Pašvaldībām ir daudz iebildumu par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmas pilnveidi, liecina informācija Tiesību aktu portālā (TAP).
FM informēja aģentūru LETA, ka tādēļ nolemts patlaban likumprojektu nevirzīt izskatīšanai valdībā, un turpmākajā periodā paredzēts turpināt dialogu un skaidrojošo darbu ar pašvaldībām, kā arī Saeimas frakcijām par modelī ietvertajiem pamatprincipiem, kas kopumā paredz būtiskus uzlabojumus un administratīvā sloga mazināšanu.
Par turpmāko jaunā PFI modeļa virzību un iespējamo jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā tiks lemts atsevišķi, informēja FM.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotie pašvaldību iesniegtie iebildumi liecina, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība uzskata, lai jauno PFI modeli varētu atbalstīt, nepieciešamas vairākas izmaiņas tā koncepcijā – izlīdzināšanas sistēmā jāiekļauj infrastruktūras un galvaspilsētas funkciju izdevumu aspekti, jāparedz vismaz 30% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadale pēc darba vietas principa, padarot to par ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicināšanas instrumentu.
Tāpat Rīgas pašvaldība uzskata, ka likumprojektā skaidri jānostiprina pašvaldību tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes un atlaides, kā arī jāpārskata interešu izglītības un 1.-4. klašu izglītojamo ēdināšanas finansējuma iekļaušana PFI.
Līdz minēto priekšnosacījumu izpildei Rīgas pašvaldība piedāvā turpināt darbu ar esošo PFI modeli, vienlaikus izlīdzināšanas mehānismā integrējot speciālo dotāciju IIN reformas negatīvo seku mazināšanai, kas pēc būtības atbilst izmaiņām IIN sadalē starp reģioniem.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” neatbalsta likumprojekta tālāku virzību un pieņemšanu pašreizējā redakcijā.
“Rīgas metropole” uzskata, ka nav korekti PFI ietvaros izlīdzināmos ieņēmumos iekļaut valsts budžeta finansējumu interešu izglītības un 1.-4. klašu ēdināšanai, kā rezultātā konkrētai funkcijai paredzētais valsts finansējums faktiski kļūst par pārdales elementu. Tāpat nav paredzēts skaidrs šo dotāciju indeksācijas mehānisms, kas nodrošinātu finansējuma atbilstību aizvien pieaugošu izmaksu apstākļos.
“Rīgas metropoles” ieskatā likumprojektā piedāvātais modelis palielina donoru pašvaldību faktisko slogu. “Rīgas metropoles” pašvaldības kļūst par vēl lielākiem neto maksātājiem PFI, bet valsts līdzdalība proporcionāli aizvien samazinās. Tas tieši un negatīvi ietekmē investīciju piesaistes kapacitāti, infrastruktūras attīstību, līdzfinansējuma iespējas un pakalpojumu kvalitāti galvaspilsētas reģionā, kas ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks.
Tāpat “Rīgas metropoles” ieskatā jaunais PFI modelis palielina ieņēmumu neprognozējamību. “Rīgas metropole” uzskata, ka piedāvātais IIN sadalījuma princips palielina pašvaldību ieņēmumu atkarību no ikgadējiem politiskiem lēmumiem ik gadu valsts budžeta ietvaros. Tas samazina budžeta prognozējamību un apdraud vidēja termiņa finanšu plānošanu, investīciju projektu īstenošanu un saistību uzņemšanos. “Rīgas metropoles” ieskatā sabalansētāks risinājums būtu veidot stabilu bāzes ieņēmumu daļu, bet atbilstoši izlīdzināšanas koeficientiem tiktu sadalīti līdz 60% no IIN.
“Rīgas metropole” arī norāda, ka koeficientos netiek iekļauta visa pašvaldību funkciju struktūra. Pašreizējā redakcijā pārmērīga nozīme piešķirta teritorijas lielumam, nevis iedzīvotāju skaitam un faktiskajai pakalpojumu slodzei.
“Rīgas metropoles” ieskatā izlīdzināšanas sistēmai jābalstās uz objektīviem rādītājiem, kas atspoguļo reālo pakalpojumu pieprasījumu, nevis formāliem platības kritērijiem. “Rīgas metropoles” pašvaldībās darbaspēka, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir augstākas konkurences un urbanizācijas ietekmē.
Vienlaikus “Rīgas metropoles” ieskatā jāņem vērā, ka pašvaldību funkcijās ietilpst arī sasniedzamības nodrošināšana un ceļu infrastruktūra, kuru uzturēšanas apjoms un izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no teritorijas ģeogrāfiskajām un attīstības īpatnībām – intensīvi piegāžu ceļi, darbaspēka mobilitāte, piejūras (ierobežotas attīstības) teritorijas ar īpašu uzturēšanas funkciju, dārzkopības ciemi un citi. Piemēram, “Rīgas metropoles” pašvaldībās infrastruktūras izmantošanas intensitāte ir daudzkārt lielāka nekā citos reģionos, kas rada papildu slodzi un attiecīgi augstākas uzturēšanas izmaksas.
Apvienības vēstulē norādīts, ka līdz šim “Rīgas metropoles” pašvaldībām ir bijušas būtiski ierobežotas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem. Praktiski galvaspilsētas reģiona attīstība balstās, galvenokārt, uz pašu pašvaldību finanšu kapacitāti un nodokļu ieņēmumiem.
Vienlaikus citos reģionos ar ES fondu atbalstu tiek veidota jauna, atsevišķos gadījumos pat ekskluzīva infrastruktūra, kuras uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā tiek segtas arī caur PFI mehānismu, tas ir, no “Rīgas metropoles” pašvaldību iemaksām. “Rīgas metropoles” vērtējumā šāda situācija rada sistēmisku paradoksu – reģions, kas ģenerē būtisku daļu valsts nodokļu ieņēmumu un kuram būtu jākonkurē ar citām metropolēm starptautiskajā arēnā, finansē PFI sistēmu, saņem ierobežotu investīciju atbalstu un vienlaikus piedalās citu reģionu attīstības infrastruktūras uzturēšanā. “Rīgas metropole” uzskata, ka šāda pieeja nav uzskatāma par līdzsvarotu reģionālās attīstības politiku un nevar tikt nostiprināta ar jauno PFI modeli.
“Rīgas metropoles” ieskatā jaunā PFI modeļa tālāka virzība jāaptur un tas jāpārstrādā, līdz tiks novērstas konstatētās metodiskās neatbilstības un tiks nodrošināta objektīva, ekonomiski pamatota un prognozējama PFI ar līdzvērtīgu valsts finansējuma iesaisti sistēmā. “Rīgas metropoles” ieskatā izlīdzināšanas mehānismam jābalstās skaidros, pārbaudāmos kritērijos un jārespektē gan solidaritātes princips, gan pašvaldību tiesības uz ilgtspējīgu attīstību.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) norāda, ka lielākā daļa valstspilsētu pašvaldību atbalsta jaunā PFI modeļa tālāku virzību, bet atsevišķas valstspilsētu pašvaldības neatbalsta pāreju uz jauno modeli kopumā, uzsverot nepieciešamību pēc papildu izvērtējuma.
Vienlaikus LLPA uzsver, ka pašvaldībām ir atšķirīga nostāja attiecībā uz valsts budžeta mērķdotācijas interešu izglītībai integrāciju PFI. Daļa pašvaldību norāda uz būtiskiem fiskāliem riskiem, īpaši – valsts dotācijas stabilitātes zuduma iespēja, garantiju trūkums par finansējuma saglabāšanu ilgtermiņā, indeksācijas mehānisma neesamība pie izmaksu pieauguma, risks, ka funkcijas pakāpeniski tiktu pilnībā pārceltas uz pašvaldību budžetiem. LLPA aicina interešu izglītības jautājumu izvērtēt atsevišķi pēc detalizēta fiskālās ietekmes aprēķina un pārejas mehānisma precizēšanas.
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) konceptuāli atbalsta sākto PFI sistēmas reformu, kas vērsta uz pašvaldību atšķirīgo ieņēmumu līmeņu un administratīvā sloga mazināšanu.
Vienlaikus RACA noraida FM iepriekš izteikto priekšlikumu daļu no IIN ieņēmumiem dalīt arī pēc darba vietas. RACA pauž viedokli, ka jāveido jauns mehānisms ārpus PFI modeļa, kas paredzētu daļu uzņēmuma ienākumu nodokļa novirzīt pašvaldībām, kas piesaistījušas jaunas investīcijas vai arī veicinājušas esošo uzņēmumu paplašināšanos. Savukārt reģionālās attīstības veicināšanai būtu jāatjauno valsts investīciju programma.
Tāpat RACA norāda, ka nepieciešams rast risinājumu to skolēnu finansēšanai, kas mācās privātās, akreditētās un pašvaldības izglītības ekosistēmai nepieciešamās skolās.
RACA arī aicina ņemt vērā unikālo pārrobežu situāciju Valkas novada pašvaldībā. Valka un Valga funkcionāli ir viena pilsēta, taču atrodas dažādās nodokļu jurisdikcijās. RACA ierosina papildināt likumprojektu, PFI aprēķinā Valkas novada iedzīvotāju skaitam piemērojot papildu koeficientu 1,2.
RACA arī aicina tām pašvaldībām, kurām jaunais PFI modelis ir finansiāli neizdevīgāks, ieņēmumu samazinājumu kompensēt.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padome (LPRAP) konceptuāli atbalsta pāreju uz jauno PFI modeli.
Vienlaikus LPRAP noraida FM iepriekš izteikto priekšlikumu daļu no IIN ieņēmumiem dalīt arī pēc darba vietas, aicina saglabāt īpašo valsts budžeta dotāciju ES ārējās robežas pašvaldībām, ierosina reģionālās attīstības veicināšanai atjaunot valsts investīciju programmu vai izveidot īpašu programmu ES un NATO ārējai robežai Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam ar iezīmētu finansējumu ilglaicīgo sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai, kā arī aicina tām pašvaldībām, kurām jaunais PFI modelis ir finansiāli neizdevīgāks, ieņēmumu samazinājumu kompensēt.
LPRAP aicina FM turpināt dialogu ar pašvaldībām, precizējot aprēķina parametrus, pārejas nosacījumus un ilgtermiņa finanšu stabilitātes garantijas, lai nodrošinātu sabalansētu un fiskāli ilgtspējīgu risinājumu.
Savukārt LPS vērš uzmanību uz nepietiekamu valsts budžeta līdzdalību PFI sistēmā, un aicina paredzēt ikgadējo valsts budžeta finansējuma indeksācijas mehānismu.
Tāpat LPS norāda, ka jaunais PFI likumprojekts būtībā ir tikai vispārīgs apraksts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem, tajā nav pat PFI aprēķina formulas. Likumprojekts paredz, ka būtiskākie PFI aprēķina parametri, kas tieši ietekmē katras pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus, tiks paredzēti citos normatīvajos aktos, ārpus PFI likuma – Ministra kabineta rīkojumā, Ministru kabineta noteikumos, ikgadējā valsts budžeta likumā vai valsts budžeta kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā.
LPS uzskata, ja visi svarīgākie PFI “atslēgas jautājumi” tiks lemti katru gadu, veidojot ikgadējo valsts budžeta likumu, tad pašvaldībām būs problemātiski plānot finanses un investīcijas pat vidējā termiņā. Tas LPS vērtējumā ir absolūtā pretrunā pašvaldību prasībai par finanšu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā.
Jau ziņots, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā iestrādātais jaunais PFI modelis paredz vairākus sistēmiskus risinājumus, informē FM. No PFI aprēķina tiek izslēgti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā un tādējādi stiprinot fiskālo autonomiju un sasaisti starp nodokļa maksājumu un konkrētās teritorijas attīstību. Esošajā PFI modelī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.
Izstrādāts arī jauns PFI sadales algoritms, kas mazina ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām un ļauj atteikties no līdzšinējā dalījuma “maksātājos” un “saņēmējos”, aizstājot to ar vienotu, sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju.
Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.
Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi – nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jaunais modelis paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp integrējot PFI aprēķinā valsts finansējumu interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus FM skaidro, ka izglītojamo skaita kritērija iekļaušana PFI aprēķinā ļaus atteikties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases.
FM skaidro, ka tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.
Kontekstā ar esošo PFI modeli, kur daļa pašvaldību resursu netiek pakļauta izlīdzināšanai, arī jaunajā piedāvājumā tiek plānots saglabāt PFI sistēmā neizlīdzināmo pašvaldību ieņēmumu daļu, kuru veido nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kā arī IIN ieņēmumi, kuru apmērs un īpatsvars tiks noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru.
Kopējais PFI pamatfinansējums tiek izdalīts uz kopējām izlīdzināmām vienībām, tā iegūstot PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā. Ņemot vērā PFI pamatfinansējuma vidējo vērtību, tas tiek sadalīts proporcionāli izlīdzināmo vienību skaitam pašvaldībā, tādējādi mazinot ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām. Galvenais nosacījums ir nodrošināt, ka būtiskām pašvaldības iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, senioriem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas vajadzībām tiek nodrošināti līdzvērtīgi resursi. To izmaiņas galvenokārt ir atkarīgas no katras teritorijas demogrāfiskā profila.
Likumprojekta izstrādes procesā ir notikušas sarunas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Reģionālo attīstības centru apvienību, Latgales plānošanas reģionu un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību “Rīgas metropole”, izvērtējot pašvaldību sniegtos priekšlikumus un aktuālos finanšu datus.
FM informē, ka lielākā daļa pašvaldību atbalsta likumprojekta tālāku virzību, pozitīvi vērtējot sagatavotās izmaiņas PFI modelī. Vienlaikus ir pašvaldības, pamatā Pierīgas pašvaldības, kas iebilst pret piedāvātajām PFI izmaiņām un norāda uz nepieciešamību palielināt valsts budžeta finansējumu.
Starptautisko datu analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību ieņēmumu un izdevumu rādītāji attiecībā pret iekšzemes kopproduktu atbilst Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim un pārsniedz Baltijas valstu rādītājus ar līdzīgām funkcijām, norāda FM.
Līdz ar to FM ieskatā sistēmas pilnveide primāri ir strukturāla modernizācija, lai nodrošinātu taisnīgāku un prognozējamāku sadali. Savukārt jautājums par papildu finansējuma apmēru PFI ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot kopējo fiskālo telpu un visu valdības līmeņu izdevumu dinamiku.
Likumprojekts paredz finansējumu papildu atbalstam pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību. FM skaidro, ka tā galvenais uzdevums ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp teritorijām un nodrošināt sabalansētu attīstību un pakalpojumu pieejamību.
Likumprojektā tiek noteikts, ka valsts budžeta finansējums pašvaldībām, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību, tiek aprēķināts un sadalīts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Rezultātā pašvaldībām tiek nodrošināts ieņēmumu apjoms, kas noteikts atbilstoši nomaksātajam IIN attiecīgajā teritorijā un pakalpojumu vidējam izmaksu līmenim, papildus atbalstot pašvaldības, kuru ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas uz izlīdzināmo vienību ir zemāki par vidējiem ieņēmumiem uz izlīdzināmo vienību.
Lai nodrošinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar FM sagatavos priekšlikumus jauna, mērķēta atbalsta mehānisma izveidei (ārpus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas) par pašvaldību ieguldījumu ekonomikas attīstībā, tajā skaitā par izmērāmu investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un citiem objektīvi izvērtējamiem rezultātiem, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un augstas pievienotās vērtības radīšanu pašvaldības teritorijā, paredzot, ka finansējums tiek piešķirts uz rezultātu pamata, balstoties uz skaidri definētiem un salīdzināmiem attīstības rādītājiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš norādīja, ka jaunais PFI modelis ir veidots, balstoties gan uz aktuālo statistiku, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Modeļa mērķis ir nodrošināt taisnīgāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku finanšu resursu sadali, kas ļauj pašvaldībām līdzvērtīgi pildīt likumā noteiktās funkcijas neatkarīgi no to fiskālās kapacitātes un sociālekonomiskajām atšķirībām.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī, skaidro FM. Tā pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips. Vienlaikus būtiski, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo attīstības veicināšanai tiek izmantoti citi mehānismi, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.
Spēkā esošais PFI regulējums tika pieņemts 2015. gadā, un kopš tā laika būtiski mainījusies ekonomiskā un fiskālā vide, norāda FM. Migrācijas, nodokļu politikas izmaiņu un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rīgas un Pierīgas pašvaldību ieņēmumi pieauguši straujāk nekā citviet Latvijā, vienlaikus mainījusies pašvaldību izdevumu struktūra. Tas radījis nepieciešamību aktualizēt PFI kritēriju vērtības un pilnveidot sadales mehānismu, lai tas atbilstu mūsdienu izmaksām un funkciju izpildes vajadzībām.
Kopumā jaunā PFI sistēma FM vērtējumā paredz modernu, caurspīdīgu un reģionāli sabalansētu finanšu izlīdzināšanas mehānismu, kas stiprina pašvaldību fiskālo atbildību, mazina administratīvo slogu un nodrošina stabilu finansējuma vidi likumā noteikto funkciju izpildei visā Latvijas teritorijā.
