Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, plāno izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos izklaides trokšņu tiesiskajam regulējumam, izriet no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas Leilas Rasimas (P) sacītā.
Kā aģentūrai LETA norādīja deputāte, komisija plāno izstrādāt grozījumus likumos, lai “beidzot izstrādātu regulējumu, kuru jau vairāk nekā desmit gadus nevienam panākt nav izdevies, lai gan tam veltīti milzīgi resursi, organizētas neskaitāmas sēdes, tikšanās, darba grupas”.
“Paredzam, ka potenciālais risinājums varētu būt “izklaides trokšņa” definēšana, kā arī pašvaldību pilnvarošana tām pašām pieņemt nepieciešamos lēmumus un salāgot uzņēmēju un iedzīvotāju tiesības, par ko Cilvēktiesību komisijas sēdē teju vienbalsīgi iestājās gan pašvaldību, gan ministriju, gan iedzīvotāju biedrību pārstāvji,” sacīja Rasima.
Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.
Aizvadītājā trešdienā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis atzina, ka problēma nav jauna, par to tiek runāts gadiem, taču joprojām risinājums nav rasts. Viņš arī atgādināja, ka Satversmes tiesā (ST) pēc biroja iesnieguma ir ierosināta lieta par izklaides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu.
Biedrības “Naktsmieru” pārstāve Maija Krastiņa norādīja, ka risinājumi izklaides trokšņu tiesiskajam regulējumam būtu jāatrod vēl pirms ST sprieduma.
Arī Krastiņa piekrita, ka problēma ir aktuāla daudzus gadus, turklāt ne tikai Rīgā. Biedrība saņemot sūdzības par izklaides trokšņiem arī no citām pilsētām, piemēram, Jūrmalas un Liepājas, kā arī no lauku teritorijām. Krastiņa uzsvēra, ka runa nav par fona troksni, bet par izklaides troksni no naktsklubiem un kafejnīcu terasēm.
“Neesam nonākuši ne līdz kam citam kā līdz Satversmes tiesai,” sacīja biedrības pārstāve, mudinot negaidīt ST spriedumu, bet definēt vismaz minimālās lietas, piemēram, kas ir izklaides troksnis, dodot iespēju pašvaldībām, kas to vēlas, risināt trokšņu problēmu.
“Administratīvais resurss, kas ir patērēts šo gadu laikā, lai netiktu uz priekšu nevienā punktā, ir fenomenāls,” komentēja Krastiņa.
Nepieciešamību pēc regulējuma akcentēja arī citi sēdē klātesošie speciālisti, tostarp arī Tieslietu ministrijas pārstāve Guna Žvīgure sacīja, ka ar sodiem vien šo problēmu nevar atrisināt.
