēl nav atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Pašreizējā izmaksu kāpuma un augstās inflācijas ietekmētu pārdošanas apjomu samazinājumu kompānija neizjūtot.

Vispārējā inflācija un energoresursu cenu kāpums ir ietekmējis visus dzērienu un pārtikas ražotājus. Kā tas ir ietekmējis “Coca-Cola HBC”?

Jums ir pilnīga taisnība, jo es nedomāju, ka ir kāds bizness, kas pēdējos mēnešus būtu spējis izvairīties no šīs ietekmes. Tāpat arī mūs ir ietekmējis izmaksu kāpums, gan pieminētajiem energoresursiem – gāzes, elektrības, degvielas -, kā arī cenu kāpums izejmateriāliem, kas tiek izmantoti ražošanā. Tas, ko mēs mēģinām darīt, tāpat kā visi pārējie šajā laikā, ir rast papildu efektivitāti. Mēs esam ļoti priecīgi, ka daži no ieguldījumiem, ko mēs faktiski veicām jau pirms krīzes, tagad patiešām dod labumu, piemēram, attiecībā uz ražošanas līnijām, attiecībā uz jauno automatizēto noliktavu, ko atvērām tikai šovasar mūsu rūpnīcā Polijā. Tas viss ir palīdzējis uzlabot efektivitāti, tādējādi vispārējo cenu kāpuma ietekme ir mazāka, lai arī neapšaubāmi tā ir.

Vai situācija Baltijas valstīs un Polijā atšķiras?

Nē, es teiktu, ka tā ir ļoti līdzīga. Ja skatāmies uz inflāciju, tad Baltijas valstīs inflācijas līmenis pagājušajā gadā lielākoties bija augstāks nekā Polijā, lai arī pēdējos mēnešos inflācija Polijā ir pieaugusi. Ja vērtējam vidējos rādītājus, tad situācija ir ļoti līdzīga, mūsu bizness Baltijas valstīs un Polijā ir pilnībā integrēts, līdz ar to izmaksu pieauguma ietekme uz ražošanu ir ļoti līdzīga, jo lielākā daļa produkcijas tiek ražota Polijā.

Pandēmijas, kara Ukrainā rezultātā ražotāji piedzīvoja būtiskus pārrāvumus izejmateriālu piegādes ķēdēs. Kā tas ietekmējis “Coca-Cola HBC” darbību, un vai tagad situācija ir kaut nedaudz uzlabojusies?

Es būtu uzmanīgs, lai teiktu, ka situācija ir uzlabojusies, jo tā ir tik neparedzama. Tiklīdz pasaki, ka procesi ir uzlabojušies, kaut kas var noiet greizi. Teikšu, ka esam ļoti lepni par savu komandu, ka mums būtībā ir izdevies pārvarēt visus traucējumus, un tādu ir bijis daudz. Domāju, ka galapatērētājs nav izjutis, ka trūktu kāda mūsu ražotā produkta, bet ir bijis jāpieliek daudz pūļu, lai tā būtu. Kā piemēru varu minēt stikla taras deficītu, jo dažas lielas stikla ražotnes atradās un joprojām atrodas Ukrainā. Mēs tur iepirkām stikla taru, un, protams, kara sākumā ražotņu darbība tika pārtraukta. Tāpat rudenī bija ļoti negaidīts pārtraukums CO2 gāzes pieejamībā, kas tiek izmantota dzērienu karbonizēšanai. Es teiktu, ka ir liela neprognozējamība un šādi “pārrāvumi” kāda ražošanas izejmateriāla pieejamībā prasa ļoti ātru reakciju un risinājumus.

Mums par labu nāk tas, ka esam daļa no lielākas sistēmas, mums ir citi “Coca-Cola Hellenic” grupas uzņēmumi gandrīz 30 valstīs, ar kuriem varam sadarboties un koordinēt dažādus procesus, ja notiek izejmateriālu piegāžu pārrāvumi. Bet kopumā situācija ir ļoti nestabila, un tagad man teikt, ka situācija kļūst labāka, ir kā piesaukt nākamās problēmas.

“Coca-Cola HBC” pievērš lielu uzmanību savai ilgtspējas politikai. Kā izejmateriālu sagādes problēmas ietekmēja šīs politikas īstenošanu? Vai bija nepieciešams konkrētiem mērķiem pagarināt termiņus vai uz brīdi atcelt kādu “zaļāku” risinājumu ieviešanu?

Ilgtspēja ir mūsu stratēģijas galvenais uzsvars. Krīzes dēļ “Coca-Cola Hellenic” Grupa nav koriģējusi nevienu no uzstādītajiem ilgtspējas mērķiem mūsu reģionā, visas saistības ir palikušas nemainīgas un strādājam pie tā, lai līdz 2040.gadam sasniegtu nulles emisiju līmeni. Mēs neesam atteikušies vai mainījuši šo mērķi, un šajā jomā nav nekādu kompromisu. Lai to sasniegtu, samazinām plastmasas izmantošanu iepakojumā – pēdējo 20 gadu laikā Polijā un Baltijā esam samazinājuši tā svaru par 45%, 100% iepirktā elektroenerģija ražotnēs nāk no atjaunojamiem avotiem, kā arī mēs ieviešam energoefektīvus ledusskapjus un esam sākuši mūsu uzņēmuma automašīnu nomaiņu uz hibrīdauto.

HoReCa segments tikai šogad sāka atkopties pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, bet pašlaik piedzīvo grūtības lielo energoizmaksu dēļ. Kā “Coca-Cola HBC” pašlaik sokas HoReCa segmentā? Kā tas ietekmējis uzņēmuma apgrozījumu?

Diemžēl HoReCa segments no visiem kanāliem, kuros strādājām, ir cietis vissmagāk, un ne tikai pašreizējā krīzē, bet sākot jau no 2020.gada, kad sākās Covid-19. Man personīgi tas ļoti sarūgtina, jo HoReCa segments līdz tam attīstījās ļoti strauji un ļoti interesanti. Covid-19 attīstības ziņā HoReCa sektoru atmeta atpakaļ par vairākiem gadiem, ja ne par desmitgadi. Priecēja pēdējo mēnešu HoReCa segmenta rezultāti, jo redzējām, ka patēriņš ir spēcīgs un daži uzņēmumi pat atgriežas tuvu pirmspandēmijas līmenim. Tajā pašā laikā šis segments joprojām ir ļoti trausls, ko ļoti ātri var ietekmēt patērētāju pārliecības kritums vai kārtējās bažas par pandēmiju. Esmu piesardzīgi optimistisks par HoReCa segmenta atgūšanos un to, ka cilvēki arvien vairāk dosies ārpus mājas un apmeklēs sabiedriskās ēdināšanas vietas, restorānus. Protams, ir jābūt piesardzīgiem, jo šis segments ir joprojām ļoti trausls, ko tagad ietekmē arī cilvēku piesardzība attiecībā uz tēriņiem. Arī tūrisms nav atgriezies ne tuvu pirmspandēmijas apmēriem.

Vai HoReCa segmentā ir atšķirības starp Baltijas valstīm? Joprojām šķiet, ka Latvijā šis segments pēc pandēmijas atgūstas daudz lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Mēs neredzam būtiskas atšķirības mūsu skaitļos. Tās varētu būt nelielas atšķirības, taču kopumā mēs redzam, ka Baltijas valstis virzās aptuveni vienādos tempos un arī izaicinājumi, kādi bija pandēmijā, bija ļoti līdzīgi.

Vai šobrīd augstās inflācijas un dārdzības apstākļos ir novērotas kādas izmaiņas patērētāju uzvedībā, pirkumu paradumos? Vai ir atšķirība pirkumu paradumos starp Baltijas valstīm?

Savā portfelī mēs šādas tendences vēl neredzam. Mēs redzam, ka samazinās patērētāju pārliecība, bet patēriņā vēl neesam redzējuši, vismaz mūsu portfelī, būtisku ietekmi. Es teiktu, ka vismaz pagaidām mēs ietekmi neredzam.

Un kā šī situācija varētu mainīties nākamajos mēnešos? Kādas ir jūsu prognozes?

Es vienmēr cenšos būt optimistisks, bet, protams, lielākā daļa no prognozēm, ko tagad dzirdam, ir vairāk pesimistiskā pusē. Ir taisnība, ka mājsaimniecību pirktspēja samazināsies vai ir jau samazinājusies. Tajā pašā laikā, es domāju, ka ir svarīgi skatīties perspektīvā – pirktspēja var samazināties, tomēr vismaz Baltijā pirms pandēmijas bija ļoti, ļoti spēcīga ekonomiskā izaugsme. Tādēļ mans skats uz nākotni un šo situāciju nav pārlieku negatīvs.

Vai pēdējos gados patērētāju vēlme “dzīvot veselīgāk” atspoguļojas arī dzērienu izvēlē, ja zinām, ka “Coca-Cola” tomēr nav veselīgākais dzēriens? Šādas tendences arī izjūtat?

Mēs uzskatām, ka mūsu uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem izvēli, un tad jau tā ir katra paša izvēle, cik kalorijas un ar kādiem produktiem tās uzņemt. Šobrīd “Coca-Cola HBC” ir ļoti plašs produktu klāsts, turklāt katrā dzērienu kategorijā ir izvēles iespējas – ar cukuru, bez cukura un ar samazinātu cukura daudzumu. Tātad izvēle ir pieejama visā diapazonā. Jau šobrīd no visa produktu portfeļa 37% produkcijas tiek pārdota ar zemu cukura daudzumu vai vispār bez cukura. Tātad tā ir vairāk nekā trešdaļa mūsu produkcijas. Izvēle patērētājiem ir, un katrs pats izlemj, kāda tā ir. No šādas perspektīvas mēs to neuzskatām par draudu mūsu biznesam, jo mēs tam esam pielāgojušies.

Kādi “Coca-Cola” produkti ir populārākie Baltijas valstīs, un vai ir kādas atšķirības?

Būs garlaicīga atbilde, jo atšķirību nav. Joprojām mūsu pārdotais produkts numur viens Baltijas valstīs ir oriģinālā “Coca-Cola” absolūtos skaitļos. Jāsaka, ka arī “Coca-Cola Zero” aug ļoti strauji. “Coca-Cola Zero” nepārsniedz oriģinālās “Coca-Cola” pārdošanas apjomus, bet pieaug daudz straujāk. Tā tas ir visās trīs Baltijas valstīs.

Izaugsmes ziņā enerģijas dzērienu segments turpina ļoti spēcīgu izaugsmi, un no mūsu portfeļa enerģijas dzērieni “Monster” un “Burn” ir ar visstraujāko realizācijas pieaugumu. Savukārt ūdens joprojām ir lielākā kategorija pēc absolūtā pārdotā daudzuma.

“Fanta” un “Sprite” pārdošanas apjomi ir gandrīz vienādi. Jāsaka gan, ka, piemēram, “Sprite” pārdošanas apjomi Lietuvā ir augstāki nekā “Fanta”, savukārt Latvijā un Igaunijā gandrīz vienādi. Visticamāk, tas saistīts ar basketbola popularitāti Lietuvā un “Sprite” ilgtermiņa asociācijām ar šo sporta veidu un komandām.

Minējāt, ka patērētāju uzvedības izmaiņas līdz ar augsto inflāciju vēl neizjūtat, tad tas arī nozīmē, ka neviena produkta kategorija šobrīd nav ar sarūkošiem realizācijas apjomiem?

Realizācijas apjomu kritumu mēs izjutām pandēmijas laikā, un, ja šobrīd skatāmies uz kopējo produktu realizāciju, tad tā vēl nav atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Pašreizējā izmaksu kāpuma un augstās inflācijas ietekmētu kritumu mēs neizjūtam.

Ģeopolitiskās situācijas dēļ visas izmaksas ir pieaugušas. Kā tas ietekmē “Coca-Cola” produktu cenas?

Kā jau minēju iepriekš, mēs darām visu iespējamo, lai minimizētu izmaksu ietekmi un palielinātu efektivitāti. Produkcijas cenu celšana tomēr ir pēdējā lieta, ko vēlamies darīt. Taču ir taisnība, ka, ņemot vērā izmaksu spiediena mērogu un lielumu, mēs tāpat kā jebkurš bizness esam spiesti veikt dažas cenu korekcijas, ko esam arī izdarījuši. Izmaksu spiedienu mēs neesam pilnībā kompensējuši ar cenu palielināšanu, tādēļ mēģinām to līdzsvarot ar efektivitātes palielināšanu ar dažādiem risinājumiem, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu cenas.

Vai cenu izmaiņas tiek plānotas arī nākamajos mēnešos?

Tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas nav plānotas, bet par ilgtermiņa izmaiņām pagaidām ir pāragri runāt līdz ar neskaidrībām pasaules tirgos.

Kādas investīcijas plānotas tuvākajā laikā? Vai pašreizējā ģeopolitiskā situācija plānus ir mainījusi?

Nē, investīciju plānus mēs neesam mainījuši. Kā jau minēju, pagājušā gada vasarā Polijā atvērām pilnībā automatizētu noliktavu, kas bija nozīmīgs ieguldījums. Mēs plānojam investēt ražošanā, pašlaik mums ir divi projekti, kas tiek gatavoti, lai uzstādītu jaunas ražošanas līnijas. Un, protams, mēs turpināsim investēt mūsu aprīkojumā, lai tuvinātos ilgtspējas mērķiem. Tas ietver pāreju uz efektīvākiem dzesētāju veidiem, autoparka nomaiņu uz hibrīdiem Baltijas valstīs un Polijā. Šīs investīcijas turpinās, un savus ieguldījumu plānus neesam mainījuši, jo, lai arī pašreiz atrodamies augstas inflācijas apstākļos, mēs ticam, ka tā ir pārejoša situācija, un ļoti ticam Baltijas un Polijas tirgus ilgtermiņa potenciālam. Tāpēc mēs turpinām investēt.

Kā ir ar investīcijām Latvijā? Pirms gadiem tika runāts par jūsu rūpnīcu Ropažos – vai šis plāns šobrīd ir pilnībā “aprakts”?

Vienmēr jau jāsaka – nekad nesaki nekad, bet Latvijā šobrīd šādu plānu nav. Investīcijas, ko līdz šim esam veikuši rūpnīcās Lietuvā (“Neptunas” ražotne) un Polijā, ir pietiekamas un atbilstošas mūsu prognozētajam pieprasījumam.

Pagājušajā gadā esam izremontējuši savu biroju Latvijā. Investīcijas, protams, notiek nepārtraukti, taču tās nav tik lielas kā rūpnīcas mēroga.

Depozīta sistēma Latvijā tika ieviesta visvēlāk no Baltijas valstīm. Kā sistēmas ieviešanu vērtējat salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas pieredzi? Vai, jūsuprāt, ir lietas, ko varētu uzlabot tās darbībā?

Pirmkārt, esmu ārkārtīgi priecīgs, ka sistēma Latvijā tika ieviesta un tā sākusi strādāt veiksmīgi. Mēs kopā ar citām kompānijām bijām vieni no depozīta sistēmas dibinātājiem, un lielā mērā tika izmantota Lietuvas un Igaunijas pieredze. Manuprāt, Latvijas depozīta sistēma tik īsā laika posmā ir sevi pierādījusi kā ļoti veiksmīgu, jo jau gada nogalē atgriezto iepakojumu īpatsvars pārsniedza 80%. Tas ir neticams skaitlis, jo, piemēram, Lietuvā un Igaunijā atgrieztā iepakojuma īpatsvars svārstās ap 90-93%.

Ja kopumā vērtējam Baltijas valstu depozītu sistēmas, tad tās ir vienas no labākajām Eiropā, jo atgriezto iepakojumu īpatsvars ir ļoti augts. Piemēram, valstis, kas tagad plāno ieviest depozītu sistēmu, kā Polija un Rumānija, ņem piemēru un pieredzi no Baltijas valstu sistēmām. Esam par to ļoti lepni.

Polijā depozīta sistēmas vēl nav?

Nē, mēs pašlaik arī palīdzam depozīta sistēmas izveidei Polijā un ļoti ceram, ka nākamo trīs, maksimums, četru gadu laikā tā tiks ieviesta. Ņemot vērā Polijas valsts lielumu un tirgu, tas ir milzīgs un sarežģīts projekts, kas prasa lielas investīcijas gan no mums kā ražotājiem, gan valdības.

Kādus jūs prognozējat 2022.gada finanšu rādītājus, salīdzinot ar 2021.gadu?

Mēs esam apmierināti ar pagājušā gada rezultātiem. Jāsaka gan, ka rezultāti bija pilnīgi atšķirīgi no tiem, kādus tos plānojām gada sākumā, jo 2022.gads prasīja ļoti lielu pielāgošanās spēju un bija ļoti mainīgs. Tāpat esam gandarīti, ka šajā grūtajā laikā mēs esam spējīgi investēt un ieguldīt uzņēmuma ilgtspējā, kā arī esam gandarīti, ka spējam sniegt atbalstu šajā ģeopolitiskajā situācijā Polijā, kas atrodas blakus Ukrainai, gan kara bēgļiem, gan tiešu atbalstu uz robežas esošajās zonās.

Un kādas ir prognozes par šo gadu?

Arī šogad mēs plānojam veiksmīgus finanšu rezultātus, bet, protams, tam ir nepieciešami zināmi nosacījumi. To redzēsim mēnesi pēc mēneša. Manuprāt, ikviens, kas šobrīd veido ilgtermiņa plānus, zina, ka tiem nāksies pielāgoties un nāksies tos mainīt. Mēs situācijai rūpīgi sekosim mēnesi pēc mēneša, vērtēsim notiekošo, taču mūsu komanda ir īstajā vietā, lai arī šogad kompānijai būtu finansiāli veiksmīgs un ilgtspējīgs gads.

Kādi izaicinājumi, jūsuprāt, sagaida dzērienu un pārtikas ražošanas nozari 2023.gadā?

Es domāju, ka situācija īpaši nemainīsies un pagājušā gada izaicinājumi būs arī šogad, kas ir iespējamie izejvielu deficīti, cenu pieaugums, neprognozējamība. Nepārtraukti ir jābūt gatavam plānam A, B un C katram biznesa solim, jo, lai arī mums var būt ilgtermiņa sadarbība un stabila korporācija, lietas mūsu partnerim var mainīties vienas nakts laikā, vai ne?

Ja iepriekš biznesā valdīja domāšana par ātru reaģēšanu uz patērētāju noskaņojumu, tendencēm un paradumiem, tad šobrīd šī ātrā reaģēšana ir nepieciešama arī ražošanas pusē. Tas ir izaicinājums, ar kuru, manuprāt, šobrīd saskaras visa pārtikas rūpniecības nozare.

Tirgus eksperti ir teikuši, ka tirgus ir sabremzējies un pienāks brīdis, kad patērētājs cenu pieaugumu vairs nevarēs “pavilkt”, tāpēc cenas gada otrajā ceturksnī varētu kristies. Kāds ir jūsu viedoklis?

Lai tas notiktu, mums kā ražotājiem būtu jāredz izmaiņas izejvielu cenās vai kopējā inflācijas līmenī. Vismaz līdz šim to neesam redzējuši. Mēs veicam vairākus pasākumus, lai samazinātu ekonomisko apstākļu ietekmi uz patērētājiem. Mēs optimizējam procesus, lai samazinātu ražošanas un izplatīšanas izmaksas, kā arī nepārtraukti dažādojam savu produktu piedāvājumu – no vienas puses, ieviešam jaunus iepakojuma variantus, lai pielāgotu tos patērētāju vajadzībām un pirktspējai, un, no otras puses, nepārtraukti paplašinām savu zīmola klāstu. Šobrīd cenu samazinājumu es neprognozēju.

Foto: www.aripaev.ee