www.bauskasdzive.lv
Pēc jaunākās informācijas, līdz 30. jūlija plkst. 17 divās dienās – pirmdien un otrdien – kopumā pa avārijas izplūdēm no SIA “Rīgas ūdens” Daugavā novadīti 461 000 m3 neattīrītu notekūdeņu, vēsta Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve skaidro, ka stipru lietusgāžu laikā daļa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) nespēj uzņemt visu ienākošo ūdens plūsmu. Lielākā problēma vērojama Rīgas pilsētā, kur stipra lietus laikā tiek atvērtas avārijas izplūdes un Daugavā bez attīrīšanas tiek novadīts ievērojams notekūdeņu apjoms, arī vakar joprojām bija atvērta avārijas izplūde Rīgā, Voleros, pa kuru vidē novadītais apjoms ap 150 000 m3 neattīrītu notekūdeņu.
VVD norāda, ka ietekmes uz vidi un videi nodarītais kaitējums tiks vērtēts un apzināts vēlāk, jo joprojām visās NAI ienāk liels apjoms lietus notekūdeņu. Pilnvērtīgi novērtēt ietekmi uz vidi pagaidām nav iespējams. Vērtējuma sniegšanai būs nepieciešams precīzs novadītais notekūdeņu apjoms, novadīšanas ilgums un piesārņojošo vielu koncentrācija vidē novadītajos ūdeņos. Tiek vākti un testēšanai nodoti vidē novadīto notekūdeņu paraugi. Pašvaldības sadarbojas ar visiem atbildīgajiem dienestiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu vētras radītos postījumus.
Jūrmalas un Jelgavas pilsētu NAI ir sekmīgi tikušas galā ar lietus notekūdeņu apsaimniekošanu un neattīrīti notekūdeņi vidē nav novadīti, pauž VVD pārstāve.
Lielais lietus ūdeņu pieplūdums atsevišķās NAI radījis daļēju dūņu izskalošanos no attīrīšanas iekārtām, tām nonākot apkārtējā vidē. Arī šīs izplūdes uzdots operatoriem monitorēt un iespējami ātri atjaunot iekārtu darbību normālā režīmā.
Ņemot vērā nokrišņu daudzumu, neattīrītie notekūdeņi vidē nonākuši stipri atšķaidīti, kopā ar lielu lietus ūdens daudzumu. Atbildīgie dienesti uzrauga situāciju, vides kvalitātes monitoringa rezultāti tiks paziņoti sabiedrībai. Vienlaikus VVD aicina iedzīvotājus sekot līdzi Veselības inspekcijas un pašvaldību izplatītajai aktuālajai informācijai par ūdens kvalitāti peldvietās.
.
Izmantots aculiecinieka foto.
Un tad zemnieki vainīgi, ka Baltijas jūrā pilns ar fosforu. 😀
Nē.Lauksaimnieki vainīgi,ka Baltijas jūrā pilns ar slāpekli.Vairāki dzelzsceļa sastāvi gadā ieplūst.Visvairāk no Lielupes baseina.
Novada notekūdeņus kopā ar no atejām atšķaidīto sastāvu , līdz ar to Rīga dod savu artavu , lai Baltijas jūru , kurā plunčājas Latvijas iedzīvotāji un arī ārzemnieki turpinātu dēvēt par pasaules netīrāko jūru .
Uztaisiet. ūdens analīzi Bauskas notekcaurules galā Lielupē. Fosforu neatradīsiet? Slāpekli neatradīsiet? Atradīsiet gan ķīmisko , gan bioloģisko ieroci. Pierādiet pretējo ar neatkarīgas, neuzpirktas laboratorijas pārbaudes protokolu. Turklāt daļa no Bauskas kanalizācijas kopā ar lietusūdeni bez attīrīšanas ieplūst Mūsā un Mēmelē.