Eiropas čempionāts futbolā ievada karsto sporta vasaru

No piektdienas veselu mēnesi 24 Eiropas valstu izlases 10 Vācijas pilsētās sacentīsies Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā, kas, par spīti Olimpiādei, kas sekos tūlīt pēc futbola, daudziem Eiropā ir gada karstākais sporta notikums.

Salīdzinot ar iepriekšējo čempionātu, kas 2021.gadā notika 11 atsevišķās valstīs, šogad finālturnīram ir tikai viena saimniece. Atvieglojums gan izlasēm, gan līdzjutējiem, jo pārvietošanās starp finālturnīra norises pilsētām ir vienkāršāka, piemēram, Vācijas izlase uz savām grupu spēlēm dosies ar autobusu.

Zīmīgi, ka pusē no meistarsacīkšu stadioniem aizvadītajā sezonā mājoja Vācijas pēc spēka otrās līgas jeb otrās bundeslīgas komandas, nevis augstākās līgas jeb bundeslīgas klubi. Finālspēle notiks 1936.gadā celtajā Berlīnes olimpiskajā stadionā, kura kapacitāte futbola spēlēs ir 71 000 sēdvietu. Klubu spēlēs, kur pieejamas stāvvietas, kapacitāte var būt pat lielāka. Bez galvaspilsētas Berlīnes Eiropas spēcīgākās futbola izlases viesosies arī Minhenē, Dortmundē, Štutgartē, Hamburgā, Diseldorfā, Ķelnē, Frankfurtē, Leipcigā un Gelzenkirhenē.

“It’s coming home” vai “It’s coming to Rome”?

Pirms trīs gadiem futbola dzimtenes gaidas pēc titula aprāvās Vemblija stadionā, kur mājiniekus pēcspēles 11 metru sitienu sērijā sarūgtināja Itālija. “Gli Azzurri” viens no ikoniskākajiem mūslaiku futbolistiem aizsargs Leonardo Bonuči sāli mājinieku brūcēs iebēra, televīzijas kamerā kliedzot “Tas dodas uz Romu” (“It’s coming to Rome”). Itāļiem, kuri izlaiduši jau divus Pasaules kausa finālturnīrus pēc kārtas, neparedz titula nosargāšanu, un trofejai šogad ir lielāka iespēja nonākt mājās Londonā (atbilstoši sauklim “It’s coming home”), nevis Romā.

Zinātnieku grupa no Dortmundes, Minhenes, Luksemburgas, Moldes un Insbrukas universitātēm, balstoties uz dažādiem faktoriem, tostarp izlašu vēsturisko pieredzi, bukmeikeru likmēm un spēlētāju līmeni, izveidoja modeli, kurā ar 100 000 simulāciju tika izveidoti dažādi turnīra scenāriji. Šis modelis paredz, ka vislielākās izredzes ar 19,2% iespējamību uzvarēt ir Francijai, tālāk seko Anglija (16,7%), Vācija (13,7%), Spānija (11,4%) un Portugāle (10,8%). Līdzīgās “domās” ir arī statistikas kompānijas “Opta” veidotais modelis “Opta Supercomputer”, kas aprēķinājis, ka vislielākā iespēja uzvarēt ir Anglijai (19,9%), bet sīvākā konkurente uz titulu būs Francija (19,1%). Superdatoraprāt, pie favorītēm pieskaitāmas arī Vācija (12,4%), Spānija (9,6%) un Portugāle (9,2%), izredzes, bet ļoti mazas, ir Nīderlandei (5,1%), Itālijai (5,0%) un Beļģijai (4,7%).

Tāpat kā citos sporta forumos, arī šajos spēļu rezultātu prognozēšanā iesaistīsies ne tikai bukmeikeri un superdatori, bet arī cita veida dzīvas būtnes. Tā, piemēram, kāda laboratorija Vācijā šo pienākumu uzticēs “E.coli” baktērijām, Minsteres zooloģiskais dārzs savukārt paļausies uz tapīra Teo verdiktu, kamēr skotu tabloīds “The Scottish Sun” šī mērķa sasniegšanai aicinās palīgā lemurus no Edinburgas zooloģiskā dārza.

A apakšgrupa: Vācija, Skotija, Ungārija, Šveice

Pēc uzvaras 2014.gada Pasaules kausa finālturnīrā Vācijas izlase nākamajā Eiropas čempionātā aizcīnījās līdz pusfinālam, bet pēc tam bijusi tālu no cīņas par tituliem, kā dēļ “Lufthansa” nepaturēja uz sava lidaparāta uzlīmēto uzrakstu “Siegerflieger” (“Uzvaras lidmašīna”). Vācieši meistarsacīkstēs spēlēs bez tādiem futbolistiem kā Leons Gorecks, Matss Hummelss, Niklass Zīle, Emre Džans un Juliāns Brandts, toties būs nesenais UEFA Čempionu līgas uzvarētājs Toni Kross.

Skotijas izlase nav uzvarējusi nevienā finālturnīra spēlē kopš 1996.gada, taču cerības vieš lielais fanu atbalsts – uz Vāciju dosies apmēram 200 000 skotu fanu jeb tā dēvētā “tartāna armija”. Sastāva veidošanu ietekmējušas traumas, finālturnīrā nespēlējot Lūisam Fergusonam, kā arī Āronam Hikijam un Neitanam Patersonam.

Ungārija, kas šobrīd ir savā spēcīgākajā sastāvā kopš Ferenca Puškāša ēras, Vācijā jutīsies gluži kā mājās, jo vairāki no izlases futbolistiem spēlē vai spēlējuši bundeslīgā. Maģāru rindās ir Leipcigas komandas vārtsargs Pēters Gulāši un aizsargs Villi Orbāns, kā arī šajā vienībā spēlējušais pussargs Dominiks Soboslai, Freiburgas krāsas ikdienā pārstāv aizsargs Atila Salai un uzbrucējs Rolands Šallai, savukārt Berlīnes “Union” spēlē pussargs Andrāšs Šāfers.

Šveices izlasei ir spēcīga vārtsargu līnija ar UEFA Čempionu līgas finālistu Gregoru Kobelu un Itālijas čempionu Jannu Zommeru, atslēgas spēlētājs ir pussargs un komandas kapteinis Granits Džaka, bet uzbrukumā ir cerības uz nesen traumu izdziedējušo Brīlu Embolo.

B apakšgrupa: Spānija, Itālija, Albānija un Horvātija

Spānijas izlase cerības saista ar jaunajiem futbolistiem, un, tā kā galvenais treneris Luiss de la Fuente kopš 2013.gada vadījis jaunatnes valstsvienības, liela daļa pašreizējā sastāva jau spēlējusi viņa vadībā. Lai gan sastāvā vieta neatradās “Barcelona” 17 gadus vecajam centra aizsargam Pau Kubarsi, tomēr izlasē ir viņa 16 gadus vecais komandas biedrs Lamine Jamals, kurš valstsvienībā jau guvis divus vārtus.

Pašreizējiem čempioniem itāļiem titula aizstāvēšanā nevarēs palīdzēt pussargs Sandro Tonāli, kurš izcieš diskvalifikāciju par likmju izdarīšanu uz futbola mačiem. Neskatoties uz to, ka Lučāno Spalleti izlases grožus pārņēma tikai kvalifikācijas vidū, amatā nomainot Roberto Mančīni, tā savā grupā izcīnīja otro vietu aiz Anglijas.

Brazīliešu treneris Silviu Mendiss jeb Silvinju, kurš smēlies zināšanas no Žuzepa Gvardiolas un Tites, aizveda Albānijas izlasi līdz pirmajai vietai kvalifikācijas apakšgrupā un par to kopā ar asistentiem tika atalgots ar Albānijas pilsonību. Armando Sadiku precīzais sitiens ar galvu ir albāniešu vienīgais vārtu guvums finālturnīros.

Horvātijas izlases sekmes Eiropas čempionātos nav bijušas tik labas kā Pasaules kausā un UEFA Nāciju līgā. Visticamāk, pēdējā iespēja ar izlasi uz Eiropas skatuves ko sasniegt būs Lukam Modričam – nesenais UEFA Čempionu līgas uzvarētājs piedalīsies nu jau savā devītajā finālturnīrā.

C apakšgrupa: Anglija, Dānija, Serbija, Slovēnija

Angļi tuvu kārotajam mērķim bija gan 2018.gada Pasaules kausā, gan iepriekšējā Eiropas čempionātā, taču pēdējā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā kāju priekšā pielika Francija. Gereta Soutgeita rīcībā ir vieni no labākajiem spēlētājiem savās pozīcijās – Harijs Keins, Džūds Belingems, Fils Foudens un Deklans Raiss. Izdošanās faktoru mazinājušas aizsargu Harija Magvaira un Lūka Šo traumas, kas viņiem liegs piedalīties finālturnīrā.

Dānijai iepriekšējais finālturnīrs sākās ar smagu triecienu, jo laukumā saļima komandas kapteinis Kristiāns Ēriksens, kurš gan ir atgriezies profesionālajā futbolā un spēlēs arī šajās meistarsacīkstēs. Lielas cerības dāņi liks uz Rasmusu Hejlundu, kurš kvalifikācijā rezultativitātē turējās līdzi Krištianu Ronaldu, Romelu Lukaku, Kiljanam Mbapē un Keinam.

Serbijai ir talantīgi uzbrukuma spēlētāji ar Aleksandaru Mitroviču priekšgalā. Saūda Arābijas čempionātā Mitrovičs šosezon izcēlās ar 17 gūtiem vārtiem un palīdzēja “Al-Hilal” izcīnīt titulu pat situācijā, kad komandai nevarēja palīdzēt Neimars. Pretinieku bieds būs arī divi Itālijā spēlējoši uzbrucēji Dušans Vlahovičs no Turīnas “Juventus” un Luka Jovičs no “AC Milan”.

Slovēnijas futbolisti kvalifikācijas apakšgrupā bija līdzvērtīgi sāncenši dāņiem, iekrājot tikpat punktu un gūstot par vieniem vārtiem vairāk. Lieliskā formā ir “Leipzig” uzbrucējs Benjamins Šesko, kurš bundeslīgas pēdējās septiņās kārtās katrā mačā guva pa vieniem vārtiem.

D apakšgrupa: Francija, Nīderlande, Austrija, Polija

Francija finālus sasniegusi trijos no pēdējiem četriem finālturnīriem, bet iepriekšējā Eiropas čempionātā astotdaļfinālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā nācās atzīt Šveices pārākumu. Toreiz Mbapē izpildītais “vienpadsmitnieks” tika atvairīts. Pēdējais finālturnīrs būs Olivjē Žirū, kuru Francijas izlases labāko bombardieru sarakstā lūko nomainīt tieši Mbapē – viņiem valstsvienības kreklā attiecīgi 57 un 48 vārti.

Ronalds Kūmans Nīderlandi vadījis pēdējos divos kvalifikācijas ciklos, taču iepriekšējā finālturnīrā viņa nebija treneru štābā, jo Kūmans tobrīd stūrēja “Barcelona” komandu. Kvalifikācijā, izņemot mačus pret Franciju, Nīderlande uzvarēja visas komandas un ielaida tikai vienus vārtus – no 11 metru soda sitiena Īrijai. Austrijas izlase atkal tiek pieminēta diskusijās kā viens no iespējamajiem “tumšajiem zirdziņiem” šajā čempionātā. Tā bija arī 2016.gadā, kad austrieši aizbrauca mājās bez nevienas uzvaras azotē. Šoreiz izredzes iedragājuši ceļgala savainojumi, kas finālturnīrā liegs spēlēt Dāvidam Alabam, Aleksam Šlāgeram un Ksavjeram Šlāgeram. Komandai ir spēcīga vidējā līnija ar bundeslīgas komandu pussargiem Konrādu Laimeru, Marcelu Zabiceru un Kristofu Baumgartneru.

Pēdējos gados treneru maiņas piedzīvojusī Polija finālturnīru sasniedza tikai pārspēlēs, nozīmīgu lomu spēlējot pieredzējušajam vārtsargam Vojceham Ščensnijam. Polijas izlases pieredzējušajam kodolam ar Robertu Levandovski uzbrukuma smailē šis varētu būt pēdējais kopīgais finālturnīrs.

E apakšgrupa: Ukraina, Slovākija, Beļģija, Rumānija

Beļģijas “zelta paaudzei” ir pienākušas vecumdienas, kuras tā sagaidīs bez tituliem. No daudzsološajiem “sarkanajiem velniem” šobrīd sastāvā palicis Kevins de Breine (32 gadus vecais pussargs joprojām virtuozi veido uzbrukumus saviem komandas biedriem), aizsardzības balsts Jans Vertongens un uzbrucējs Romelu Lukaku. Domeniko Tedesko vadībā beļģi kvalifikācijā izvairījās no zaudējumiem un ielaida tikai četrus vārtus.

Daļu no Ukrainas izlases sastāva veido futbolisti, kuri spēlē vietējā čempionātā. Kara aizēnotajām meistarsacīkstēm jārēķinās ar daudziem šķēršļiem, tostarp gaisa uzbrukumu dēļ pārtrauktiem mačiem. Ukrainas izlases sastāvā ir arī Spānijas čempionāta labākais vārtu guvējs Artems Dovbiks no pārsteidzošās “Girona”, vārtsargs Andrijs Luņins no Madrides “Real”, kā arī Anglijas premjerlīgā spēlējošie pussargi Mihailo Mudriks no Londonas “Chelsea” un Oleksandrs Zinčenko no Londonas “Arsenal”.

Slovākiem šis būs pirmais finālturnīrs bez karjeru beigušā pussarga Mareka Hamšīka, bet no pieredzējušajiem vēl sastāvā palikuši Milans Skrinjars, Peters Pekarīks un Jurajs Kucka.

Rumānijas futbolisti pamanījās uzvarēt kvalifikācijas apakšgrupā, kurā spēlēja arī tādas izlases kā Šveice un Izraēla. Eiropas augstāko līgu pieredze ir tikai Totenhemas “Hotspur” aizsargam Vladam Dragusinam, kurš turklāt kopš janvāra piedalījies tikai deviņās premjerlīgas spēlēs, savukārt Horatiu Moldovans ir Madrides “Atletico” rezerves vārtsargs. Izlasē ir arī Hadži, tiesa, ne rumāņu leģenda George Hadži, bet gan viņa dēls Janis Hadži.

F apakšgrupa: Portugāle, Gruzija, Turcija, Čehija

Portugāles izlases pēdējo pāris desmitgažu spožākajai zvaigznei Ronaldu šis varētu būt ne tikai pēdējais Eiropas čempionāts, bet arī pēdējais lielais finālturnīrs, jo 2026.gada Pasaules kausā viņam jau būs 41 gads. Tiesa, šāds vecuma slieksnis gan netraucē spēlēt Pepem. Šo abu veterānu klātbūtne komandā gan nenozīmē, ka portugāļiem iztrūkst jaunāku atslēgas spēlētāju, piemēram, tādi ir malējais uzbrucējs Rafaēls Leāu un centra pussargs Žuāu Palinja.

Vienīgā debitante šī gada finālturnīrā ir Gruzijas valstsvienība ar savu lielāko zvaigzni – “Napoli” uzbrucēju Kviču Kvaracheliju jeb, kā viņu nodēvējuši kluba līdzjutēji, Kvaradonu – priekšgalā. Komandā ir arī aizsargs Laša Dvali, kurš ir spēlējis arī Rīgas komandas “Skonto” kreklā. Gruzīnus cīņā vedīs 2006.gada Pasaules kausa finālā spēlējušais francūzis Villijs Saņols, kurš kā spēlētājs deviņus gadus pavadīja Minhenes “Bayern”.

Turcija iepriekšējā čempionātā tika prognozēta kā viena no potenciālajām pārsteiguma autorēm, taču izgāzās ar lielu blīkšķi – trīs zaudējumi un tikai viens vārtu guvums. Turkiem spēcīgākā ir pussargu pozīcija – tur ir gan Itālijas čempiones Milānas “Inter” futbolists Hakans Čalhanolu, gan Madrides “Real” 19 gadus vecais talants, šur tur par “turku Mesi” dēvētais Arda Gilers.

Čehi finālturnīrā spēlējuši allaž kopš Čehoslovākijas sabrukšanas. Izlasi klātienē atbalstīs pulks kaimiņvalsts Čehijas līdzjutēju, bet laukumā visi skatieni būs pievērsti Patrikam Šikam, kurš iepriekšējā čempionātā ar Ronaldu dalīja labākā vārtu guvēja godu.

No Eiropas futbolistiem, kas bija nominēti 2023.gada FIFA labākā spēlētāja balvai, finālturnīrā nepiedalīsies Mančestras “City” zvaigzne Ērilngs Holans, jo Norvēģijas valstsvienība nekvalificējās finālturnīram. Finālturnīrs ies secen arī Londonas “Arsenal” norvēģu uzbrucējam Martinam Edegoram. Meistarsacīkstēm nav kvalificējusies arī Zviedrija, tādējādi turnīru no mājām raudzīsies arī Aleksanders Izaks un Dejans Kuluševskis.

Par viņiem runās arī pirms 2044.gada čempionāta?

Nule kā UEFA Čempionu līgas un Spānijas meistarsacīkšu trofejas izcīnījušais 20 gadus vecais Belingems varētu dot impulsu Anglijai izcīnīt pirmo titulu pēc 58 gadu pārtraukuma. Anglijas izlases jaudīgo uzbrukumu ar viņu kopā veidos Keins, Foudens un Bukajo Saka. Francijas izlasē mirdzēs jaunais Belingema komandas biedrs Mbapē, kurš aizpērn Pasaules kausa finālā izcēlās ar “hat-trick”, taču francūži palika bez kārotās trofejas. Vācijas izlasē par atslēgas spēlētāju var kļūt Floriāns Vircs, kurš palīdzēja Leverkūzenes “Bayer” bundeslīgā cīnīties bez zaudējumiem. 21 gadu vecajam futbolistam šajā sezonā 18 gūti vārti un 20 rezultatīvas piespēles. Nesen pilngadību sasniegušais Francijas izlases pussargs Vorens Zaire-Emerijs Parīzes “Saint-Germain” sastāvā paguvis aizvadīt jau vairāk nekā 70 mačus. Jamals “Barcelona” rindās debitēja 15 gadu vecumā, bet pērn aizvadīja jau pirmo maču Spānijas valstsvienībā. Turcijas izlases 19 gadus vecais pussargs Kenans Jildizs devis lielu ieguldījumu Turīnas “Juventus” spēlē, bet Portugāles izlases 20 gadus vecais centra aizsargs Antonio Silva paguvis jau piedalīties Pasaules kausā. Jaunās paaudzes varējumu varētu apliecināt arī 19 gadus vecais Beļģijas izlases pussargs Artūrs Vermērens.

Tie varējām būt arī mēs…

Šogad ir divdesmitā gadskārta, kopš Latvijas izlase pirmo un vienīgo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Caur kvalifikācijas turnīru līdz šim mērķim aizsniegties ir teju neiespējami, taču šeit palīdzīgu roku sniedza UEFA izstrādātais kritērijs, ka pārspēlēs par vietu finālturnīrā piedalās arī Nāciju līgas D līgas uzvarētāja. Par to kļuva Igaunija, atstājot Latvijas izlasi otrajā pozīcijā. No ceļazīmes šķirot divām uzvarām, Igaunijas futbolisti pārspēļu pirmajā mačā pēc nospēlētas pusstundas palika desmit vīru sastāvā un ar 1:5 zaudēja Polijai.

Debitante Gruzija savā kvalifikācijas grupā palika ceturtā, taču kā UEFA Nāciju C līgas grupas uzvarētāja varēja piedalīties “play-off” fāzē. Tajā Gruzijas futbolisti vispirms uzvarēja progresējošo Luksemburgas valstsvienību, bet izšķirošajā mačā par vietu finālturnīrā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā apturēja 2004.gada čempioni Grieķiju.

Ar jauninājumiem spēles organizācijā

Visās UEFA Eiropas Futbola čempionāta spēlēs būs video asistenta sistēma (VAR) kopā ar diviem asistentiem (AVAR) un trim video operatoriem – to darbību pārraudzīs četrās video operāciju telpās (VOR) starptautiskajā apraides centrā Leipcigā, kur darbosies futbola tehnoloģiju centrs (FTECH hub).

Pirmo reizi Eiropas čempionātā būs saistītā bumbas tehnoloģija, kas reāllaikā nosūta precīzus bumbas datus video tiesnešiem. Apvienojot spēlētāju pozīcijas datus ar mākslīgo intelektu, inovācija veicina UEFA pusautomātisko aizmugures tehnoloģiju (SAOT) un būs svarīga, lai atbalstītu ātrākus spēles lēmumus. Savienotās bumbas tehnoloģija var arī palīdzēt VAR tiesnešiem identificēt katru individuālo bumbas pieskārienu, samazinot laiku, kas tiek patērēts, nosakot, vai bijusi spēle ar roku. Pusautomātiskā aizmugures tehnoloģija ļauj VAR komandām ātri un precīzi noteikt aizmugures situācijas, pateicoties desmit specializētām kamerām, kas uzstādītas stadionā un seko 29 dažādiem spēlētāja ķermeņa punktiem.

UEFA ir uzstādījusi vārtu līnijas tehnoloģiju (GLT) sistēmu visos turnīra stadionos. Sistēma, kas tiek izmantota UEFA augstākā līmeņa klubu un nacionālo komandu sacensībās kopš 2016.gada, izmanto septiņas kameras uz katriem vārtiem, izmantojot kontroles programmatūru, lai sekotu bumbas kustībai vārtu zonā.

Eiropas čempionātā futbolā paskaidrojumus no tiesnešiem varēs prasīt tikai izlašu kapteiņi. Gadījumā, ja pie tiesneša ar apvainojumiem un strīdiem vērsīsies kāds cits spēlētājs, viņš varēs saņemt dzelteno kartīti. Ja izlases kapteinis ir vārtsargs un viņš atradīsies tālu no pārkāpuma vietas, skaidrojumu pieprasīšanai varēs nominēt kādu no laukuma spēlētājiem. Šāds process ieviests, lai veicinātu labas attiecības starp visām spēlē iesaistītajām pusēm.

Bez naudas nekur

Paredzams, ka no pārraižu un sponsoru līgumiem, kā arī biļetēm, pasākuma pakotnēm un licencēšanas pārdošanas ienākumi sasniegs aptuveni 2,5 miljardus eiro. Apmēram puse no šīs peļņas tiks izmantota UEFA darba un attīstības grantu finansēšanai nākamajos četros gados un rezerves fondu papildināšanai. Apmēram 935 miljoni eiro jeb par piektdaļu vairāk nekā pēc 2021.gada čempionāta nonāks “HatTrick” programmā, kas palīdz nacionālajām asociācijām stiprināt savu futbola infrastruktūru.

Nauda paliks arī vāciešiem, un cerīgi uz finālturnīru raugās alus ražotāji, jo vasaras nedēļās, kad notiek šādi turnīri, miestiņš tiek dzerts vairāk nekā parasti, piemēram, 2006.gada Vācijā notikušā Pasaules kausa finālturnīra laikā šī dzēriena pārdošanas apjomi palielinājās par apmēram 5%. Jo īpaši tas svarīgi tāpēc, ka 2023.gadā alus pārdošanas apjomi Vācijā samazinājās par 4,5%, turpinot lejupslīdi. Tajā pat laikā tā paša 2006.gada Pasaules kausa dati liecina, ka iekšējais patēriņš būtiski nepieaug, tik vien kā tiek nopirkts kāds jauns televizors vai izdzerta papildu alus pinte.

Izmantotie avoti: AP, BBC, “FourFourTwo”, “Reuters”, “Scottish Sun”, UEFA, “Informationsdienst Wissenschaft – Nachrichten”, “Opta Analyst”.