Darba devējiem un arodbiedrībām aizvien atšķiras viedokļi minimālās algas jautājumā

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) aizvien atšķiras viedokļi minimālās algas jautājumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Šonedēļ notikusi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Sociālās drošības apakšpadomes sanāksme, kurā iesaistītās puses turpināja diskusijas par adekvāta minimālās algas līmeņa noteikšanu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, sanāksmē piedalījās arī Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji. Finanšu ministrija netika pārstāvēta, bet bija sagatavojusi ziņojumu.

LDDK sēdē izteikusi priekšlikumu atcelt diferencēto neapliekamo minimumu, taču šādas prasības īstenošanai būtu nepieciešami 350 miljoni eiro. Vienlaikus LDDK rosina minimālo algu noteikt 40% apmērā no vidējās algas valstī, pastāstīja LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Konfederācijā uzskata, ka, neatceļot diferencēto neapliekamo minimumu, starp dažādu līmeņu kvalifikācijas darbiem veidojas niecīga algas atšķirība, kas mazina darba ņēmēju motivāciju, veicina bezdarba pieaugumu un vienādu samaksu par atšķirīgu kvalifikācijas pakāpju darbiem. Tā vietā LDDK rosina ieviest fiksēto neapliekamo minimumu. 

“No valsts institūciju puses vislabākais priekšlikums bija no FM noteikt minimālo algu 45% apmērā no pēdējo 12 mēnešu vidējās izpeļņas,” uzskata Leiškalns.

Viņš uzsver, ka kopumā vajadzētu virzīties pretī tam, ka minimālā alga tiek noteikta pēc konkrētiem kritērijiem, no kuriem būtiskākais ir, ka tā tiek piemērota vidējai algai kādā iepriekšējā periodā ar pusotra līdz divu gadu nobīdi.

Tikmēr LBAS prasību ievērošana nozīmētu, ka 2025.gadā minimālā alga būtu jāpaaugstina līdz 810 eiro, norāda arodbiedrībā. Vienlaikus darba devēju piedāvājums noteikt minimālo algu 40% līmenī no pēdējiem pieejamiem datiem par pilnu gadu nozīmētu, ka no vidējās darba samaksas 2023.gadā, kad tā bija 1537 eiro, 40% veido 615 eiro un ir mazāk par jau šobrīd noteikto minimālo algu Latvijā, nepmierinātību pauž LBAS.

Vienlaikus LBAS atzīst, ka 2025.gadā paaugstināt minimālo algu līdz 810 eiro ir straujš lēciens, kas izdarītu spiedienu ne tikai uz uzņēmējiem, atsevišķu reģionu un nozaru attīstību, bet arī publisko sektoru, kur būtu nepieciešams laiks, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu pret minimālās algas līmeni.

Tāpēc arodbiedrība piedāvā alternatīvu – 2025.gadā minimālo bruto algu palielināt par 50 eiro līdz 750 eiro mēnesī, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, līdz 2000 eiro.

Vienlaikus, tā kā atvieglojums par apgādībā esošu personu Latvijā nav mainīts kopš 2017.gada un ir 250 eiro mēnesī, LBAS uzskata par nepieciešamu to palielināt vismaz līdz 300 eiro.

LBAS uzsver, ka minimālā alga Latvijā ievērojami atpaliek no Baltijas kaimiņiem. 

LBAS arī atgādina, ka neapliekamais minimums Latvijā nav mainīts jau divus gadus, un līdz 2024.gada beigām izmaiņas nav paredzētas, kas nozīmē, ka neapliekamais minimums nebūs pārskatīts vismaz divus ar pusi gadus. Savukārt šobrīd vēl nav panākta vienošanās un nav garantiju, ka tas mainīsies arī 2025.gadā.

Kopš 2022.gada Lietuvā neapliekamais minimums ir audzis no 460 eiro līdz 747 eiro, bet Igaunijā – no 500 eiro līdz 654 eiro. Savukārt Latvijā tas saglabājies nemainīgs kopš 2022.gada jūlija, kad neapliekamais minimums tika celts līdz 500 eiro.

LBAS uzsver, ka neapliekamā minimuma pārskatīšana ir obligāta un neatliekama, jo katrs gads, kurā neapliekamais minimums netiek pārskatīts atbilstoši izmaiņām darba tirgū un ekonomiskajai izaugsmei, mazina ekonomisko konkurētspēju.

Savukārt LDDK norāda, ka Latvijas minimālās algas līmeni nav adekvāti salīdzināt ar Baltijas kaimiņvalstīm vai citām Eiropas Savienības valstīm dažādo nodokļu sistēmu un ģeogrāfiskā novietojuma apstākļu dēļ.

Vēl nav zināms, kad plānota nākamā sanāksme par šiem jautājumiem, taču konsultāciju un viedokļu process norisinās nepārtraukti, un starp iesaistītajām pusēm vēl joprojām nav vienprātības.

Titulattēls: pexels.com