Veselības ministrijas (VM) virzītais slimnīcu tīkla reformas modelis attālinās pakalpojumu no iedzīvotāja, aģentūrai LETA šādu vērtējumu pauda Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks.
Viņš uzsver, ka pašvaldība atbalsta veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu, racionālu resursu izmantošanu un pacientu drošības stiprināšanu, tomēr uzskata, ka piedāvātais modelis neatrisina vairākas būtiskas sistēmiskas problēmas un vienlaikus rada jaunus, nopietnus riskus reģionu iedzīvotājiem.
“Īpaši satraucoši ir tas, ka reforma faktiski samazina veselības aprūpes pieejamību lokālajās slimnīcās, kaut vienlaikus publiski tiek deklarēts pretējais,” teica Vilks.
Dobeles slimnīcas valdes sniegtā informācija par reformas ietekmi uz veselības iestādes darbu liecina, ka SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” uzņemšanas nodaļā esošais finansējums nodrošina sešus ārstus, sešus vidējā personāla speciālistus un vēl piecus citus darbiniekus. Gada kopējais finansējums uzņemšanas nodaļai līdz šim ir 2,47 miljoni eiro.
Pēc reformas uzņemšanas nodaļā diennakts režīmā plānots nodrošināt viena ārsta pieejamību, tāpat būs viens vidējā personāla darbinieks, viens sanitārs, viens radiologa asistents vai radiogrāfers, attālināti radiologs no plkst. 16 līdz plkst. 8. Īstenojot reformu pēc virzītā scenārija, aprēķinātais finansējums Dobeles slimnīcas uzņemšanas nodaļai samazināsies par 1,7 miljoniem eiro.
Tāpat netiks apmaksāta pacientu observācija, kuras iepriekšējais gada finansējums bija 130 000 eiro, informē Vilks. Pagaidām nav apstiprināta informācija par profiliem, kādus plānots saglabāt diennakts stacionārā, taču prognozes liecina, ka valsts apmaksāto pacientu skaits ievērojami samazināsies.
“Tādējādi faktiski reformas rezultātā būtiski tiks samazināta uzņemšanas nodaļas kapacitāte, tai skaitā finansējums un speciālistu pieejamība, vienlaikus pieaugot pacientu pārvešanas nepieciešamībai uz citām ārstniecības iestādēm. Tas faktiski nozīmē pakalpojuma attālināšanu no iedzīvotāja, nevis tā pieejamības uzlabošanu,” uzskata Dobeles pašvaldības pārstāvis.
Vienlaikus pašvaldība norāda arī uz būtisku reģionālās attīstības risku. Dobeles un apkārtnes slimnīca ir kritiskās infrastruktūras objekts, viens no lielākajiem darba devējiem novadā, profesionālo kompetenču centrs un drošības elements civilās aizsardzības sistēmā.
“Īpaši jāņem vērā arī tas, ka jau ilggadēji ilgstošā publiska nenoteiktība par lokālo slimnīcu nākotni jau šobrīd negatīvi ietekmē personāla piesaisti reģionos. Dobeles slimnīcas vadība ir norādījusi uz grūtībām piesaistīt ārstus ilgtermiņa darbam, bet piedāvātais modelis šīs problēmas nevis risina, bet padziļina,” komentē Vilks.
Pašvaldība uzskata, ka valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu un prognozējamu veselības aprūpi iespējami tuvu dzīvesvietai, “nevis radīt sistēmu, kurā pieejamība tiek aizstāta ar transportēšanu un teorētisku speciālistu sasniedzamību citviet”.
Tāpēc pašvaldība aicina pārskatīt lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļu minimālās prasības un nodrošināt pacientiem prognozējamu neatliekamās palīdzības pieejamību vairākās pamatspecialitātēs, skaidri normatīvajā regulējumā definēt ārstniecības procesa robežas situācijās, kad lokālajā slimnīcā pieejams tikai vienas specialitātes ārsts, nepieļaujot profesionālās kompetences robežu izplūšanu. Tāpat pirms reformas ieviešanas esot nepieciešams veikt detalizētu ietekmes izvērtējumu par pacientu drošību, transportēšanas laiku, personāla pieejamību, civilās aizsardzības aspektiem un sociālekonomisko ietekmi uz reģioniem.
Pašvaldība arī lūdz saglabāt tādu veselības aprūpes pieejamības līmeni, kas Dobeles novada iedzīvotājiem nodrošina savlaicīgu palīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas un konkrētās dienas dežūrārsta specialitātes, kā arī radīt darbspējīgu veselības aprūpes sistēmu, kurā vienkāršākos un biežāk nepieciešamos veselības pakalpojumus ir iespējams kompetenti nodrošināt tuvāk nodokļu maksātāju dzīvesvietai vienlīdzīgi visas valsts teritorijā, augstākas kapacitātes centros koncentrējot tikai sarežģītākos ārstniecības gadījumus,
“Dobeles novada pašvaldība piekrīt, ka veselības aprūpes reforma ir nepieciešama, taču tā nedrīkst tikt īstenota uz reģionu iedzīvotāju veselības drošības, ārstniecības kvalitātes un tiesiskās skaidrības rēķina,” uzsver pašvaldībā.
Jau ziņots, ka sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā, kuros konkrēti nosaukts, kuras slimnīcas paredzēts iekļaut lokālo, reģionālo un daudzprofilu slimnīcu līmenī.
Iecerēts, ka jaunais slimnīcu dalījums un ar to saistītās prasības stāsies spēkā 2027. gadā. VM skaidro, ka ārstniecības iestādēm nepieciešams laiks projektā paredzēto izmaiņu ieviešanai.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejama diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana.
Reģionālās slimnīcas papildus nodrošinās plašāku specializēto palīdzību, tai skaitā biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.
Savukārt daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos, kur nepieciešama augstāka kapacitāte un speciālistu pieejamība.
Daudzprofilu slimnīcu līmenī tiks iekļauta Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Savukārt reģionālo slimnīcu līmenī iekļauta Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Lokālo slimnīcu līmenī ir Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, kā arī Bauskas slimnīca.
Atsevišķām lokālajām slimnīcām paredzēti papildu risinājumi neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbības nodrošināšanai, ņemot vērā reģionālos apstākļus un pieejamības jautājumus.
Latgales pierobežas lokālajām slimnīcām – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai, Alūksnes slimnīcai, Preiļu slimnīcai, Ludzas medicīnas centram un Krāslavas slimnīcai – noteikti īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu papildu gatavību pacientu uzņemšanai. Šie risinājumi ļauj saglabāt ārstniecības pieejamību pierobežas teritorijās, kur ģeogrāfiskā sasniedzamība ir īpaši nozīmīga, atzīmē VM.
Tāpat paredzēti pielāgoti risinājumi Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšanā un 60 minūšu sasniedzamību pieguļošajās teritorijās.
