Deputāti neredz iespēju apturēt NMPD reformu, bet sola vērtēt tās iespaidu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) reformu, visticamāk, apturēt vairs nevar, un atkārtoti NMPD plānotās izmaiņas varētu vērtēt pēc to ieviešanas – nākamā gada pirmā ceturkšņa – rezultātiem, šodien pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš pauda, ka komisijai nav pilnvaru atcelt NMPD plānotās izmaiņas, aicinot sēdes dalībniekus nepieņemt radikālus lēmumus. Sēdes laikā viņš konstatēja, ka NMPD ar pašvaldībām nav veicis “kvalitatīvas” sarunas, bet gan tikai formāli par tām informējis.

Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, vairākas pašvaldības ir informējušas, ka būtisku ietekmi no NMPD darba organizācijas izmaiņām neizjūtīs un ka vairākas izmaiņas notikušas jau 2024.gada pavasarī.

Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) pauda, ka ar medicīnas situāciju reģionos “paliek aizvien trakāk”. Baiks piebilda, ka par NMPD plānotajām izmaiņām uzzinājis novēloti un tikai formāli.

Viņš pauda, ka Valmieras pašvaldības interesēs ir saglabāt cilvēku drošību laukos, bez bažam par to, ka palīdzību nevarēs saņemt laikus.

“Ugunsdzēsēju un policistu funkciju jau lielā mēra pilda pašvaldība”, uzsvēra Baiks, lūdzot saglabāt NMPD pakalpojumus Mazsalacas apkārtnes teritorijas iedzīvotājiem 24 stundu režīmā, atlikt plānotās izmaiņas un veikt atkārtotu sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, iesaistot vietējo sabiedrību.

Kā norādīja Baiks, piemēram, Mazsalaca vai Rāmute atrodas 40 līdz 45 kilometru attālumā no tuvākā centrālā NMPD punkta Valmierā, un reālais transportēšanas laiks uz Valmieru var būt krietni ilgāks, īpaši ziemas apstākļos vai ceļa remontu laikā. Dzīvībai bīstamu situāciju gadījumos (piemēram, infarkts, insults, traumas) ātra palīdzības saņemšana ir būtiska, un jebkura kavēšanās tiešā veidā apdraud pacienta dzīvību.

Viņaprāt, arī plānotais 14 stundu darba laiks (nakts periodā no plkst.8 līdz 22) nav pietiekams, jo “nakts laikā dzīvībai kritiskas situācijas ir neprognozējamas un notiek neatkarīgi no likumdevēja noteiktā regulējuma vai vēlmēm”. Turklāt šādas situācijas nereti rodas tieši nakts stundās. Viņš uzsvēra, ka šāda pieeja būtiski diskriminē reģionā dzīvojošos, kuriem neatliekamā medicīniskā palīdzība nav pieejama visu diennakti, uzsvēra Baiks.

Viņš vērsa uzmanību, ka Mazsalacā un Rūjienā darbojas vairāki sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs, īslaicīgā un ilglaicīgā sociālā aprūpe, kā arī paliatīvā aprūpe, tāpēc paredzams, ka pacientiem dzīvībai bīstamās situācijās var būt biežāk nepieciešama NMPD palīdzība.

NMPD direktores vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa informēja, ka plānojot izmaiņas, dienests respektējis Valmieras teritorijas specifiku.

“Pieņēmām tādus lēmumus, lai varētu nodrošināt tīklu un pieejamību; brigāžu atbalsta centrs ļaus pārvietot un plānot darba grafiku visos punktos vienlīdzīgi”, uzsvēra Dīriņa.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atkārtoti pauda, ka nakts stundās brigādes strādās operatīva režīmā, un uz nakts izsaukumiem ieradīsies tuvākā brigāde, piemēram, brigāde no Alojas. Statiski 80% izsaukumu ir dienā, savukārt Mazsalacas gadījumā desmit nakts stundu laikā (no plkst.8 līdz 22) vidēji ir 0,7 izsaukumi.

VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka piekrita vairāku pašvaldību paustajiem iebildumiem, kas saistīti primāri ar stacionāro un ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanu. Viņa uzsvēra, ka neatliekamos medicīniskās palīdzības pakalpojumus nevar plānot izolēti no ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem. Janka informēja, ka nākamgad ministrija turpinās strādāt pie slimnīcu plāna, pacientu hospitalizācijas un nogādāšanas plāna izveides, lai šos pakalpojumus var veikt tuvāk dzīvesvietai.

Tomēr būs pakalpojumi, kas būs jāsniedz augstāka līmeņa iestādēs, viņa norādīja. Kopumā primārā aprūpe ir viena no VM darba prioritātēm nākamajā gadā. Tuvākajā nākotnē tiks risināts arī ģimenes ārstu nodrošinājuma jautājums reģionos, tomēr Janka norādīja, ka “personāls būtu jāmeklē ārstniecības iestādēm, jo viņi ir darba devēji”.

Deputāts Andrejs Ceļapīters uzsvēra, ka galvenā problēma ir finansējuma plānošanā un pašā veselības budžetā. Viņaprāt, uz NMPD rēķina nedrīkstētu mēģināt ieekonomēt līdzekļus.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā NMPD paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas.

No nākamā gada plānotas vairākas izmaiņas NMPD darba organizācijā – samazināta atsevišķu darbinieku slodze, dažās brigādēs mainīts trīs personu sastāvs uz divām, kā arī mainīsies atsevišķu brigāžu darba laiki, pārveidojot tās no diennakts uz dienas brigādēm vietās, kur uz brigādi nakts stundās ir mazāk nekā viens izsaukums.

Lai uzlabotu sniegtās palīdzības kvalitāti un pacientu drošību, no nākamā gada NMPD ārkārtas tālruņa 113 zvanu centra personāls pāries uz 12 stundu dežūrām līdzšinējo 24 stundu vietā, kā to rekomendē Eiropas Ārkārtas zvanu numuru asociācijas standarti. Šī pasākuma mērķis ir mazināt personāla izdegšanu, pārslodzi un uzlabot izsaukumu pieņemšanas kvalitāti.

Plānots, ka NMPD mediķiem un operatīvo auto šoferiem darba vieta turpmāk būs nevis konkrēts lokalizācijas punkts, bet lielāka reģionālā struktūrvienība – brigāžu atbalsta centrs ar visiem tā brigāžu punktiem. Daļā reģionālo struktūrvienību šis princips jau darbojas, bet nu to ieviesīs vienoti visā dienestā.

Dienestā norāda, ka šāds lēmums skaidrojams ar to, ka nakts stundās būtiski krītas izsaukumu skaits un attiecīgi tam ir jāplāno arī nepieciešamais brigāžu skaits – dienā tiek saņemti 80% izsaukumu, bet naktī vairs tikai 20%.

Savukārt atsevišķās brigādēs mainīsies sastāvs no trīs uz divu personu brigādi. Divu personu brigādes NMPD veido līdzīgi kā daudzviet Eiropā. Jau šobrīd katru dienu, saglabājot gan ātrumu, gan palīdzības sniegšanas kvalitāti, dienestā divatā uz izsaukumiem dodas 40 ambulanču komandas, izpildot lielu daļu izsaukumu.