Eiroparlamenta atbalsts Ukrainas bēgļu izmitināšanā

Vairākums deputātu aizvien reālāk sāk novērtēt agresoru; politiskais spiediens kļuvis izteiktāks

Šonedēļ, no 4. līdz 7. aprīlim, Strasbūrā norisinājās Eiropas Parlamenta plenārsesija, kuras gaitā tika debatēts un spriests par vairākiem jautājumiem arī saistībā ar karu Ukrainā, Eiropas Parlaments pieprasījis pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei.

Kaut arī daļai Latvijas un arī Bauskas novada sabiedrības ir viedoklis, ka Eiropas Savienība un Eiroparlaments (EP) dara pārāk maz Ukrainas atbalstam, tomēr, kā redzams kaut vai EP plenārsesiju materiālos, šī tematika tiek regulāri aktualizēta. Ceturtdien, 7. aprīlī, ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp «pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo».

Turklāt EP deputāti aicina ES vadītājus un citu valstu vadītājus izslēgt Krieviju no G20 un citām daudzpusējām sadarbības organizācijām, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes, Interpola, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, UNESCO un citām, kas «būtu svarīgs apliecinājums tam, ka starptautiskā sabiedrība neatgriezīsies pie tādām attiecībām ar agresoru valsti, kādas bija ierastas», laikrakstu informē EP preses sekretārs Latvijā.

Karš attieksmi krasi mainījis
Kā Eiroparlaments līdz šim atbalstījis Ukrainu, kas mēneša laikā no kara sākuma darīts, 1. aprīlī preses brīfingā īsi ieskicēja EP deputāts un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa; Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK). Viņš arī atgādināja, ka Eiroparlamentam nav gluži tādas juridiskas tiesības kā, piemēram, Saeimai Latvijā likumdošanas vai lēmumu pieņemšanas kontekstā. «Protams, Eiropas Parlamentam ir šī politiskā spiediena iniciatīvas funkcija, bet lēmumu pieņemšana paliek valstu valdību ziņā,» akcentēja R. Zīle.

Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietnieks komentē: «Februārī Eiroparlamenta sesijā bija mēģinājums komunicēt ar Ukrainas prezidentu, bet kaut kā nesanāca, daži uzskatīja, ka varbūt labāk nekaitināt kādu citu valsts līderi un tamlīdzīgi… Kopš kara sākšanās situācija krasi mainījās. Volodimirs Zelenskis bija minisesijā Briselē, tātad attālināti uzrunāja Eiropas Parlamentu, viņu uzņēma stāvus ar aplausiem, lai arī viņš runāja ne tikai par patīkamām lietām. Un tajā pašā dienā tika pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kurā aicina Eiropas institūcijas sākt procesu, lai Ukrainai būtu Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Ļoti daudzas komitejas strādā, arī Ekonomikas un monetārā komiteja par jautājumu, piemēram, kā ukraiņu bēgļi ar savām kartēm no bankām var izņemt naudu, vairāki praktiski jautājumi, arī jautājumi par Eiropas transporta politiku, jo karš ienes daudzas izmaiņas šajā jomā. Darbs tātad visās komitejās. Par praktiskām lietām – manā skatījumā ļoti svarīgs ir atbalsts informācijas tehnoloģiju jomā, tajā skaitā tā aprīkojuma, kas mums Eiroparlamentā bijis attālinātai un drošai balsošanai, nodošana tagad Verkhovna Radas deputātiem Ukrainā. Viens sūtījums jau saņemts, tajā ir daudz dažādas datortehnikas, otrs sūtījums paredzēts apmēram nepilna miljona eiro apmērā.

Maksimālu spiedienu uz Krieviju – nekavējoties
Nupat Eiropas Parlaments (EP) ir pieņēmis rezolūciju, kurā pieprasa nekavējoties noteikt ļoti stingras sankcijas pret Krieviju, ieskaitot pilnīgu energoresursu importa aizliegumu. «Gandarījums, ka izdevās pārliecināt kolēģus atbalstīt arī gāzes embargo. Lai apturētu smagos Krievijas kara noziegumus Ukrainā, ES pret agresoru jāizdara maksimāls spiediens un jāpārtrauc jebkādā veidā papildināt Kremļa budžetu. Tikmēr jaunākās ES sankcijas ir pārāk vājas. Turpināt pirkt Krievijas naftu un gāzi šajos apstākļos ir amorāli,» uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), kura bija viena no rezolūcijas virzītājām.

Vienlaikus jādara viss, lai ar ekonomisku spiedienu un starptautisku izolāciju vērstos pret agresora iespējām slepkavošanu turpināt. «Līdzšinējā retorika no ES samiernieciskajām valstīm, ka daļa sankciju jāpietaupa gadījumam, ja Krievija situāciju saasinās, ir bijusi pilnīgi aplama. Redzam, ka tādējādi pieļauti jauni kara noziegumi. Tā vietā maksimāls spiediens pret Krieviju un arī Baltkrieviju jāizdara nekavējoties,» pārliecināta deputāte.

I. Vaidere izceļ faktu, ka ES valstis ik dienu Krievijai pārskaita gandrīz miljardu eiro par naftas, gāzes un ogļu importu, šādi palīdzot uzbūvēt simtiem tanku. Turklāt aprēķini rāda, ka pilnīgs Krievijas energoresursu embargo ES neradītu ļoti nopietnas sekas. Toties Krievijas ekonomikas kritums tā rezultātā līdz gada beigām varētu sasniegt pat 40%, kas palīdzētu apturēt karu, skaidro politiķe.

Viņa piebilst, ka lielas problēmas radījusi sankciju efektīva piemērošana, tādēļ jānovērš jebkādas iespējas sankcijas apiet.

Bēgļu bērnu un jauniešu aizsardzība; valstu atbalstam – priekšfinansējums
Eiropas Parlaments ceturtdien ar 509 balsīm par, trim pret un 49 atturoties pieņēma rezolūciju, kurā ieteikti dažādi pasākumi, lai aizsargātu bērnus un jauniešus, kuri bēg no vardarbības Ukrainā, un veicinātu viņu iekļaušanu uzņēmējvalsts kopienās.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāk nekā četri miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas un meklēt patvērumu, galvenokārt dodoties uz ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Ukrainu, proti, uz Poliju, Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju un Čehiju, kā arī uz Moldovu. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF datiem gandrīz puse no bēgošajiem ir nepilngadīgie, kuriem nepieciešama pastiprināta aizsardzība, jo pastāv lielāks risks, ka viņi var kļūt par cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas upuriem.

Parlaments vienojās nekavējoties atbrīvot aptuveni 3,4 miljardus eiro no «REACT-EU» līdzekļiem (no kopā novirzītajiem 10 miljardiem), lai ES dalībvalstu valdības varētu ātrāk piekļūt naudai, kas vajadzīga, lai apmaksātu bēgļiem nepieciešamo infrastruktūru, mājokļus, aprīkojumu, nodarbinātību, izglītību, sociālo iekļaušanu, veselības aprūpi un bērnu aprūpi.

Jaunie noteikumi arī palielina sākotnējo «REACT-EU» fonda priekšfinansējumu no 11% uz 15% visām ES dalībvalstīm. Savukārt tās valstis, kam ir robeža ar Ukrainu (Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija), kā arī valstis, kuras ir uzņēmušas ievērojamu skaitu bēgļu no Ukrainas, proti, vairāk nekā 1% no valsts pamatiedzīvotāju skaita (Austrija, Bulgārija, Čehija un Igaunija), varēs uzreiz saņemt 45% (nevis
11%) no tām pienākošajiem atveseļošanās instrumenta līdzekļiem, šobrīd vēl neiesniedzot rēķinus.

«Bauskas Dzīve» jautā

Vai Eiropas Savienības institūcijas dara visu iespējamo Ukrainas labā? Ko vēl vajadzētu, jūsuprāt, darīt?

Mihails Vovčoks, pensionārs ◆
– Pats esmu ukrainis, mana ģimene un draugi karo. Neko viņi īsti nedara, varēja palīdzēt Ukrainai ar ieročiem un militāro spēku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laimrota Jaunzeme, kultūras darbiniece ◆
– Es atturēšos no tik skaļiem komentāriem. Neesmu
iedziļinājusies tajā, cik daudz jau ir darīts un kas netiek darīts. Protams, esmu Ukrainas pusē un vēlos, lai karš ātrāk beidzas.

Edīte Jančone, pensionāre ◆
– Eiropas Savienības institūcijas, manuprāt, ir pasīvas palīdzībā, mēs vairāk cenšamies nekā viņi Briselē.

Tatjana Kalniņa, strādā putnu fabrikā ◆
– Viss iespējamais jau tiek darīts, manuprāt, meklē risinājumus. Katra valsts jau ar finansējumu palīdz, cik var atļauties.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jānis, mežsaimnieks ◆
– Kaut ko noteikti varētu vairāk darīt pa visām valstīm
kopā, piemēram, pieņemt konkrētākus lēmumus.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.