CVK priekšsēdētāja: Eiropas Parlamentā ievēlam cilvēkus, kas pārstāv mūsu valsti

Vēlētājiem pirms Latvijā 8. jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām jāizpēta kandidātu vārdu atbilstība darbiem un jāpārbauda personas dokumentu derīguma termiņš, intervijā «Bauskas Dzīvei» uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. CVK balsotāju izvēles norisei gatavo ne tikai pašvaldību vēlēšanu komisijas, bet arī novērotājus.

Kādi jaunumi balsošanas procesā sagaida vēlētājus Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūnijā?

– Varu informēt, ka pirmo reizi EP vēlēšanās katram būs iespēja balsot sev tīkamajā iecirknī. Vēlētāji nesaņems izziņu, kurp doties balsot, bet varēs to darīt vai nu mājām tuvākajā, vai jebkurā citā iecirknī Latvijā, piemēram, ja balsošanas dienās būs devušies pie dabas. Jāņem vērā, ka Latvijā daudziem iedzīvotājiem deklarētās adreses atšķiras no reālās dzīvesvietas, un ir skaidrs, ka cilvēki negrib kaut kur speciāli braukt, lai nobalsotu. Tas ir šo vēlēšanu lielākais jauninājums, lai padarītu norisi ērtāku vēlētājiem.

Ikvienam svarīgi pārbaudīt personu apliecinošo dokumentu – pases vai identifikācijas (ID) kartes – derīguma termiņu, vai tie būs spēkā vēlēšanu laikā. Bieži tas steigā cilvēkiem piemirstas. Pašlaik Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) lielu rindu nav, var pagūt nokārtot jaunus dokumentus. Aicinu arī padomāt, cik noderīgas ir ID kartes, un ieteiktu līdz ar pasi paņemt arī ID karti ar e-parakstu. Tas pašlaik ir drošākais veids, kā dažādās situācijās apliecināt savu personas identitāti.

Cik ilgs plānots iepriekšējās balsošanas periods? Kāda kārtība būs jāievēro?

– Likumi atļauj izmantot iepriekšējo nobalsošanu visas nedēļas garumā, lai vēlētājiem būtu pieejams dažāds laiks – citi var no rītiem, citi vakaros. Tā nav balss nodošana glabāšanā, bet tieši nobalsošana. Arī iepriekšējās balsošanas periodā pilsoņi var izvēlēties jebkuru iecirkni.

Pirmdien, 3. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8 līdz 13. Nedēļas otrajā pusē ceturtdien, 6. jūnijā, tie būs vaļā vakarā no pulksten 16 līdz 20, piektdien, 7. jūnijā, dienu pirms galvenā vēlēšanu datuma, no pulksten 13 līdz 18. Savukārt lielajā dienā sestdien, 8. jūnijā, iecirkņi strādās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Svarīgi pieminēt, ka, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, EP balsošanas rezultātus nevar gaidīt uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas. EP vēlēšanās piedalās visas Eiropas Savienības (ES) valstis, tāpēc oficiālie rezultāti nevar būt agrāk kā svētdien pēc 11 vakarā. Tas ir laiks, kad slēdz pēdējo iecirkni ES teritorijā. Var būt provizoriskie dati no iecirkņiem, bet CVK nevar pirms šī termiņa izplatīt nekādus rezultātus. Svarīgi, ka tās ir kopējās Eiropas vēlēšanas un mums jāstrādā kopā.

Kādu pilsoņu aktivitāti sagaidāt balsošanas dienā? Kā to ietekmējusi EP vēlēšanu rīkošana vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām vai tautas nobalsošanu?

– Iepriekš zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi tieši EP vēlēšanās, bet tas tā nav tikai Latvijā. Taču jāskatās likumsakarības – ģeopolitiskajai situācijai ir liela nozīme. Svarīgi, kā cilvēki jūtas, – vai viņi domā, ka viss būs labi, man nevajag iespringt, citi nobalsos. Vērtējot pēc lielās aktivitātes no kandidātu puses – CVK iesniegti 16 saraksti – es domāju un ticu, ka arī no pilsoņu puses būs lielāka interese piedalīties. Nevaram būt atrauti no vides, kurā dzīvojam un zinām situāciju. Šis ir mazākais pilsoņa pienākums – aktīvi piedalīties vēlēšanās. Tas prasa, lai es kā indivīds izpētu partiju sarakstus CVK mājaslapā, salīdzinu kandidātu vārdus ar darbiem, laikus apsveru savu izvēli. Kritikai un filtrēšanai, kā sakrīt politiķu vārdi un darbi, ir liela nozīme.

Kāda ietekme pilsoņu aktivitātei ir ievēlēto kandidātu noteikšanā?

– Prognozēt to nevaram, bet varam minēt. Ja es kā indivīds neaizeju balsot, neizmantoju visspēcīgāko demokrātijas iespēju paust savu gribu, ir droši, ka varētu aiziet citi, man nedraudzīgi spēki. Tāpēc katra balss ir svarīga. Mēs Latvijā balsojam par partijām un indivīdiem, bet tad, kad viņi nonāk Eiropas Parlamentā, viņi pārstāv mūsu valsti. Pavisam atklāti – vai esam ar mieru, ka cilvēki, kas rīkojušies apšaubāmi, pārstāv mani un mūsu valsti? Šeit nav runa par Ilzi, Baibu vai Jāni, bet par Latviju.

Kādi argumenti, jūsuprāt, pārliecinātu cilvēkus aktīvāk piedalīties EP vēlēšanās?

– Ir svarīgi atcerēties – to, ko var darīt vai nedarīt lielās nācijas, to mazās nevar atļauties. Mums ikviens cilvēks ir bezgala svarīgs, ikviena cilvēka balss ir bezgala nozīmīga. Līdz ar to stāvēšana malā un neizlēmība mums neder. Mēs ar savu ne tik lielo nāciju varam padarīt lielas lietas un ātri kaut ko ietekmēt, jo mums nav milzīga pūļa ar neredzamām sejām. Mums tas jāapzinās un jāpiedalās. Esam lepni par to, kas esam, tāpēc jābūt aktīviem.

Kāda ir CVK speciālistu, sistēmu un pašvaldību vēlēšanu komisiju gatavība balsošanai? Kādi uzdevumi vēl jāatrisina?

– Vēlos uzteikt visas pašvaldību vēlēšanu komisijas, kas ļoti aktīvi strādā. Mums ir saziņa katru minūti. CVK birojā ir tāda kā neredzamā saite ar visām komisijām, komunikācija notiek uz visām pusēm. Vēlēšanu komisijas ir padarījušas lielu darbu, lai nokomplektētu sastāvu, ir apstiprināti iecirkņi. Ir gatavībā vēlēšanu materiāli – zīmes, aploksnes, zīmogi, kastes. Notiek raita darbība, lai CVK varētu paveikt visu laikus, lai vēlēšanu norisei viss piegādāts laikus. Sākas mācības, un to ir ļoti daudz. Viss rit raiti. Var gadīties aizķeršanās, bet CVK darbība vērsta uz to, lai viss būtu kārtībā. Paldies par izcilo sadarbību vēlēšanu komisijām un pašvaldībām!

Kam šogad galvenokārt pievēršat uzmanību vēlēšanu korektai norisei un drošībai?

– Izskan dažāda dezinformācija, taču mēs strādājam ar tikpat lielu atbildību kā vienmēr. Pievēršam lielu uzmanību visam, rēķināmies ar dažādiem riskiem. Pastiprināti pievēršam uzmanību dezinformācijai, lai ātri pamanītu un atzīmētu viltus ziņas, jo vēlētājiem ir svarīgi to zināt. Plaši runā par mākslīgā intelekta rīkiem, ar ko var mainīt saturu un vizuālos attēlus. Tāpēc aicinu vēlētājus kritiski izskatīt visus piedāvājumus no politiskajiem spēkiem, sekot līdzi un ievērot lietas, kas var likties aizdomīgas. No CVK puses esam sagatavojuši ieskatu, kam saturiski un vizuāli pievērst uzmanību. Tam pieejam ārkārtīgi nopietni, sadarbojamies ar drošības iestādēm, policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, partneru ir gana daudz.

Kā sakārtota CVK elektroniskā sistēma un programmatūra pēc agrākās sliktās prakses ar vienu informācijas tehnoloģiju (IT) nodrošinātāju un iespējamo negodīgo rīcību?

– Kad šajā Saeimas sasaukumā ievēlēja CVK sastāvu, konstatējām, ka esam atnākuši uz «būvlaukumu», taču ne sakārtotu, bet izjauktu. Ar vēlēšanām saistīto IT sistēmu nepieejamība bija viena lieta. Valsts iestādēm ir katrai sava kompetence, tāpēc būtu nepareizi domāt, ka CVK var uzņemties atbildību par lietām, kam mums nav resursu, speciālistu un struktūras. Ir tikai pareizi digitalizāciju pārvaldīt un pilnveidot iestādei, kurai ir tāda kompetence. Jau no pagājušā gada sākuma ar CVK sadarbojās Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vienojoties, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) pārņem visas vēlēšanu IT sistēmas. Darbs notiek ļoti raiti, sadarbība ir tāda, it kā mēs strādātu vienā iestādē. Mūsu atbildība ir metodiskās lietas, bet IT izpildi pārņem VRAA. Vēlētājiem svarīgi zināt, ka tiešsaistes vēlētāju reģistrs nepieder nevienam privāti, bet ir valsts īpašumā. Šis rīks ir pārbaudīts daudz reižu, izgājis visas drošības pārbaudes, mēs kā lietotāji to esam izmēģinājuši. To pašlaik pārbauda PMLP, un viņu speciālisti ir apstiprinājuši, ka tas jau rīt būtu gatavs lietošanai vēlēšanās.

Kad vēlēšanās Latvijā varam sagaidīt attālinātu balsošanu?

– Lielais jautājums! (smejas) Mēs vienmēr skatāmies mazliet greizsirdīgi uz ziemeļu kaimiņiem, kur ir iespēja balsot internetā. Svarīgi saprast, ka tas nepalielina vēlētāju aktivitāti. Tas ir mīts, ka ērtība liek piedalīties vairāk balsotājiem. Ir citi stimulējoši faktori, un pašlaik tā ir ģeopolitiskā situācija. Svarīgi, ka varam klātienē katrs izdarīt savu izvēli, un tad pat aizdomu nevarētu būt, ka kaut kas ir izdarīts citādāk.

Iespējams, ka elektroniskā balsošanā būs iespēja izteikt savu gribu līdz ar referendumu likumu, kas stāsies spēkā ar šī gada 1. septembri. Taču tā būs politiķu izšķiršanās. Lai mēs varētu balsot internetā, vajadzīga e-ID karte. Ja gribam izmantot iespējas, ko valsts dod, pašiem jāpadara savs darbiņš, lai varam rīkoties droši. Lietas pasaulē mainās, un ir iespējams, ka kādudien būs droši nodot savu balsi citādi, ne tikai vēlēšanu iecirknī. 

Teksts: Antra Ērgle

Foto: Ģirts Gertsons