Latvijai notikumi Ukrainā ir jāuztver kā modinātājzvans, intervijā
aģentūrai LETA norāda bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais Nacionālo
bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš.
Viņš uzskata, ka tieša militāra apdraudējuma Latvijai no Krievijas
patlaban nav, jo mūs sargā NATO līgums, bet tas nenozīmē, ka
kaimiņvalstij par Latviju nav intereses. Šādos apstākļos ir nepieciešama
stipra vara, kas neradītu starpnacionālus vai sociālus konfliktus
valstī, uzskata Dalbiņš, kurš patlaban strādā Ostas policijā un uzrauga
bīstamo kravu apriti Rīgas brīvostā.
Notikumi Ukrainā ir parādījuši, kādā veidā var realizēt militārā
uzbrukuma darbības, nepielietojot konvenciālā kara taktiku, izmantojot
mazas militāras grupas bez atpazīšanas zīmēm. Tas sarežģī militāro
konfliktu vešanas likumdošanu un rada jaunus izaicinājumus jebkurai
drošības sistēmai, ne tikai militārajai valsts aizsardzībai, bet arī
civilajām iestādēm, norāda Dalbiņš.
Pēc viņa teiktā, ārējs militārs apdraudējums valstij pastiprinās, ja
tajā ir kāds nopietns iekšējs, piemēram, starpnacionāls, konflikts. Tad
tiek organizētas kampaņas, raidīti palīgā saucieni ārvalstīm, lai
pasargātu kādas grupas intereses. Uz tādu konfliktu, kāds izvērsās
Ukrainā, pēc Dalbiņa domām, ir problemātiski tiešā veidā attiecināt NATO
līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību, jo ir grūti identificēt, kas
ir tie “zaļie cilvēciņi” bez zīmotnēm, kas veic militārās operācijas
citas valsts teritorijā.
Līdz ar to militārā drošība – tas vairs nav tikai Aizsardzības
ministrijas, bet visas valsts jautājums, uzsver Dalbiņš. Pēc viņa domām,
valdībai ir stingri jākontrolē situācija, lai kādu nepārdomātu lēmumu
rezultātā neradītu starpnacionālus vai sociālus konfliktus valstī, kas
varētu kalpot par iemeslu kādām militārām operācijām no ārzemēm, kādām
“miera uzturēšanas” vai “stabilizācijas operācijām”. Tas nozīmē tikai
vienu – varai jābūt stiprai, tā nedrīkst izlaist kontroli no savām rokām
visos valsts iekšējās drošības jautājumos, domā Dalbiņš.
