Latvijā lielākais bērnu īpatsvars šā gada sākumā bija Pierīgā – 22,3%, kamēr mazākais bērnu īpatsvars bija Latgalē – 16,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā – 30,8%, bet mazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā – 13,8%.
2023.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,883 miljoni iedzīvotāju, no tiem 361 000 jeb 19,2% bija bērni vecumā līdz 17 gadiem.
No 2016.gada sākuma bērnu (0-17 gadi) skaits palielinājies par 9100 jeb 2,6%. Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits.
Apkopotie dati arī liecina, ka 94,8% bērnu dzimuši Latvijā, kamēr 2,1% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,2% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, ģimenes valsts pabalsts 2022.gadā tika izmaksāts par 353 000 bērnu, un, mainoties pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, izmaksājamā pabalsta apmērs par vienu bērnu pieauga no 28,68 eiro 2021.gadā līdz 79,05 eiro 2022.gadā. Ģimenes valsts pabalstu saņēma 265 000 jeb 75,1% bērnu vecumā līdz 14 gadiem, savukārt 88 000 jeb 24,9% pabalsta saņēmēju bija bērni 15-19 gadu vecumā.
No 2022.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts tiek izmaksāts atkarībā no audzināmo bērnu skaita. Tostarp par vienu bērnu tiek maksāti 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro jeb 50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem – 225 eiro jeb 75 eiro par katru bērnu, bet par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.
Foto: Freepik stock images
