Mobilajiem telefoniem būtu jākalpo ilgāk nekā tikai divus gadus. Tā uzskata daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpēc Eiroparlaments gatavojas spert soli tuvāk tam, lai apstiprinātu likumprojektu, kas paredz efektīvāku cīņu pret priekšlaicīgu ierīču nolietojumu. Tāpat jaunais likumprojekts mudinās ražotājus piedāvāt ilgāku preču garantiju, nekā nosaka likums.
Cīņa pret apburto loku ar ierīču novecošanos
Par to, ka preces salūst īsi pēc garantijas termiņa beigām, ir dzirdēts ne viens vien joks. Tomēr ražotāji mēdz apzināti veidot ierīces tā, lai pēc dažiem gadiem tās būtu jāmaina. Viedtālruņi ir viens no uzskatāmiem piemēriem, jo pēc diviem lietošanas gadiem nemitīgas programmatūras atjaunināšanas dēļ tie kļūst ļoti lēni. Tādēļ patērētāji ir faktiski spiesti iegādāties jaunas ierīces, atzina Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas deputāte no Horvātijas Biljana Borzana.
«Šāda prakse rada apburto loku, kas nāk par sliktu visiem, izņemot ražotājus. Tas viņiem rada milzu peļņu, balstoties uz «pērc, lieto, izmet» patēriņa modeli. Lai to apturētu, mēs piedāvājam ieviest pilnīgu priekšlaicīga nolietojuma aizliegumu,» uzsvēra B. Borzana.
Piedāvātais aizliegums ir iekļauts topošajā Zaļuma norāžu direktīvā. Deputāti vēlas, lai preces kalpotu ilgāk un lai patērētāji varētu veikalā vieglāk tās atšķirt. To plānots panākt ar jaunu marķējumu.
B. Borzana skaidroja: «Mēs vēlamies padarīt ledusskapjus atkal lieliskus. Lai patērētājiem būtu vieglāk atšķirt un iegādāties preces, kas kalpos ilgāk, mēs gribam ieviest jaunu obligātu marķējumu. Uz tā tiks norādīts obligātas garantijas laiks, kā arī brīvprātīgās papildu komerciālās garantijas laiks.»
Plāno jaunu marķējumu, kas norādīs obligātās garantijas laiku
Vairumam preču garantijas periods pašlaik ir divi gadi. Ja papildus tam ražotājs piedāvās vēl divus gadus, tad uz preces būs rakstīts «2+2». Savukārt, ja tiks nodrošināts tikai minimālais termiņš, tad tiks norādīts «2+0». Deputāti cer, ka tas mudinās ražotājus sacensties par klientiem un piedāvāt ilgāku papildu garantijas remonta laiku.
Tāpat tiek rosināts sakārtot dažādus paziņojumus par preču draudzīgumu videi, ekoloģiskumu un klimatneitralitāti.
Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss sacīja, ka pašlaik daudzi iedzīvotāji neuzticas ražotāju apgalvojumiem šajā jomā.
«Daudzi patērētāji vēlas izmantot savu ikdienas patēriņu kā veidu, lai spēlētu aktīvāku lomu zaļās pārkārtošanas procesā. Bet pārāk bieži viņiem trūkst nepieciešamās informācijas, lai to darītu. Piemēram, 2023. gada patērētāju pētījumā vairāk nekā puse aptaujāto sacīja, ka, nesen pērkot preces un produktus, viņu izvēli ir ietekmējuši vides apsvērumi. Bet 39% arī norādīja, ka viņi neuzticas paziņojumiem par preču draudzīgumu videi,» stāstīja D. Reinderss.
Eiropas patērētāju organizācija: preču marķējums un dizaina prasības ļauj iedzīvotājiem ietaupīt
Vairums deputātu atzinīgi izsakās par topošajiem noteikumiem un cer, ka tie palīdzēs patērētājiem izdarīt apzinātāku izvēli. Tomēr ir arī tie, kas ir pretējās domās.
Eiroskeptiķis no Nīderlandes Marsels de Grāfs apgalvojis, ka Eiropas vides prasības ir pārāk smagnējas un nepamatotas: «Eiropas Savienībai ir jāpārtrauc klimata diktatūra, kas laupa cilvēkiem pēdējos centus un brīvību, kā arī jāizbeidz zemnieku apspiešana.»
Tomēr nesenais Eiropas patērētāju organizācijas «BEUC» pētījums liecina, ka preču marķējums un dizaina prasības ļauj iedzīvotājiem ietaupīt. Ja patērētāji izvēlas elektropreces ar vislielāko energoefektivitāti, tad viņi uz zemākiem rēķiniem var ietaupīt līdz pat 1800 eiro gadā. Vislielāko ietaupījumu dod jaunie sildītāji un lampas. Patērētāju sargi secinājuši, ka arī privātmāju pāreja no gāzes apkures uz siltumsūkņiem var palīdzēt samazināt izdevumus. ◆
Teksta autori – ARTJOMS KONOHOVS (Latvijas Radio korespondents Briselē), «Euranet Plus»
Foto – LETA, Edijs Pālens
Reklāma