Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā otrdien tika atbalstīti Labklājības ministrijas (LM) piedāvātie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka darba devējs no darba ņēmēja svešvalodu zināšanas varēs prasīt tikai tad, ja to zināšanas būs objektīvi un pamatoti nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.
Komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tajā skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka aizliegumu prasīt svešvalodas prasmi darbībām Latvijas tirgū var neattiecināt uz tādiem darbiem, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Tas nozīmē, ka darba izpilde bez konkrētas svešvalodas prasmes nav iespējama, piemēram, konkrētas valodas tulks.
Ar grozījumiem arī plānots noteikt pienākumu darba devējiem darba sludinājumā jau sākotnēji norādīt svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojumu, tādējādi sniedzot pretendentiem skaidru un nepārprotamu informāciju par svešvalodas prasmēm un veicamajiem pienākumiem.
Par komisijas atbalstīto redakciju Saeima balsos 20.jūnijā, bet grozījumi pēc tam būs jāskata galīgajā lasījumā rudenī.
