Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Darba devēji neatbalsta minimālās algas celšanu būvniecības nozarē 2023.gadā

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars – 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka – 12,85-19,42 eiro stundā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses – četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Foto: LETA

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Mūrnieks Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (3)

  1. Pietiekami ilgi strādāju nozarē….Pēc savas pieredzes, zinu kādēļ tā – man parādi., tiesu izpildītāji, varbūt varam sarunāt – jūs man minimālo, pārējo ( ap 10 eur / stundā netto) aploksnē. Darbinieki trūkst….termiņi spiež… nākas pielāgoties, jo nav jau variantu – aizbrauks uz Zviedriju.

  2. Minimālai algai nedrīkstētu mūsdienās būt zem 1'000 jebkurā nozarē... saka:

    Un tad tie paši darba devēji būs izmisumā, “kāpēc neviens nenāk strādāt nenormāli atbildīgu fizisku darbu ja mēs nemaksājam attiecīgi nopelnītu algu?”, “kāpēc visi būvnieki brauc uz ārzemēm strādāt par normālām algām, nevis turpina strādāt LATVIJĀ, kur algas zemākās par pagraba grīdu?”, “kāpēc darbs tik nekvalitatīvs un kāpēc jumtā caurumi tek?”, “kāpēc ēkas sabrūk virsū cilvēkiem?”, “kāpēc darbs, kuru būtu jāizpilda gada laikā, aizņem vairāk kā 3 gadus?”…

    Darba devēji domā, ka nabadzīgi strādās baudas pēc, nevis lai nopelnītu iztikai, ģimenei, dzīvei?…

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.