Dažas ES dalībvalstis grib atkāpes no gāzes taupības plāna

Uldis Ķezberis, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, EURANET PLUS

Augstās energoresursu cenas un Krievijas lēmums piegādāt mazāk dabasgāzi piespiedis Eiropas Savienību (ES) domāt par taupības pasākumiem, lai palielinātu bloka energoapgādes drošību. ES dalībval-stis ir piekritušas brīvprātīgi samazināt dabasgāzes pieprasījumu nākamajā ziemā, lai neizveidotos situācija, ka nākas ieviest bargus energoresursu taupības pasākumus. Atsevišķas ES dalībvalstis grib izmantot plānā pieļautās atkāpes.

Ja krātuves piepildītas vismaz par 80%
ES kopš pavasara aktīvi meklē alternatīvus dabasgāzes pārdevējus, taču ir skaidrs, ka tie tuvākā nākotnē nespēs aizstāt gāzes apjomu, ko līdz nesenam laikam varēja piegādāt Krievija. Tāpēc ES kā vienu no risinājumiem enerģētikas krīzei redz dabasgāzes patēriņa ierobežošanu nākamajā ziemā. Eiropas Komisija jūlijā iepazīstināja ar plānu «Save Gas for a Safe Winter» jeb «Taupiet gāzi drošai ziemai», ko šomēnes atbalstīja arī ES Padome.

Plāns paredz, ka laikā no šī gada augusta līdz 2023. gada 31. martam dalībvalstis brīvprātīgi samazinās savu gāzes pieprasījumu par 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu pēdējos piecos gados. Pašu dalībvalstu ziņā būs tas, kā panākt šo samazinājumu.

Plāns nosaka dažus izņēmumus un iespējas pieprasīt daļēju vai dažos gadījumos pilnīgu atkāpi no prasības gāzes patēriņu samazināt par vismaz 15%. Viens no izņēmumiem attiecas uz dalībvalstīm, kuras pirms nākamās apkures sezonas savas dabasgāzes krātuves ir piepildījušas vismaz par 80% no to kopējās kapacitātes.

Tas attieksies arī uz Poliju, kuras klimata un vides ministre Anna Moskva norādīja, ka Varšavai bija būtiski panākt šādu atkāpi. «Tas bija mūsu mērķis sarunu laikā, lai gūtu atzinību par mūsu centieniem piepildīt gāzes krātuves, kā arī par brīvprātīgajiem patēriņa samazinājuma centieniem, ko ir uzņēmušās nozares un uzņēmumi. Polijas sabiedrība ir gatava taupīt, bet uz individuālu lēmumu pamata, nevis uz piespiešanas pamata. Mums nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi,» sacīja A. Moskva.

Arī dalībvalstis, kas nav savstarpēji savienotas ar citu dalībvalstu gāzes tīkliem, varēs lūgt daļēju vai pilnīgu atkāpi no pieprasītā gāzes patēriņa samazinājuma, jo tās nevarētu atbrīvot ievērojamus gāzes apjomus citu dalībvalstu vajadzībām. Šo atkāpi grasās izmantot Spānija, kas nākamziem dabasgāzes patēriņu samazināšot par 7–8%, stāstīja valsts vides ministre Teresa Ribera. «Mēs jau kādu laiku esam strādājuši pie vairākiem pasākumiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi, lai nodrošinātu ietaupījumus un uzlabotu efektivitāti. Liela daļa patēriņa, īpaši mājsaimniecībās, ir saistīta ar šādiem risinājumiem, ēku siltināšanu un to, kā mēs apsildām vai atdzesējam savas mājas. Taču daudzi risinājumi ir saistīti ar ģimeņu uzvedību. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi aicināt iedzīvotājus būt atbildīgākiem,» teica T. Ribera.

Vislielākā atbildība – ES rūpniecības uzņēmumiem
Tomēr vislielākā atbildība par gāzes pieprasījuma samazināšanu būs jāuzņemas ES rūpniecības uzņēmumiem, kas ir galvenie šī energoresursa patērētāji.

Enerģētikas jomas eksperts no Rumānijas Štefans Popesku norādīja uz vairākām nepilnībām ES gāzes taupīšanas plānā. « Šī vienošanās pārsvarā darbojas uz papīra, jo mēs nezinām, cik tieši Eiropas valstis ietaupīs. Kāpēc šī gāzes patēriņa samazināšana ir svarīga? Jo Eiropas Savienībai ir ļoti grūti aizstāt milzīgo gāzes daudzumu, ko tā importē no Krievijas. Pirmkārt, ir vajadzīgs laiks, lai ieguldītu ražotājvalstu ražošanas jaudu palielināšanā, un, otrkārt, ir arī infrastruktūras problēma: nav jēgas iepirkt gāzi, ja nav, ar ko to piegādāt. Pirmkārt, ir nepieciešami cauruļvadi, kas ir pietiekami lieli, lai pārvadātu gāzes daudzumu, kas nepieciešams, lai aizstātu gāzi no Krievijas, vai arī ir nepieciešami sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi un regazifikācijas termināļi Eiropā. Eiropas lielākajam gāzes patērētājam Vācijai nav regazifikācijas termināļu, tāpēc tā nevar importēt sašķidrināto dabasgāzi. Šo termināļu celtniecība, un Vācija ir uzsākusi dažus projektus peldošo termināļu būvniecībai, prasa laiku. Tā ir ļoti sarežģīta situācija, kas ietekmēs – un tas mums jāsaka – Eiropas ekonomiskās konkurētspējas pamatus. Tas ir ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā, ka mums ir arī Zaļā kursa mērķi,» Š. Popesku sacīja intervijā Rumānijas sabiedriskajam radio.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra situāciju Eiropā raksturo kā «bīstamu» un mudina gatavoties «garai, smagai ziemai».