CVK savā simtgadē aicina dalīties atmiņās par vēlēšanu vēsturi

Šodien aprit 100 gadu kopš Satversmes Sapulce “Valdības Vēstnesī” paziņoja, ka 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), aģentūru LETA informēja CVK pārstāve Laura Krastiņa.

Atzīmējot dibināšanas simtgadi, Saeimas vēlēšanu gadā CVK aicina ikvienu dalīties atmiņās par iestādes vēsturi, vēlēšanu pieredzi un iedvesmot citus izmantot iespējas, ko sniedz brīvas un demokrātiskas vēlēšanas.

Daloties sociālo tīklu vietnēs, CVK aicina izmantot mirkļbirku “#CVK100” un “VēlēšanuDiena” un paust savas pārdomas, atmiņas, ierosinājumus jebkādā formātā, kas šķiet piemērots – teksts, attēls, zīmējums, karikatūra, foto, video, balss ieraksts vai cits.

“Gan pirms simts gadiem, gan šodien nemainīgas ir mūsu vērtības – demokrātija, brīvība un godīgas vēlēšanas. Gadu gaitā iestādē ir uzkrātas profesionālās zināšanas un pieredze, kas ļāvusi nodrošināt vēlēšanu likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu, procesu atklātību un caurspīdīgumu, vienlīdzības principu, kā arī sekmēt ikviena vēlētāja iespējas sev ērtā veidā piedalīties vēlēšanās, tautas nobalsošanās un parakstu vākšanās,” pauž CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

CVK vadītāja uzsver, ka gatavošanās vēlēšanām ir nepārtraukts process un ka laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas ienāk arī vēlēšanu procesos, tādēļ kopā ar sadarbības partneriem jāturpina attīstīt un pilnveidot vēlēšanu sistēma, stiprināt CVK, “lai tā spētu profesionāli un sabiedrības interesēs īstenot savu pamatuzdevumu – nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas Latvijā”.

Iestādē akcentē, ka jau pirms simt gadiem CVK vadīja vēlēšanas visā valstī, izdeva nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, lai sekmētu vienveidīgu un pareizu vēlēšanu nosacījumu ievērošanu, pārraudzīja pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanu un darbu, nodrošināja vēlēšanu materiālu izgatavošanu, apkopoja vēlēšanu rezultātus, informēja vēlētājus par vēlēšanu nosacījumiem. 

Iestādes pastāvēšanas laikā sarīkotas 13 Saeimas vēlēšanas un četras Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Noorganizētas 12 tautas nobalsošanas un vairāk nekā 50 parakstu vākšanu. Pirmās neatkarības perioda laikā CVK pašvaldību vēlēšanu rīkošanā nebija tieši iesaistīta, bet pēc valsts neatkarības atjaunošanas notikušas astoņas pašvaldību vēlēšanas un vairākas ārkārtas vai atkārtotas vēlēšanās kādā no pašvaldībām.

Pirmais CVK priekšsēdētājs no 1922. līdz 1934.gadam bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, Saeimas deputāts, Ministru prezidents un Valsts statistikas pārvaldes direktors Marģers Skujenieks. Sākotnēji CVK sastāvā bija astoņi locekļi, no kuriem sešus ievēlēja Satversmes Sapulce, vienu iecēla Satversmes Sapulces prezidents un vēl vienu ievēlēja Senāts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas CVK tika izveidota 1992.gadā, un par tās priekšsēdētāju kļuva Atis Kramiņš (1993-1997). Pēc tam ilgus gadus iestādi vadīja Arnis Cimdars (1997-2019).

Pašlaik CVK priekšsēdētāja ir Bērziņa, pirmā sieviete šajā amatā.